Produkts papīrā elpo

Šodien liela daļa pārtikas produktu, kuri tiek piedāvāti veikalos, iepakoti plastmasas kastītēs, ietīti celofānā vai iesaiņoti citās plastmasas formās. Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki atceras laikus, kad konfektes pārdevējs iesvēra papīra tūtā, sviestu ietina sviestpapīrā un pienu pārdeva stikla pudelēs, kuras varēja nodot taras pieņemšanas punktos. Šodien no dabai kaitīgās plastmasas ir grūti izvairīties. Taču bez čabīgajā celofāna maisiņa gan daudzos gadījumos varam iztikt. Par laimi, ir tirgotāji, kas domā par to, kā savu preci pārdot dabai draudzīgā iesaiņojumā. Tādus sastapām Ventspils tirgū.

SIA Mierkalns saimniece Ivija Tomsone un SIA Inga īpašniece Inga Ezermale tirgo desas un kūpinājumus. Savu preci abas tirgotājas tin papīrā. Ivija sagādājusi pat dažāda veida papīru – plāno pergamenta papīru, nedaudz biezāku un arī papīra maisiņus. Papīru kā ietinamo materiālu viņa izmanto jau gadus piecus, un šodien dara to arvien vairāk un vairāk. Tirgotāja atzīst, ka papīrs ir ļoti patīkams materiāls, un arī pircēji to novērtē. Cits pat atzīstas, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš iepērkas pie Ivija, ir tieši fakts, ka viņa desu vai gaļas gabaliņu neliek celofāna maisiņā, bet ietin papīrā. Gadās pircēji, kas tirgū iegādāto gaļu ved uz Angliju vai Skandināviju, kur dodas strādāt. Arī tad papīrs ir vispiemērotākais materiāls, lai iegādāto produktu būtu ērti pārvadāt. «Produkts papīrā elpo,» norāda Ivija, piebilstot, ka tā produkts arī ilgāk saglabā savas garšas īpašības un citus kvalitātes rādījumus. «Es domāju arī par to, ka mani mazbērni staigās pa mežu, un nebūs to [plastmasas] maisiņu eglēs,» piebilst tirgotāja. «Galu galā – tā ir mūsu Latvija.» Ivija uzskata, ka patriotisms un tīra vide ir cieši saistīti jēdzieni, un atzīstas, ka arī pati ir Latvijas patriote.

SIA Inga īpašniece preces ietin papīrā jau vismaz desmit gadus. Tā dara, jo pašai tā ir patīkami. Mājās, ieliekot papīrā ietīto gaļas gabaliņu ledusskapī, tas uzglabājas pavisam citādi nekā celofānā iesaiņotā prece, kas pamazāk kļūst lipīga. «Plastmasa mums ir ļoti daudz – visās masās. Uzskatu, ka mums nevajag nevienu celofānu!» pārliecināta ir Inga. Viņa norāda, ka cilvēki ir vienkārši pieraduši pie parastā plastmasas maisiņa un vienkārši neaizdomājas, cik tas ir dabai kaitīgs.

Abas tirgotājas gan nav pavisam atteikušās no plastmasas maisiņiem – tos izmanto tad, ja pircējs to īpaši pieprasa vai ja gaļas gabaliņš ir mitrāks un tā sula varētu izspiesties cauri papīram. Tāpat preču klāstā ir arī tādi gaļas produkti, kurus jau ražotājs iefasējis plastmasā, piemēram, aknu pastēte ir plastmasas kārbā un kāds gaļas gabals iekausēts biezā plastmasas plēvē. Tirgotājas uzskata, ka mums būtu jāatsakās no plastmasas maisiņiem pavisam, viņu izvēle tīt preci papīrā ir mēģinājums ko darīt šīs idejas vārdā.

Aicinām arī citus tirgotājus pēc iespējas atteikties no plastmasas iepakojuma, celofāna maisiņa vietā piedāvājot preci iesaiņot papīra maisiņā vai varbūt tūtā. Savukārt pircējiem atgādinām līdzi uz tirgu un veikalu paņemt līdzi vairākkārt lietojamus auduma maisiņus, kurā iesvērt augļus un dārzeņus, ņemt līdzi somu, grozu vai maisu, kurā salikt visus iepirkumus. Pircēja ziņā ir izvēlēties tirgotāju, pie kura viņš iegādājas iecienītās preces. Viens no izvēles kritērijiem var būt preces iesaiņojums. Mainīsim savus ieradumus!

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.