Plastmasas atkritumu daudzums, ko no Ventspils aizved uz rūpnīcām, kas ražo otrreizējās izejvielas, arvien pieaug.

«Pēdējo gadu laikā savācam un nododam pārstrādei arvien lielāku plastmasas apjomu, 2018. gadā pārstrādei nodotas turpat 70 tonnas dažāda veida plastmasas,» stāsta PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietniece Inese Mičule.

Viņa skaidro, ka, iespējams, daudzums tonnās var nešķist īpaši liels, taču jāņem vērā, ka tukša 0,5 litru PET pudele sver tikai apmēram 50 gramu. Lai iegūtu vienu tonnu pārstrādei derīga materiāla, nepieciešams ap 20 000 PET pudeļu, aprēķinājis Latvijas Zaļais punkts.

Ceļo uz rūpnīcām

Ventspils pašvaldībā tiek šķirota un otrreizējai pārstrādei nodota plastmasa ar marķējumiem PET, HDPE un LDPE. Šos atkritumus uz pārstrādes rūpnīcām nogādā Ventspils labiekārtošanas kombināta sadarbības partneris SIA Eco Baltia vide.

«SIA Eco Baltia vide sadarbojas ar dažādām Latvijas pašvaldībām, lai nodrošinātu maksimāli efektīvāku izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un tā pārstrādi jaunās izejvielās. Ar Ventspils labiekārtošanas kombinātu mums ir ilggadēja sadarbība, kopīgi arī ar Latvijas Zaļo punktu veidojot iedzīvotājiem pieejamu atkritumu šķirošanas infrastruktūru un veicot izglītojošo darbu par atkritumu šķirošanas nepieciešamību,» stāsta Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts.

SIA Eco Baltia vide sadarbojas ar atkritumu pārstrādes rūpnīcām vairāk nekā 20 pasaules valstīs, lai maksimāli vairāk atkritumu veidiem rastu pārstrādes iespējas un tie varētu sākt otru dzīvi, skaidro Aizbalts. Taču HDPE, LDPE un PET iepakojumi visbiežāk nonākot pārstrādei tepat Latvijā. «Mums ir ļoti konkurētspējīgas un labas rūpnīcas, kas spēj šos iepakojumus pārstrādāt jaunās izejvielās, no kurām pēc tam tiek ražoti jauni produkti,» atzīst Aizbalts.

PET pudeles tiek nogādātas pārstrādei rūpnīcā PET Baltija, kas atrodas Jelgavā, bet dažādas plēves, cietās plastmasas iepakojumi (piemēram, vējstikla šķidruma kanniņas, šampūna pudeles u.c.) nonāk SIA Nordic Plast Olainē. «Pārstrādes rezultātā tiek iegūtas augstvērtīgas otrreizējās izejvielas, no kurām var ražot jaunus visdažādākos plastmasas produktus. Tādējādi šiem iepakojumiem tiek dota jauna dzīve un tie nenonāk atkritumu poligonā,» uzsver Aizbalts.

Iedzīvotāji iesaistās

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs arī uzsver, ka sašķiroto un otrreizējai pārstrādei nodoto atkritumu apjoms arvien pieaug. «Gan mūsu veikto iedzīvotāju aptauju rezultāti, gan arī apsaimniekotā iepakojuma apjoms rāda, ka iedzīvotāju iesaiste atkritumu šķirošanā pieaug. Piemēram, SKDS un Latvijas Zaļā punkta veiktā aptauja rāda, ka jau 54% kurzemnieku šķiro atkritumus. Saskaņā ar SIA Eco Baltia vide datiem arī sašķirotais plastmasas iepakojumu apjoms, ko iepērkam no Ventspils labiekārtošanas kombināta, šogad ir bijis lielāks nekā pērn šajā periodā. Šogad līdz 20. novembrim tās ir bijušas aptuveni 60 tonnas dažādu plastmasas iepakojumu – HDPE, LDPE un PET,» stāsta Aizbalts.

Jau rakstījām, ka plastmasas iepakojumu ar marķējumu PET, HDPE un LDPE Ventspilī iespējams izmest šķiroto atkritumu konteineros, kas novietoti daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos, pie lielveikaliem, skolām un citās publiskajās vietās. Tāpat šos atkritumus var nodot šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, turklāt tajos pieņem arī plastmasas plēves.

Ventspils šķiroto atkritumu savākšanas laukumos atsevišķi tiek savāktas un otrreizējai pārstrādei nodotas plastmasas plēves. Tālāk tās nonāk rūpnīcā Nordic Plast. No plastmasas plēves rūpnīcā Nordic Plast tiek ražotas LDPE granulas, kas kalpo par izejmateriālu jauniem plastmasas produktiem.

Kad Ventspilī savāktās plēves rūpnīcā Nordic Plast ir pārtapušas LDPE granulās, tās atkal tiek sagatavotas tālākam ceļam uz ražotnēm, kuras tās izmantos kā izejvielu jauniem produktiem.

No Ventspils otrreizējai pārstrādei nodotās PET pudeles nonāk rūpnīcā PET Baltija, kur no tām tiek ražotas vairāku krāsu PET pārslas. No vienas pudeles var iegūt 35–40 gramus pārslu. PET pārslas var izmantot ļoti plaši, lietojot tīru PET vai kombinējot ar citiem materiāliem, no tām ražo saimniecības preces, sporta inventāru un apģērbu. Turklāt PET Baltija ražotās augstvērtīgās pārslas izmanto arī dzērienu pudeļu sagatavēm jeb preformām.

PET pudeļu šķirošana uz automātiskās līnijas rūpnīcā PET Baltija. Šeit pudeles tiek sašķirotas pa krāsām, no PET plūsmas tiek nodalīti citu plastmasu vai materiālu priekšmeti.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.

Lasi vēl

Komentāri (3)

  • -3
    Jānis ... 22.11.2019, 10:37:24

    "Nododam pārstrādē"- bet varbūt, pārdodat?

  • -4
    nomaļnieks 23.11.2019, 08:25:24

    Īsts latvietis - ja kādam ir kas vairāk kā pašam, tad skauž. Tavs ieguvums taču ir tīrāka vide. Un kāpēc nepārdod? - izdevumi taču ir(transports, vākšanas laukums, atbildes uz idiotiskiem jautājumiem utt.). Pamēģini pats sakārtot licenzes, savākt un nodot par naudu.

  • -2
    Jānis ... 23.11.2019, 10:19:16

    Mani vairāk uztrauc tas, ka valstī, pateicoties šādu "saimniekotāju "lobijam nav ieviesta depozīta sistēma....
    Un protams nepatīk, ka iespējams kāds, izmantojot pašvaldības resursus, pelna sev pieklājīgu naudiņu....

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: