Jēdziens aprites ekonomika jeb slēgtā cikla ekonomika aktīvās ikdienas sarunās parādījās salīdzinoši nesen – kad pasaulē sāka celt trauksmi saistībā ar katastrofāliem apkārtējās vides piesārņojuma mērogiem. Kaut gan tas būtībā nav nekas jauns. Ventspilī arī darbojas uzņēmumi, kas izmanto aprites ekonomikas principus.
Piesārņojuma mērogi šausmina
Aprites ekonomikas pamatā ir resursu atjaunošana, otrreizējas izejvielas pārstrāde, maksimāla atkritumu samazināšana. Skaidrojot šī jēdziena nozīmi, Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece salīdzina aprites ekonomiku ar lineāro ekonomiku, kas balstās uz dabas resursu ieguvi, izstrādājumu ražošanu un atkritumu apglabāšanu. Aprites ekonomika, tēlaini izsakoties, noslēdz šo taisni aplī, kad atkritumi, kas parādās, patērējot preces, kļūst par izejvielu citu izstrādājumu ražošanai. Ideālā variantā šis cikls atkārtojas daudzkārt, kā rezultātā vai nu vispār nav atkritumu, vai arī to apjoms samazinās līdz minimumam. Aprites ekonomika paredz pēc iespējas ilgstošāku materiālu un produktu izmantošanu.
Vizuāli lineārās un aprites ekonomikas modeļus var iedomāties šādi:
lineārā: ieguva–izgatavoja–patērēja–izmeta;
aprites: izgatavoja–patērēja–atgrieza–izgatavoja.
Labklājības izaugsme līdz šim pasaulē, toskait arī Eiropā, balstījās uz intensīvu dabas resursu izmantošanu un lineāro ekonomikas modeli. Tas noveda pie globālas katastrofas ar apkārtējās vides piesārņojumu. Globālā piesārņojuma mērogi uz mūsu planētas ir vienkārši šausminoši. Zinātnieki aprēķinājuši, ka katru gadu pasaules okeānā nonāk 8 miljoni tonnu plastmasas. Lai atsevišķi plastmasas veidi varētu sadalīties, ir vajadzīgi 400 gadi. No plastmasas, kas nonāk apkārtējā vidē, cieš 700 veidu dzīvnieki. Kāds ventspilnieks pastāstīja par savu darbu, attīrot okeānu no plastmasas atkritumiem. Viņš strādā ārzemju kompānijā, kas vāc atkritumus okeānā. Ventspilnieks klātienē saskaras ar Pasaules okeāna globālā piesārņojuma mērogiem!
Globālā mērogā Apvienoto Nāciju Organizācija izvirzījusi mērķi pāriet no lineārās ekonomikas uz aprites ekonomiku. Eiropas Komisija tāpat pieņēmusi ilgtermiņa rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku.
Latvija patlaban ir aprites ekonomikas stratēģijas izstrādes stadijā. Nesen Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā noritēja tikšanās, kurā tika prezentēts informatīvais ziņojums, kas bija sagatavots sadarbībā ar Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju.
Moderna bižutērija no plastmasas atkritumiem
Atkritumu samazināšana ir aktuāla gan ražošanas, gan sadzīves jomā. Ņemot to vērā, izvirza ilgtermiņa uzdevumus: līdz 2025. gadam palielināt pārstrādājamo sadzīves atkritumu apjomu no pašreizējiem 44% līdz 55%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%; 2035. gadā atkritumu poligonos apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu gadā. Jo labāk organizēta atkritumu apsaimniekošana, jo mazāk problēmu ar apkārtējās vides piesārņojumu un ietekmi uz cilvēku veselību. «Tieši tāpēc tik liela uzmanība patlaban tiek pievērsta atkritumu šķirošanai,» norāda Zīlniece. Atkritumu šķirošana ļauj turpmāk daļu no tiem pārstrādāt vai nu tās pašas produkcijas ražošanai, vai pilnīgi jaunu izstrādājumu izgatavošanai. Piemēram, no pārstrādātas plastmasas var veidot skaistu un modernu bižutēriju. «Diez vai mēs kādreiz iemācīsimies dzīvot bez atkritumiem. Taču labāk tos pārstrādāt, nevis apglabāt poligonos,» secina Ilga Zīlniece.
Viens arī ir karotājs
Apkārtējās vides piesārņojuma problēmas un pāreja uz aprites ekonomiku uztrauc ne tikai valdības un starptautiskas organizācijas, bet arī vienkāršus cilvēkus. Pēdējā laikā tieši no iedzīvotājiem un uzņēmējiem nāk daudz efektīvu iniciatīvu. Par dažām no tām jau esam stāstījuši šajās tematiskajās lapās. Igaunijā kāds cilvēks spēja attīrīt lielu daļu savas valsts no atkritumiem. Viņš apsolīja, ka izdarīs to, un aicināja pievienoties visus valsts iedzīvotājus. Uz viņa organizēto talku ieradās 50 000 cilvēku, kuri vienas dienas laikā savāca 10 000 tonnu atkritumu! Vēl iespaidīgāks gadījums bija Slovēnijā, kur jaunlaulāto pāris ziedoja viņu kāzās uzdāvināto naudu savas valsts attīrīšanai no atkritumiem. Par sadāvināto naudu jaunlaulātie iegādājās nepieciešamo inventāru atkritumu savākšanai – spaiņus, maisus, zābakus, cimdus u.c. – un uzaicināja uz talku visus interesentus. Jaunlaulātos atbalstīja 250 000 slovēņu, kuri vienlaikus iesaistījās savas valsts attīrīšanā no atkritumiem!
Aprites ekonomika Ventspilī
Lai arī aprites ekonomikas jēdziens mūsu ikdienā ir parādījies salīdzinoši nesen, Ventspilī ir piemēri, kā izpaužas šis modelis. Jau informējām, ka Ventspils labiekārtošanas kombināts strādā pie sadzīves atkritumu pārstrādes siltumenerģijas ražošanai projekta. Uzņēmums Ventspils siltums uzstādījis abās pilsētas katlumājās dūmgāzu kondensatorus, kuri samazina dūmu apjomu, kas iziet caur skursteni gaisā un piesārņo atmosfēru. Pateicoties kondensatoriem, dūmi tiek attīrīti un atkal izmantoti siltuma ražošanai.
Uzņēmums Ūdeka vāc dūņas, kas rodas, attīrot kanalizācijas notekūdeņus, un nodod tās tālākai izmantošanai kā vērtīgu mēslojumu. Savukārt uzņēmums Bio-Venta ražo ne tikai biodīzeļdegvielu, bet arī blakusproduktus, piemēram, augstas tīrības pakāpes glicerīnu, kas tālāk tiek izmantots kā izejviela farmakoloģijā.
Aprites ekonomikas modeļa piemēru demonstrē arī jaunais uzņēmums SIA Trempel, kas ražo apģērbu pakaramos no otrreizēja kartona, kurš iegūts no makulatūras. Ideja ražot apģērbu pakaramos no otrreizēja izturīga kartona uzņēmējam Aleksandram Bobrovam, kurš pēc profesijas ir rūpnieciskais dizainers, dzima, vērojot, kā veikalos tiek izvietots apģērbs. Apģērbu apskatei visur tiek izmantoti plastmasas apģērbu pakaramie. Aleksandrs saskatīja tajā vairākus būtiskus trūkumus. Pirmkārt, tie nav ērti, iesaiņojot apģērbu, otrkārt (un tas ir galvenais), – utilizējot plastmasas apģērbu pakaramos, notiek apkārtējās vides piesārņošana. «Katru gadu 20 miljardu plastmasas apģērbu pakaramo nonāk izgāztuvēs!» norāda Aleksandrs.
Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.
Komentāri (0)