Lai būtu skaisti un videi draudzīgi

Ierasties uz drauga vai mammas dzimšanas dienas svinībām ar plastmasas puķēm būtu bezgaumīgi un nepieklājīgi. Taču mūsu gaume un ieaudzinātās tradīcijas āra sveču izvēlē līdz šim plastmasu nav nosodījušas.

Valsts svētku laikā daudzviet notiek pasākumi, uz kuriem cilvēki aicināti ierasties, ņemot līdzi āra svecīti. Saliktas garā virtenē gar skolas ēku vai izvietotas Latvijas kartes kontūrā bērnudārza pagalmā, sveču liesmiņas rada īpašu noskaņu, sasilda mūsu sirdis, raisa kopības izjūtu un dedz patriotisma jūtas. Tas ir netverams skaistums, tie ir neaizmirstami svētku mirkļi. Jāsaka paldies skolu kolektīviem un kultūras darbiniekiem, kuri kopj šīs tradīcijas, ik gadu pulcējot kopā ļaudis un mudinot svinēt no sirds.

Kā liecina pagājušo gadu pieredze un arī nupat notikušie Lāčplēša dienas pasākumi mūsu pilsētā, lielākoties cilvēki uz šiem pasākumiem ierodas ar sveci plastmasas glāzītē. Iespējams, daudzi šādu izvēli izdara tāpēc, ka svece plastmasā vienkārši ir lētāka, iespējams, tāpēc, ka vienkārši līdz šim nav aizdomājušies, kas ar šo priekšmetu notiks tad, kad svecīte būs izdegusi un svētki būs beigušies. Mēs zinām un paļaujamies, ka svētku organizatori izdegušo sveču traukus nogādās legālās atkritumu nodošanas vietās. Bet kas ar šiem priekšmetiem notiks pēc tam?

Kā informē Ventspils Labiekārtošanas kombināta Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietniece Inese Mičule, plastmasas sveces ietvars nav pārstrādājams, tātad netiek pieņemts kā šķirotais atkritums. To varam nodod pie kopējiem atkritumiem, kas tiek nogādāti atkritumu poligonā Pentuļi. Tur īpašas mehāniskas iekārtas no atkritumiem atdala sauso frakciju, pie kuras varam pieskaitīt arī sveču plastmasas trauciņus, ko tālāk pārstrādā kāds uzņēmums, kas no atkritumiem ražo kurināmo materiālu.

Diemžēl arī stikla sveču trauks, tāpat kā stikla vāzes un virtuves trauki, netiek pieņems kā šķirotais atkritums, norāda Mičule. Pārstrādei var nodot tikai stikla pudeles un burkas. Tādējādi arī stikla sveču trauks no kopējiem atkritumiem tiek atdalīts kā sausā frakcija, taču, tā kā to nevar dedzināt kā kurināmo, uzņēmums to nogādās atpakaļ Pentuļos, un stikls tiks apglabāts zemē.

Tomēr stikla sveču traukam ir savas priekšrocības – to var lietot atkārti vairāku gadu garumā, un tas vizuāli ir arī pievilcīgāks.

Drīz pēc valsts svētkiem Latvijas kapsētās norisināsies Svecīšu vakars, un arī tad āra sveces būs nepieciešamas. Izvērtēsim, vai sveicienu saviem tuviniekiem, kas devušies mūžībā, sūtīsim, nesot uz kapiem plastmasas izstrādājumu, vai aizdegsim svecīti traukā, kuru varēsim izmantot vairākkārt. Ventspilniece Madara iegādājusies palielus, stabilus stikla traukus ar nolūku – turpmāk, dodoties apciemot opapu, kas atdusas kapsētā, viņai būs jānopērk tikai sveces, jo sveču trauks būs izmantojams vēl ilgi.

Anita agrāk, tāpat kā daudzi no mums, uz kapiem devās ar plastmasas svecēm. Taču tad sieviete pievērsa uzmanību, cik daudz plastmasas ir kapsētā. «Kapi – tā ir svēta vieta, un plastmasa nerada noskaņu, kādu gribētos,» stāsta Anita, atzīstot, ka no plastmasas sveču glāzītēm viņa atteikusies, estētisku iemeslu vadīta. Viņa atklājusi, ka sadzīvē ļoti noderīga ir stikla burciņa. To viņa izmanto, izgatavojot sojas vaska sveces. Kā apgalvo ventspilniece, tas ir pavisam vienkārši – nepieciešams vien sojas vasks, dakts, metāla pamatne, kur to iestiprināt, un burciņa. Šāda svece ilgi deg, un to arī var izmantot kā svētku noformējumu Latvijas dzimšanas dienas pasākumos. Latvija nav pelnījusi lēto un dabai kaitīgo plastmasu. Sveiksim mūsu zemi skaistāk!

Sveču trauku izgatavo pats

Zinot to, ka ne plastmasas, ne stikla sveču trauki netiek pārstrādāti, vislabākā izvēle, dodoties uz svētku pasākumiem vai aizdedzot svecīti mirušo piemiņai, ir paša pagatavots sveču trauks no materiāla, kuru pēc tam var gan lietot atkārtoti, gan nodot kā šķiroto atkritumu. Tam nepieciešama vien parasta stikla burciņa, kuru var dekorēt ar auduma lentīti, mežģīni vai kā citādi. Vēl noderēs drāts, kuru apjož ap burkas atveri un izloka kā rokturīti.

Lāčplēša dienā daudzi ventspilnieki sveču izvēlē bija devuši priekšroku plastmasas izstrādājumiem.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.