Bijām kārtīgi kuģa puikas

Ekspedīcija Apkārt pasaulei tika uzsākta šogad, un iecerēts, ka tā ilgs divus gadus. 300 sievietes no dažādām valstīm īstenos pavisam 30 posmus, burājot apkārt pasaulei ar jahtu. Ekspedīcijas maršrutā iekļautas tās zonas pasaules okeānos, kurās visvairāk akumulējas plastmasas piesārņojums. Ekspedīcijas mērķis ir savākt datus par šī piesārņojuma apmēriem un veikt zinātnisko izpēti, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību šai problēmai.

Padarīt redzamu

Ekspedīciju īsteno bezpeļņas organizācija eXXpedition, un, kā skaidrots tās interneta mājaslapā, šādas iniciatīvas tiek organizētas, lai «neredzamo padarītu redzamu». Un «neredzamais», viņuprāt, ir sievietes, piesārņojums un risinājumi. Sievietes ir «neredzamas», jo viņas ir mazāk pārstāvētas STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) jomās, kā arī tādās aktivitātēs kā burāšana un ekspedīcijas. Piesārņojums ir «neredzams», jo plastmasas atkritumi un to sadalīšanās produkti ne vienmēr ir ar aci redzami, turklāt nav pietiekami labi izpētīts, kā šis piesārņojums ietekmē sieviešu veselību. Un arī risinājumi pagaidām ir «neredzami», jo, pēc eXXpedition pārstāvju domām, nepietiek tikai ar to, ka okeāni tiek attīrīti no plastmasas. Ir jādarbojas starpdisciplināri, meklējot risinājumus, lai apturētu plastmasas piesārņojumu, pirms tas vispār nonāk ūdeņos.

Mērķis ir saprast

Katrā ekspedīcijas Apkārt pasaulei posmā piedalās 10 sievietes. Nita Jirgensone piedalījās 2. posmā, kas sākās no Sanmigelas salas (atrodas Portugālei piederošajā Azoru salu arhipelāgā Atlantijas okeānā) un, 17 dienās šķērsojot okeānu, noslēdzās Antigvā (sala, kas ietilpst Antiļu salu arhipelāgā). Tā ir viena no salām, uz kuras atrodas valsts, kuras nosaukums ir Antigva un Barbuda. To austrumos apskalo Atlantijas okeāns, bet rietumos – Karību jūra.

Socioloģe skaidro, ka visas ekspedīcijas un arī šī posma mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk ūdens un augsnes paraugu, lai saprastu, kur un kā plastmasa okeānā un tā piekrastē ir sastopama. Tāpat vietās, kurās jahta piestāja, tika uzrunāti vietējie iedzīvotāji, lai noskaidrotu, kādi ir viņu paradumi attiecībā uz plastmasas atkritumiem. Ekspedīcijas dalībnieces arī vākušas atkritumus pludmalēs.

Ūdens paraugi tika savākti gan no ūdens virsējās kārtas, gan dziļumā, pēc tam tos nosūtīja uz laboratorijām Anglijā, Japānā, Amerikā, kas tos pētīs padziļināti. Precīzi dati par plastmasas piesārņojuma koncentrāciju līdz ar to šobrīd vēl nav pieejami, taču lielāku un mazāku plastmasas daļiņu klātbūtne ūdens paraugos bija acīmredzama.

«Protams, plastmasas daudzums mainās atkarībā no vietas, kurā tiek ņemti šie paraugi. Pasaules okeānos ir piecas zonas, kurās dabīgo ūdens straumju ietekmē koncentrējas plastmasa. Mums pa priekšu gāja divas tropiskās vētras, tās, iespējams, pašķaidīja to piesārņojuma zonu, uz kuru mēs braucām,» skaidro socioloģe.

Ik pa brīdim okeānā bijuši redzami arī lielāki plastmasas priekšmeti, piemēram, bojas, tīklu gabali, arī krēsls. Šiem priekšmetiem tika noteiktas koordinātas, tos nofotografēja un informāciju nosūtīja pētniecības centram, lai tā tiktu nodota kuģiem, kas savāc šādus atkritumus.

Atkarīgs no dabas

Nitai bērnībā ir bijis sapnis kuģot pa jūru, un šajā ekspedīcijā tas piepildījies, turklāt vēl lielajā okeānā. «Jūra mani vienmēr ir saistījusi. Es gan līdz šim vienmēr biju kautrīgi no maliņas uz to noskatījusies,» stāsta ceļotāja. Nevarot teikt, ka brauciens bijis ļoti smags, bet viegli arī nav bijis. «Mēs kā kārtīgi kuģa puikas uz jahtas arī strādājām. Mums bija maiņas. Dežūra ilga četras stundas, pēc tam astoņas varēja atpūsties. Dežurējām, protams, arī pa naktīm. Varēja izbaudīt gan melnu, melnu tumsu, gan karstāko sauli. Taču laikapstākļi kopumā bija diezgan labi,» atceras Nita.

Viņai līdz šim nebija nekādas burāšanas pieredzes, daudz ko nācās apgūt no jauna, taču komandā bija arī sievietes, kurām burāšana nebija sveša.

Kopumā iespaidu esot ļoti, ļoti daudz. «Lielais ūdens, kas ir kopā ar debesīm, zvaigznēm, mēnesi, mākoņiem... Un tu saproti, cik ļoti tu esi atkarīgs no dabas un cik ļoti vienkārši kādas cilvēciskas kļūdas var novest pie tā, ka laiva apgāžas. Mūsu jahta gan bija ļoti stabila un laba, taču, klausoties un mācoties burāšanas mākslu, sapratu, ka tā ir fenomenāla, un es apbrīnoju tos cilvēkus, kas pirms 200 vai 300 gadiem ir ceļojuši pāri okeānam,» skaidro pētniece.

Īpaši brīži ceļotājām bijuši, kad redzēti delfīni un liela vaļa ēna ūdenī. Taču kopumā pārsteidzis tas, ka okeānā nav daudz zivju un citu dzīvu radību. «Okeāns ir tukšs. Cilvēks to ir izzvejojis,» atzīst Nita.

Baltijas jūra

Pēc ekspedīcijas socioloģe labprāt pievērstos arī mūsu jūras izpētei. Gan Baltijas jūrā, gan pasaules okeānos problēma ir tā, ka nelielie plastmasas gabaliņi, kas peld ūdenī, ar aci nav saredzami un cilvēkiem šķiet, ka viss ir kārtībā.

«Kad pasaka mikroplastmasa, šķiet, ka tas ir kaut kas nesaprotams. Kas tas tāds ir? Uz mani tas neattiecas! Bet runa ir par mazajiem plastmasas gabaliņiem, kas ir jebkur un kas nav nokrituši no kosmosa, bet ir mūsu bijušās plastmasas pudeles, krūzītes, dakšiņas, šķīvīši vai putuplasta trauki, kas vienkārši laika gaitā ir sabirzuši un saules, jūras, vēja ietekmē pārvērtušies par mazām daļiņām, kas peld ūdenī. Tās jau nekur nepazūd, tās turpina peldēt un kļūst arvien mazākas,» skaidro pētniece.

Tiesa, Latvijā ir jau bijuši pētījumi par mikroplastmasas piesārņojumu Baltijas jūrā. «Secinājumi galvenokārt ir tādi, ka piesārņojums ir, bet tas nav bīstami. Taču man šķiet, ka stāsts ir par to, ka mēs īsti nesaprotam, ko nozīmē, ka nav bīstami. Kad būs bīstami, tad jau būs par vēlu, jo būs jau acīmredzamas sekas. Man šķiet, ka situācija ir diezgan bēdīga. Baltijas jūra ir izzvejota, ekovide tajā ir nopietni sabojāta, un tam pa virsu vēl uznāk plastmasa,» situāciju raksturo Jirgensone.

Stāstīs skolēniem

Ar ekspedīcijā iegūto pieredzi ceļotāja labprāt dalītos, stāstot par to skolēniem visā Latvijā. «Ir ļoti svarīgi strādāt ar bērniem, skaidrot. Esmu ar mieru braukt uz jebkurieni, ja kādam ir interese, droši var pieteikties,» saka Jirgensone.

Viņa piedalījās ekspedīcijas otrajā posmā, taču šobrīd notiek jau ceturtais. Katrā posmā tiek savākti ūdens paraugi, un, kad iegūtie dati būs zinātniski apstrādāti un apkopoti, arī ar tiem būs iespējams iepazīstināt plašāku auditoriju. «Šobrīd es vairāk dalos ar savām sajūtām, bet būs arī zinātniski pamatoti dati,» uzsver socioloģe.

Ekspedīcijas Apkārt pasaulei otrā posma komanda – sievietes, kuras pārstāv dažādas jomas un valstis. Socioloģe Nita Jirgensone – pirmā no labās.

Otrajā posmā ar jahtu S/V TravelEdge tika pieveiktas 2415 jūras jūdzes, šķērsojot Atlantijas okeānu.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.