Atpūta tūristiem un māja kustoņiem

Augu un dzīvnieku daudzveidīgās pasaules saglabāšana, rūpes par vērīgu attieksmi pret dabu no tūristu puses – obligāta mežu apsaimniekošanas sastāvdaļa un ikdienas darbs mežā.

Ventspils novada teritorijā AS Latvijas valsts meži (LVM) Ziemeļkurzemes reģions apsaimnieko 135 246 ha zemes, no kuriem 88,4% ir mežs, bet 5,3% – purvi, pārējo teritoriju aizņem citas meža zemes un nemeža zeme. Visā šajā platībā Ventspils novadā atrodas 16 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, toskait divi dabas parki, stāsta Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners. Šo teritoriju kopējā platība – 25 620 ha jeb 19% no teritorijas, ko apsaimnieko LVM Ventspils novadā.

Viss aug un attīstās

Meži un purvi ir Kurzemes galvenā dabas bagātība. Ne velti mežus dēvē par zemes plaušām. No skolas bioloģijas kursa zinām, ka augšanas procesā koki uzņem ogļskābo gāzi un izdala skābekli. Meži regulē gaisa mitrumu un ieņem svarīgu lomu klimatisko izmaiņu procesā. AS Latvijas valsts meži rūpējas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām kopš pirmās savas pastāvēšanas dienas, proti, kopš 1999. gada 28. oktobra, pārņemot šo funkciju no Valsts Meža dienesta, sarunā iesaistās Ziemeļkurzemes reģiona vides plānošanas speciāliste Aija Ārgale.

Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni un noteikumi, kas nosaka atļautos darbības veidus. «Ir tādas aizsargājamās teritorijas, kur nekādu aktivitāti nevajag veikt, un mēs to arī neplānojam. Bet tur, kur ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, ko paredz dabas aizsardzības plāni, mēs veicam plānveidīgu darbību, piemēram, atbrīvojam ozolus no traucējošiem kokiem, pamežu un krūmiem, kas veido apēnojumu, pļaujam pļavas purvainās vietās,» turpina Verners.

Katrs meža, purva vai pļavas hektārs ir dzīvotne dažādām augu, dzīvnieku, kukaiņu sugām, bet ne katra dzīvotne un sugas īpatnis ir nozīmīgs to eksistencei. Andris Verners uzsver, ka dabā nekas nepastāv iekonservētā veidā, viss aug, attīstās un mainās. Biologs Indriķis Krams, uzstājoties konferencē TEDxRiga 2019, pauda bažas, ka «meži, kuros dzīvo putni, ļoti bieži ātri pazūd». Līdz ar tiem pazūd arī putni. Vecos mežus biologs salīdzināja ar lielpilsētām, kurus apdzīvo putni un zvēri. Izzūdot mežiem, izzūd arī tā iemītnieki.

Rūpējas par orhidejām un rubeņiem

Andris Verners atgādina par to, ka aizsargājamajās meža teritorijās mežsaimnieciskie un citi dzīvotņu uzlabošanas darbi notiek saskaņā ar izstrādātiem dabas aizsardzības plāniem, ko sagatavojuši konkrētas sugas eksperti un kuru mērķis ir «uzlabot dzīvotnes kvalitāti kādai konkrētai sugai». Bet pieredze rāda, ka, lai realizētu atsevišķus no plānotajiem dzīvotnes uzlabošanas darbiem, dabas aizsardzības plānu izstrādājot, ir trūkusi izpratne par minimāliem nosacījumiem, kādā gadījumā tos var paveikt.

Vides plānošanas speciāliste Aija Ārgale min būtiskākos pasākumus, kas veikti pēdējos gados īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Klāņu purvā jau trīspadsmit gadus izpļauj laukus, kuros aug orhidejas. Ja pļaušana netiek veikta regulāri, pļavas aizaug un orhidejas pazūd. Vēl viens pasākums, kas tiek veikts katru gadu, – rubeņu riesta vietas uzlabošana. Šie putni ligzdo Raķupes ielejas liegumā. Riesta laikā ar mīlas kaislībām pārņemtajiem putniem ir vajadzīgas plašas un atvērtas platības, kur tie varētu veikt savas rituāla dejas. Tas notiek ziemā. Lai attīrītu putniem nepieciešamo platību, iepriekš tiek nocirstas mazās priedītes. LVM darbinieki rūpējas par to, lai uzlabotu arī medņu dzīves apstākļus. Šiem putniem arī ir vajadzīgas piemērotas platības riestu dejām, kā arī barošanās un slēptuvju vietas. Lai nodrošinātu mednim labvēlīgas dzīvotnes saglabāšanu, sākumā eksperti veic dzīvotnes apsekošanu un monitoringu, pēc tam sagatavo eksperta atzinumu ar veicamiem dzīvotnes uzlabošanas darbiem un nosacījumiem. Uz tā pamat tiek plānoti un veikti nepieciešamie darbi, lai uzlaboto dzīvotnes kvalitāti un būtu, kur paslēpties, riestot, baroties un ligzdot.

Ierīkotas un uzturētas 28 atpūtas vietas

Pie paveiktajiem aizsargājamo dabas teritoriju darbiem pieskaitāma Užavas pelēkās kāpas atjaunošana, attīrīšana no apauguma. Ir iecerēts atjaunot arī pelēko kāpu Ovišos, kolēģi papildina Ārgale. Aizsargājamās dabas teritorijas saista tūristu un vietējo iedzīvotāju uzmanību. Lai sabalansētu tūrisma intereses ar dabas aizsardzības platības statusu un nodrošinātu apmeklētāju organizētu plūsmu, LVM ierīkojuši Ventspils novadā 28 vietas atpūtai un tūrismam, turpina Verners. Populārākās atpūtas vietas ir pie Irbes upes ietekas jūrā, pastaigu taka un skatu laukums Vasenieku purvā, stāvraksts Jūrkalnē. Šajās vietās ir izvietoti soliņi, galdiņi, ieklātas koka laipas, ierīkotas ugunskuru, laivu vietas un veikti citi pasākumi. Pavisam Ziemeļkurzemes reģionā ir izveidotas vairāk nekā 50 tādas tūrisma un atpūtas vietas. LVM darbinieki regulāri tās apseko, organizē to uzturēšanas darbus, atkritumu savākšanu, remontu un atjaunošanu, stāsta Verners. Nav mazsvarīgi arī tas, ka ir izvietoti informācijas stendi, kas vēsta tūristiem par vērtīgākajiem augiem un dzīvnieku sugām aizsargājamajās dabas teritorijās.

Īpaši aizsargājamās teritorijas Ventspils novadā, kuras apsaimnieko Latvijas valsts meži:
Ances purvi un meži
Oviši
Klāņu purvs
Raķupes ieleja
Platenes purvs
Užava
Sārnates purvs
Pelču purvs
Viskužū sala
Pluču tīrelis
Stiklu purvi
Druviņu tīrelis
Tīšezers
Nagļu un Ansiņu purvs
Abavas senlejas dabas parks
Užavas lejasteces dabas parks

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.