Iepakojumu un materiālus izmanto atkārtoti

Viens no tādiem uzņēmumiem ir Froli Baltic, kas ražo poliuretāna izstrādājumus automašīnām un biroja industrijai, kā arī šuj tekstilpiederumus kemperiem.

Uzņēmums Froli Baltic izgatavo plastmasas izstrādājumus, kuru ražošanai izmanto ķīmiskās vielas. Tāpēc šeit lielu uzmanību pievērš dabas aizsardzībai. Nesen darbā pieņemtais plastmasas izstrādājumu inženieris seko līdzi jaunumiem nozarē, piedāvājot izmantot mūsdienīgākus materiālus, kas būtu draudzīgāki apkārtējai videi. Rezultāti nebija ilgi jāgaida. Pēdējā gada laikā uzņēmumā sākuši izmantot ūdens bāzes atdalītājus, atdalot gatavās plastmasas detaļas no preses formas. Ūdens bāze ir draudzīga gan videi, gan cilvēkiem, kas strādā ražotnē.

Komerdarbības speciāliste Ketija Boitmane norāda, ka ūdens bāzes izmantošana plastmasas ražošanā kļūst arvien aktuālāka Eiropā. «Nākamajā gadā sāksies stingrākas prasības pret ķīmisko vielu izmantošanu, tādēļ mēs savlaicīgi domājam par to, lai samazinātu kaitīgo ietekmi no mūsu ražotnes,» skaidro Boitmane. Uzņēmumā puse visas ražošanas tagad balstās uz ūdens bāzes atdalītāja izmantošanu, izņemot gatavos izstrādājumus no preses formas, un tas ir maksimāli iespējamais rādītājs, apgalvo Boitmane.

Uzņēmumā Froli Baltic domā arī par plastmasas ražošanas atkritumu otrreizēju izmantošanu, lai nevestu uz izgāztuvi. «Mēs zinām, ka cementa rūpnīca Brocēnos pieņem plastmasas atkritumus, sadedzinot tos savās krāsnīs. Vēl viens uzņēmējs Latvijā vāc plastmasas atkritumus, sasmalcina tos un izmanto segumu rotaļu laukumos un sporta zālēs izgatavošanai. Mēs pētām citu pieredzi, lai izmantotu to paši. Taču, salīdzinot ar citiem plastmasas izstrādājumu ražotājiem, mūsu ražotne ir pārāk maza,» stāsta Boitmane.

Uzņēmuma poliuretāna un šūšanas cehos jau izstrādājumu projektēšanas stadijā paredzēta maksimāli iespējama otrreizēja izejvielas izmantošana, lai atkritumu būtu pēc iespējas mazāk. Šim mērķim, piemēram, gatavās produkcijas iepakojumu šeit izmanto vairākkārt. Kastēs, kurās rūpnīcā nonāk tekstilizstrādājumu piegrieztnes, pēc tam sapako gatavo produkciju, lai to nosūtītu patērētājiem. Iepakojumam vairākkārt izmanto metāla kastes. Brāķētos izstrādājumus arī neizmet izgāztuvē, bet skalo un atkārtoti izmanto metāla un koka ielikteņus. Savukārt no brāķētiem šūtajiem izstrādājumiem šuj kabatas atkritumu savākšanai. Rūpnīcā liela vērība tiek pievērsta atkritumu šķirošanai, elektrības, siltuma un ūdens enerģijas taupīšanai.

Pirms vairākiem gadiem rūpnīcā Froli Baltic uzstādīja ventilācijas sistēmu poliuretāna izstrādājumu cehā. Pirms tam pie katras preses formas atradās lokālās ierīces kaitīgo tvaiku savākšanai. Tagad ventilāciju iekārtas izvietotas virs visas ražošanas zonas. Tas ir ne tikai devis jūtamus rezultātus darba apstākļu uzlabošanai, samazinājis gaisa piesārņojumu cehā, bet arī veicinājis kopumā tīru ražošanu uzņēmumā.

«Visas ražotnes tagad cenšas būt ekoloģiskākas un draudzīgākas apkārtējai videi, ražot mazāk kaitīgo izmešu un atkritumu, racionālāk izmantot izejvielu un materiālus. Mēs tāpat strādājam šajā virzienā, un mums jau ir savas iestrādes. Ieviešam ekoloģiskāku izejvielu, kas ir mazāk kaitīga darbiniekiem un videi. Pateicoties tam, rūpnīcā ir kļuvis daudz patīkamāk strādāt,» apkopo plastmasas izstrādājumu inženieris Aleksandrs Djubanovs.

Rūpnīcā Froli Baltic šķiro atkritumus, arī šiem nolūkiem tiek izmantotas kartona kastes.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.