Kas ir bioplastmasa

Bioplastmasu ražo no daudzām dažādām izejvielām. Tā bioplastmasa, kas tiek ražota komerciālos nolūkos, visbiežāk tiek izgatavota no cietēm un cukuriem, kas iegūti no lauksaimniecības produktiem – šim nolūkam izmanto kartupeļus, kukurūzu, graudus un citus. Atšķirības izejvielās nosaka kultūraugu ražība, efektivitāte un cena.

Lai biopolimēru ražošana nebūtu vienā konkurences lauciņā ar pārtikas ražošanu, centīgi tiek meklēti risinājumi. Aizvien biežāk bioplastmasu ražo no atkritumiem, tostarp pārtikas atkritumiem, eļļām. Bioplastmasas ražošanas nolūkos tiek pētīta arī koksnes celuloze. Eksperimentālā līmenī tā izmēģināta tekstilmateriālu ražošanā. Savukārt trešās paaudzes biopolimēru ražošanā tiek piesaistīti gāzu savienojumi, piemēram, CO2, kā arī baktērijas, ūdenī mītošie organismi u.tml.

Iepriekš aprakstīti dažādu veidu un paaudžu biopolimēri, kas sastāva un arī nosaukuma dēļ mudina domāt, ka tie sadalās. Tomēr, kā atklājās sarunas laikā, tas nav obligāts priekšnosacījums. «Var saražot arī vidē biodegradablu plastmasu no naftas produktiem, gāzes vai oglēm. Tas ir izmaksu jautājums,» paskaidroja Brizga. Līdz ar to tāpat var saražot arī bioplastmasu, kas vidē nesadalās. Var uztaisīt vienādas PET pudeles gan no bioloģiskajiem resursiem, gan naftas produktiem. «Ķīmiski ne ar ko neatšķiras,» piebilda Brizga. Bioplastmasa tiek ražota visdažādākajās kombinācijās. Piemēram, bio PET pudeļu sastāvā lielākoties ir tikai 30% dabisko izejvielu, pārējo daļu sastāda naftas produkti. To, ka atsevišķas bioplastmasas grupas nesadalās, var uzskatīt par priekšrocību, jo tas paver iespējas ražot no bioplastmasas dažādas detaļas, lauksaimniecības plēves, arī izmantot celtniecībā.

Ir divi veidi, kādos biopolimērs sadalās, – daļa materiālu sāk sadalīties tad, kad tiem piekļūst gaiss, bet citiem šis process paātrinās bezgaisa telpā ar baktēriju palīdzību.

Vaicājot, vai bioplastmasa ir labs un ilgtspējīgs risinājums, Brizga atbildēja noraidoši. Darbojoties zinātnes lauciņā, vienā no projektiem viņš pētījis bioplastmasas ietekmi uz vidi un šā paša pētījuma laikā nonācis pie secinājuma, ka nav iespējams parasto plastmasu pilnībā aizstāt ar bioplastmasu. Eiropā 40% no kopējā plastmasas patēriņa sastāda iepakojumi. Ja visus iepakojumus Eiropā gribētu saražot no bioplastmasas, tad Eiropai vien nāktos patērēt 30% no visas kukurūzas, kas pasaulē tiek saražota. «Tas radītu milzīgu pārtikas krīzi,» paskaidroja pētnieks. Tā vietā, lai izmantotu jebkādu plastmasu, viņš iesaka iespēju robežās labāk izvēlēties papīru un stiklu, kurus daudz vieglāk pārstrādāt.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.