Plastmasas iepakojumu mēs varam sašķirot un pārstrādāt, taču, pirmkārt, jāņem vērā, kas notiek ražošanas cikla sākumā. Tad, kad plastmasa tiek ražota, tiek radītas kaitīgas vielas tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šo rūpnīcu tuvumā vai strādā šajās rūpnīcās. Viņiem var rasties veselības problēmas.
Otrkārt, kad mēs paskatāmies uz pārstrādes simbolu, kas ir uz plastmasas izstrādājumiem, tas liek mums domāt, ka tas ir aplis, kad plastmasa tiek pārstrādāta un kļūst par to pašu. Patiesībā tas notiek ļoti reti. Piemēram, lielākoties tā plastmasa, kas kalpojusi kā ēdiena iepakojums, otrreiz par to pašu vairs nekļūst. Iemesli tam ir vairāki – gan higiēnas prasības, gan pašas plastmasas fiziskās īpašības. Izņemot varbūt tikai PET pudeles, kas pamazām kļūst par plastmasas veidu, no kura var ražot jaunas PET pudeles.
Treškārt, viena liela daļa no tās plastmasas, ko mēs redzam veikalos, vispār nav pārstrādājama. Iemesli tam atkal ir dažādi, piemēram, ja priekšmeti ir pārāk mazi izmērā, tad tos nepārstrādā. Ir tādi plastmasas veidi, kurus atkritumu apsaimniekotājiem nav izdevīgi atsevišķi savākt, jo to kopējais daudzums nav liels un pārstrādātāji nav ieinteresēti nelielos daudzumos.
Ceturtkārt, pārstrādātā plastmasa ar retiem izņēmumiem ir dārgāka nekā jaunā. Līdz ar to ražotājiem nav īsti intereses pirkt pārstrādātu plastmasu.
Tas, ko mēs sakām cilvēkiem, ir: jā, šķirot vajag, un tas ir svarīgi, bet galvenais būtu paskatīties, kādus produktus mēs laižam tirgū, lai tas plastmasas iepakojums, kas mums ir pieejams veikalā, vispār būtu pārstrādājams. Un, protams, izmantot to tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Jo pat tad, kad plastmasa tiek pārstrādāta, tā ir enerģijas tērēšana.
Ja tu sāc tam pievērst uzmanību, tad redzi, kas ir tiešām šausmīgi iepakots un pārpakots. Tagad arī cilvēki, kuri dzīvo ārpus zaļā burbuļa, reizēm sūdzas, ka nopērk konfekšu kasti, kurā ir tikai deviņas konfektes, bet milzīgs kalns ar plastmasas atkritumiem. Šādos gadījumos vienmēr var uzrakstīt ražotājiem, jo viņi uzklausa cilvēkus un aizvien vairāk saprot, ka nav modē lielas, bezjēdzīgas plastmasas kastes.
Dažreiz cilvēki saka: es plastmasas maisiņa vietā paņemšu papīra maisiņu un būšu labs. Tad ir jautājums, kur ir problēma – tieši materiālā vai vienreiz lietojamā lietā kā tādā. Papīra maisiņš nesagādās problēmas, kad tas tiks izmests dabā, bet tā ražošanas process ir videi krietni smags. Uzskatu, ka daudzreiz lietojamās alternatīvas ir labākas.
Mairita Lūse, Zero Waste Latvija valdes locekle
Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.
Komentāri (0)