Nedrīkst dedzināt!

Pārtikas un sadzīves produktu plastmasas iepakojumi, automašīnu riepas, nolietoto spēkratu degošās detaļas, plēves, maisi, plastmasas kannas – tie ir tikai daži no atkritumu veidiem, kurus cilvēki pašrocīgi mēdz dedzināt krāsnīs, plītīs un ugunskuros. Taču plastmasas dedzināšana bez speciālām iekārtām mūsu valstī ir aizliegta! Turklāt sadedzinātie plastmasas atkritumi nekur nepazūd – tie maina savu formu un pārvēršas par bīstamiem ķīmiskiem savienojumiem, negatīvi ietekmējot mūsu un nākamo paaudžu dzīvi un veselību.

Plastmasai, lai tā sadegtu pilnībā, nepieciešami vismaz +1000 grādi pēc Celsija, taču, dedzinot šo materiālu mājas apstākļos, var panākt tikai +200..+400 grādus augstu temperatūru. Nepilnīgas sadegšanas rezultātā veidojas dioksīni (ļoti indīgas, ilgdzīvojošas ķīmiskas vielas), hlora savienojumi, poliaromātiskie ogļūdeņraži un daudz citu kaitīgu vielu. Ieelpojot dūmus, indīgās vielas pa elpceļiem nonāk cilvēka organismā. Degšanas procesā kaitīgie savienojumi nonāk arī uz augsnes un augiem, bet pēc tam – ūdenī. Rezultātā šo vielu aprites cikls noslēdzas cilvēka organismā, ko indīgie savienojumi nepamet gadiem ilgi. Īstermiņā šo vielu nonākšana vidē veicina dažādas slimības, bet ilgtermiņā – ļaundabīgus audzējus un pat gēnu mutācijas. Izpētīts, ka, cita starpām tiek bojāta arī cilvēka endokrīnā un reproduktīvā veselība.

Jāpiebilst, ka sadzīves atkritumu dedzināšana izraisa arī ozona slāņa noārdīšanos un veicina planētas atmosfēras piesārņojumu ar kaitīgām vielām. Vides piesārņojums jau šobrīd ir kļuvis par vienu no cēloņiem novājinātai imunitātei, nervu sistēmas traucējumiem, alerģiskām reakcijām un citām slimībām. Ārstiem ir izdevies pierādīt, ka organismā uzkrātās kaitīgās vielas ir pārmantojamas un var negatīvi ietekmēt arī pēcnācēju veselību.

Papildu visam iepriekšminētajam, plastmasas dedzināšana krāsnīs un plītīs veicina skursteņu aizsērēšanu ar sodrējiem, izsaucot aizdegšanās risku. Turklāt plastmasas dedzināšanas rezultātā radušos nosēdumus grūti iztīrīt, jo nesadegušās plastmasas daļiņas cieši pielīp pie skursteņa sienām.

Turpretī, dedzinot plastmasu speciālās iekārtās, ir iespējams nodrošināt pietiekoši augstu temperatūru, kontrolēt degšanas procesu, kā arī vairākkārt izfiltrēt radušos izmešus ar speciālu filtru palīdzību, lai kaitīgie savienojumi nenonāktu gaisā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts vides dienests, pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji regulāri atgādina par atkritumu dedzināšanas kaitīgumu. Tostarp arī Ventspils labiekārtošanas kombināts vairākkārt ir aicinājis iedzīvotājus būt atbildīgiem un apsaimniekot radušos atkritumus pareizi, lai neradītu draudus apkārtējai videi.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.