Plastmasu arī elpojam un ēdam

Mūsdienās veikto pētījumu rezultāti liecina, ka liela daļa plastmasas materiālu pilnībā neizzūd tik ātri, kā kādreiz tika uzskatīts, informēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča. Līdz ar to zinātnieki ir apgāzuši arī kādu ilggadēju pieņēmumu, proti, ja reiz plastmasu nevaram redzēt ar aci, tad tās vairs nav vispār.

Mikrodaļiņu ceļš ir mūžīgs

Rūpnieciskos apmēros plastmasu sāka ražot salīdzinoši nesen – apmēram pagājušā gadsimta viducī –, līdz ar to plastmasas sadalīšanās laika aplēses ir balstītas tikai pieņēmumos un eksperimentālos pētījumos. «Mēdz teikt, ka, piemēram, autiņbiksītes sadalīsies 500 gadu laikā, bet nav jau nevienas autiņbiksītes no 1500. gada, kas ražotas no plastmasas polimēru materiāliem, lai izvērtētu, cik lielā mērā tās ir sadalījušās šodien,» piemēru sniedza pētniece.

Visi plastmasas materiāli noārdīšanās procesā sadalās mazākās daļās, kas pēc tam tupina sadalīties vēl sīkākos gabaliņos līdz mikro un pat nano līmenim. Un šos mazos krikumiņus, kas bez speciāliem palīgrīkiem var būt pat neredzami, sauc par mikroplastmasu. Tā kā mikroplastmasas pētījumi ir samērā jauns zinātnes lauciņš, pagaidām vēl nav izpētīts, līdz kādam līmenim sadalās konkrēti plastmasas veidi un to izstrādājumi. «Jāatceras, ka par pilnīgu noārdīšanos uzskata materiāla sadalīšanos oglekļa dioksīdā, metānā, ūdenī, biomasā un siltumā mikroorganismu ietekmē,» piebilda Dimante-Deimantoviča. Līdz ar to ne visi materiāli, kas marķēti kā bioloģiski noārdāmi, okeānos vai jūrās sadalīsies un pilnībā izzudīs, jo nereti tiem ir nepieciešami specifiski apstākļi, piemēram, 50 grādu temperatūra, kas okeānā nav iespējama.

Saskaņā ar 2017. gadā ANO publicētajiem aprēķiniem pasaules jūrās atrodas 51 triljons mikroplastmasas daļiņu, kas 500 reizes pārsniedzot zvaigžņu skaitu mūsu galaktikā. Pētniece apstiprināja, ka civilizācijas patērniecības kulta rezultātā mikroplastmasa ir ne tikai ūdeņos un uz zemes, bet arī gaisā, pārtikā un dzērienos, ko lietojam uzturā. Daļiņas ir ļoti mazas, kas nozīmē, ka tās ceļo mums visapkārt. Ar gaisa palīdzību tās pārvietojas atmosfērā, savukārt no zemes ar lietusūdeņiem tiek ieskalotas straumēs, ezeros, upēs, jūrās, paskaidroja pētniece.

Līdz ar to mikroplastmasas ceļš arī līdz mūsu pusdienu šķīvim var būt garš, bet ne neiespējams. Ārzemju medijos šad tad parādās ziņas, ka kāda ūdensdzīvnieka organismā uzieta kāda plastmasas izstrādājuma daļa vai citas cilvēces sarūpēto atkritumu atliekas. Taču no plastmasas nav pasargātas arī mazās radības. Mikroplastmasu var apēst putni, rāpuļi, posmkāji, zivis un citi ūdeņu un sauszemes iemītnieki, kas, tāpat kā cilvēki, ir daļa no barības ķēdes. Mazākās zivtiņas apēd lielākas, ko pēc tam notiesā vēl citas, kuras ar gardu muti baudām mēs, – šis ir tikai viens no teju neskaitāmiem iespējamiem scenārijiem, kā uz mūsu šķīvja var nonākt mikroplastmasa.

Apzināti ražo

Mikroplastmasu pēc tās izcelsmes var iedalīt divās lielās grupās – ir primārā un sekundārā. Primārā mikroplastmasa jau sākotnēji tiek ražota nelielu gabaliņu veidā vai tieši atdalās un nonāk vidē. Savukārt sekundārā mikroplastmasa rodas, sadaloties lielākiem plastmasas izstrādājumiem (pudelēm, maisiņiem u.c.) saules, skābekļa, temperatūras un citu faktoru ietekmē.

Līdz ar to mikroplastmasa – neredzamais ienaidnieks – veidojas ne tikai dažādu procesu rezultātā, bet arī tiek apzināti ražota.

Lūk, desmit izstrādājumi, kurus izmantojam ikdienā un ar kuru starpniecību vidē nonāk sīkās plastmasas daļiņas.

• Skaistumkopšanas un higiēnas līdzekļi

Mazas plastmasas lodītes – abrazīvās daļiņas – tiek pievienotas zobu pastām, ķermeņa skrubjiem un citiem kosmētiskajiem līdzekļiem. Speciālisti ir aprēķinājuši, ka tā dēvētā abrazīvā dušas želeja var saturēt tikpat plastmasas, cik pati pudelīte.

Pēc aizskalošanas kanalizācijā plastmasas mikrodaļiņas nonāk vidē, jo lielākā daļa attīrīšanas iekārtu nespēj nodrošināt pilnīgu mikroskopisko daļiņu atdalīšanu un sadalīšanu. Taču ir alternatīvas. Piemēram, ķermeņa skrubi, kurā ir plastmasa, var aizstāt ar kafijas biezumiem, jūras sāli un citiem dabiskas izcelsmes abrazīviem materiāliem.

• Sintētisks apģērbs

Lielāko daļu apģērba mūsdienās ražo no sintētiskām šķiedrām: poliestera, poliamīda, viskozes. Un katru reizi, mazgājot sintētisku apģērbu, notekūdeņos nonāk pat vairāki simti tūkstošu mazu šķiedru gabaliņu jeb mikroplastmasa. Lai no tā iespējami izvairītos, ieteicams izvēlēties īsāku mazgāšanas ciklu, vēsāku ūdeni un žāvēt veļu telpās vai ārā, nevis veļas žāvētājā. Tomēr visefektīvākā alternatīva ir vilnas, kokvilnas un lina apģērbu iekļaušana savā garderobē.

• Cigarešu filtri

Daļa cigarešu filtru ir izgatavoti no celulozes acetāta – sintētiska materiāla, kas ir avots mikroplastmasas piesārņojumam. Pats vienkāršākais un vērtīgākais, ko smēķētāji var darīt – izmest izsmēķus tam paredzētā vietā nevis kur pagadās.

• Košļājamās gumijas

Lielākā daļa košļājamo gumiju satur plastmasas polimērus. Tiecoties pēc pārmaiņām, kāda Lielbritānijas veikalu ķēde salīdzinoši nesen paziņojusi, ka savā sortimentā ieviesīs tādas košļājamās gumijas, kuru ražošanā netiek izmantota plastmasa.

• Mitrās salvetes

Dažāda veida mitrās salvetes – mazuļu aprūpei, roku higiēnai, kosmētikas noņemšanai – parasti ir izgatavotas no poliestera, polietilēna un polipropilēna vai šo plastmasas savienojumu kombinācijas ar dabiskām šķiedrām. Videi draudzīgāks risinājums būs kokvilnas salvetes, kas samitrinātas ūdenī.

• Tējas maisiņi

Tējas maisiņu izgatavošanai parasti tiek izmantoti divi pamata materiāli – polipropilēns un papīrs. Kad papīrs sadalās, plastmasas skeleta daļiņas paliek vidē. Vairāki ražotāji pērn uzsākuši videi draudzīgāku tējas maisiņu ražošanu. Taču tā vietā, lai izvēlētos tēju paciņās, var lietot beramo un izmantot vairākkārt lietojamos tējas sietiņus.

• Gliteri, spīdumi

Šos krāšņuma elementus, kas arī izgatavoti no plastmasas, ir sarežģīti atdalīt efektīvai atkritumu pārstrādei. Taču mūsdienās ir pieejami arī tādi gliteri, kas ražoti no bioloģiski noārdāmām vielām.

• Papīra krūzītes

Lai novērstu papīra strauju samirkšanu, parasti šo krūzīšu iekšpusē plānā kārtā ir izklāts polietilēns, kas agrāk vai vēlāk mikrodaļiņu veidā nonāk vidē. Vienreizlietojamo papīra krūzīšu vietā var izvēlēties metāla, stikla, keramikas vai plastmasas krūzes, ko var lietot vairākkārt.

• Riepas

Riepu putekļi, kas veidojas tām nodilstot, sākotnēji nonāk augsnē un ūdenstilpēs, un pēc tam arī pārējā apritē. Kaut arī riepu negatīvā ietekme uz vidi ir apzināta, joprojām nav izgudrots risinājums, kā to mazināt.

• Veļas mīkstinātāji

Izrādās, ka veļas mīkstinātājos smaržvielas tiek iekapsulētas īpašās mikroskopiskās plastmasas polimēru kapsuliņās, kas pēc mazgāšanas saglabājas uz šķiedrām. Tās mehāniski bojājot (veļu mazgājot, ņurcot, izkarinot), izplūst smarža.

Notiek pētījumi

Pašreiz noris vieni no pirmajiem mikroplastmasas pētījumiem Latvijas ūdeņos. «Šobrīd sākam iegūt pirmos rezultātus. Ir skaidrs, ka pie mums mikroplastmasa ir gan jūrā, gan saldūdeņos,» vēstīja Dimante-Deimantoviča. Iepriecinošā ziņa ir tā, ka dzeramajā ūdenī konstatētais mikroplastmasas daudzums ir niecīgs un nevar būtiski ietekmēt cilvēku veselību, izanalizējot jaunāko pētījumu datus, atzinusi Pasaules Veselības organizācija. «Negatīvi tas, ka kopumā piesārņojums ir sastopams visur un cilvēki to ikdienā gan elpo, gan apēd,» piebilda pētniece. Tomēr mikoplastmasas nonākšana cilvēka ķermenī un arī tās ietekme uz veselību vēl nav pietiekami izpētīta. Pašreizējie pētījumi liek domāt, ka mikroplastmasas daļiņas, kas lielākas par 150 mikrometriem, tiek izvadītas no organisma caur zarnu traktu, neatstājot nekādas sekas.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve bažījas par to, ka, «neskatoties uz nu jau plaši pieejamo informāciju, ikdienas paradumu maiņa notiek ļoti lēni». Dimante-Deimantoviča uzskata, ka pašreizējā patēriņa kultūra nav ilgtspējīga, rada piesārņojuma slogu videi un, iespējams, ar laiku jūtami ietekmēs arī cilvēka veselību un labsajūtu.

Sīkās, krāsainās daļiņas, ko var redzēt zobu pastās (visbiežāk – balinošajās), ir plastmasa.

Jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka tējas maisiņš, kura sastāvā daļēji ir arī plastmasa, iemērkts 95 grādus karstā šķidrumā, dzērienā var izdalīt aptuveni 11,6 miljardus mikroplastmasas daļiņu un 3,1 miljardu nanoplastmasas daļiņu.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.