Beziepakojuma veikali kļūst arvien populārāki

Šāda koncepta veikala Ventspilī vēl nav, taču pasaulē un citviet Latvijā tie kļūst arvien populārāki. Rīgā atvērti jau pieci šādi veikali – Turza, Burka un Zeroveikals, Zemes draugs un Zaļais kalns, un tādi ir arī Jelgavā (Ber un sver), Cēsīs (ieber.lv), Siguldā (Neiepakots), Ikšķilē (Brīvais).

Kā jau nosaukums pasaka priekšā, šajos veiklos preces tiek tirgotas bez iepakojuma. Tas nozīmē, ka tās var iesvērt līdzpaņemtos traukos vai maisiņos. Ja trauks nav paņemts līdzi, parasti tiek piedāvāti divi risinājumi – ir pieejami papīra maisiņi, kā arī stends ar burkām un trauciņiem, no kura ikviens var bez maksas paņemt trauku (vai arī to atnest un papildināt krājumu). Beziepakojuma veikalos var iegādāties pārtikas preces, dažādus našķus, garšvielas, mazgāšanas līdzekļus un citas lietas.

Taciņa ir iestaigāta

Biedrības Zero Waste Latvija valdes locekle Mairita Lūse skaidro, ka pirmie trīs beziepakojuma veikali, kuri tika izveidoti Rīgā, ir sasnieguši jau pirmo pastāvēšanas gadu. «No biznesa viedokļa tas gads ir tāds nu jau liels brieduma brīdis, un ir skaidrs, ka uzņēmums ir izdzīvojis. Mēs sekojam līdzi arī šo veikalu darbībai Jelgavā, Cēsīs, Siguldā un Ikšķilē, zinām, ka arī viņi turas un iet uz priekšu,» stāsta Lūse. Viņa pieļauj, ka beziepakojuma koncepta veikals var izdzīvot arī mazākās pilsētās nekā Rīga, līdzīgi kā jebkurš cits mazais veikaliņš, ko atver reģionos. Taču, protams, ir nepieciešama arī laika pārbaude, lai par to varētu spriest konkrētāk. Viņa uzsver, ka «mazajās pilsētās jāskatās ļoti individuāli, kā veikals tur sevi pozicionē un šajā pilsētā ieaug, vai atrod savu vietu un pārliecina cilvēkus».

Viņasprāt, tagad atvērt beziepakojuma veikalu ir vieglāk nekā, piemēram, pirms gada, jo ražotāji jau zina, kas tas ir, un gatavi piegādāt atbilstošu produkciju. «Kad pirmie beziepakojuma veikali ar viņiem sazinājās, bija tāda nesaprašana par to, ko viņi vispār grib. Tagad lielie Latvijas ražotāji paši vēršas pie beziepakojuma veikaliem ar savu piedāvājumu un prasa, ko vēl vajadzētu. Tam jau ir iziets cauri, tagad taciņa ir iestaigāta, tāpēc ir vieglāk,» atzīst Lūse.

Viņa dzīvo Rīgā un ikdienā pati iepērkas šī koncepta veikalos. «Tur var atrast gan parastas lietas, ko vajag ikdienai, kā sāli, miltus, rīsus, gan arī ko ekskluzīvāku un interesantāku, piemēram, mandeļu miltus un čia sēklas. Tiek pārdoti arī zupu maisījumi, kas ļoti noder,» stāsta Lūse. Taču savā ikdienā viņa apmeklē arī lielveikalus, kur, ja ir līdzi savi trauciņi un maisiņi, arī iespējams iepirkties zaļi.

Beziepakojuma veikalus esot iecienījuši ne tikai cilvēki, kuru galvenā motivācija ir bezatkritumu dzīvesveids, bet arī tie, kuriem patīk cep kūkas vai citus kulinārijas izstrādājumus un kuri ir sapratuši, ka tā ir lieliska iespēja nopirkt receptes sastāvdaļas precīzos daudzumos, tādā veidā neiegādājoties neko lieku un arī nepārmaksājot.

Svarīga ir motivācija

Beziepakojuma koncepta veikaliņa dzīvotspēja Ventspilī būtu atkarīga no tur pieejamā produktu sortimenta, uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ventspils Biznesa inkubatora (VBI) vadītāja Liene Kataševska. Ja kādam būtu šāda biznesa ideja, viņa ieteiktu veidot sadarbību ar vietējiem lauksaimniekiem. Nozīmīgs faktors idejas dzīvotspējā esot arī paša idejas autora motivācija, neatlaidība un personība. «Līdz ar šāda koncepta veikalu ienākšanu Latvijā arī sabiedrība kļūst arvien izglītotāka – aizvien vairāk ir pieejama informācija tieši par beziepakojuma veikaliem, kas nozīmē, ka cilvēki kļūst zinošāki par šādu iepirkšanās pieredzi,» skaidro Kataševska.

VBI novērojama tendence, ka arvien biežāk tiek domāts par uzņēmējdarbību, kas sniedz ieguldījumu arī vides jautājumu risināšanā. «Pie mums ik pa laikam atnāk biznesa ideju autori, kuru idejas ir saistītas arī ar vides problēmu risināšanu. Ir bijušas idejas par riepu pārstrādi, idejas, kas saistītas ar produktu radīšanu no otrreiz izmantojama tekstila, kā arī noteikti jāpiemin SIA Trempel – uzņēmums inkubācijas programmā, kas izgatavo eko kartona pakaramos,» stāsta Kataševska.

VBI, iespējams, gan nevarētu palīdzēt beziepakojuma veikala biznesa uzsākšanai, jo, kā skaidro Kataševska, LIAA biznesa inkubatoru programma nevar sniegt atbalstu biznesa idejām, kuras paredz darbošanos tirdzniecības nozarē – piemēram, tie būtu visi mazie apģērbu un pārtikas veikaliņi, kuri paši neražo savu produkciju.

Savukārt Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītājs Austris Galindoms iesaka, ja ir vēlme atvērt šādu veikalu, izmantot Ventspils Biznesa atbalsta centra palīdzību. «No pašvaldības viedokļa ir ļoti svarīgi, lai pilsētā attīstās dažāda uzņēmējdarbība, tajā skaitā – lai veidojas inovatīvi uzņēmumi,» uzsver Galindoms.

Liepājas pieredze

Pagājušajā gadā Liepājā tika atvērts veikals Dabas ķocis, kurš piedāvāja Latvijā audzētu, ražotu un bioloģisku pārtiku, turklāt bez iepakojumiem. Veikals sevi pozicionēja kā veselīgas pārtikas un beziepakojuma veikalu cilvēkiem, kuriem ir svarīga produktu izcelsme un vides tīrība. Taču tirgū veikals spēja noturēties vien pusgadu, tad nācās to slēgt, jo ieņēmumi nesedza izdevumus. Pēc veikala slēgšanas SIA Ķocis turpina darboties vietējās un bioloģiskās pārtikas ražotāju un veselīga uztura popularizēšanā, rīkojot tikšanās, meistarklases, degustācijas, kurās piedalās vietējie pārtikas ražotāji, taču beziepakojuma veikala vairs nav. SIA Ķocis pārstāve Ieva Ignatova no savas pieredzes secinājusi, ka beziepakojuma veikals Liepājā pagaidām pastāvēt nevar. «Tendence ir, ka cilvēkus tas sāk interesēt. Viņi vairāk aizdomājas par atkritumiem. Bet vēl tas nav tik ļoti izplatīti, it sevišķi mazākās pilsētās. Rīgā situācija ir savādāka, bet Liepājā pircēju skaits nav tik liels, lai varētu veikalu uzturēt. Mēs secinājām, ka realizējām šo ideju nedaudz par ātru. Domāju, ka tagad vai vēl pēc kāda brītiņa klientu būtu vairāk, jo zaļais dzīvesveids kļūst arvien populārāks,» stāsta Ignatova.

Problēma esot arī pirktspēja. «Bija cilvēki, kuri būtu labprāt šo pārtiku pirkuši ikdienā, taču viņi to nevarēja atļauties,» skaidro Ignatova. Viņasprāt, tiem, kuri vēlas attīstīt beziepakojuma veikalu reģionā, jādomā par to, lai tajā būtu vēl kāds papildu piedāvājums, ideja tirgot tikai pārtiku bez iesaiņojuma nestrādās. «Ja ir ideja atvērt šādu veikalu, noteikti vajag mēģināt, bet es iesaku domāt par vēl kaut ko. Piemēram, ja veikals atrodas netālu no skolas, tad varbūt var piedāvāt veselīgas karstmaizes skolēniem,» iesaka Ignatova.

Liepājā esot arī veikals Balzamiko, kas palēnām ievieš beziepakojuma principus. «Šis veikals pastāv jau diezgan ilgu laiku, un tagad, kad jau ir pircējiem pazīstami, viņi arvien vairāk tirgo preces bez iepakojuma,» stāsta Ignatova. Viņa pauž cerību, ka beziepakojuma veikalu nākotnē kļūs arvien vairāk un tādi būs arī reģionos.

Arī mums savs Ķocis

Iecerēts, ka novembrī Ventspilī durvis vērs veikals Ķocis, ko Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam projektā izveidojusi Ugāles bioloģiskās saimniecības Cepļukalni īpašniece Iveta Ķēniņa. Veikalā būs nopērkami vietējā ražojuma pārtikas produkti, bioloģiski audzēta pārtika un arī citi izstrādājumi, kas iederas zaļajā dzīvesveidā. Ķēniņa skaidro, ka, veidojot veikalu, viņa gādā arī par to, lai pēc iespējas samazinātu iepakojuma daudzumu. «Centīšos piedāvāt pēc iespējas vairāk produktu bez iepakojuma. Proti, tos produktus, kurus no ražotājiem varēs saņemt nesafasētus, es pārdošu bez iepakojuma. Tos varēs iegādāties uz svara. Piemēram, tie varētu būt milti, dārzeņi u.c. Taču kaut kas būs arī jau sasvērts un iepakots. Būs arī produkti stikla pudelēs un burciņās – piemēram, medus, sulas un citi,» skaidro Ķēniņa. Viņa veido arī sadarbību ar mājražotājiem, kuri izgatavo auduma maisiņus un somas iepirkumiem, un ir paredzēts veikala pircējiem piedāvāt arī šādas preces, kas palīdz samazināt ikdienā patērēto plastmasas maisiņu daudzumu. Salīdzinot ar beziepakojuma koncepta veikaliem, kādi, piemēram, ir Rīgā, Ķocī preču sortiments būšot plašāks, taču ne viss būs bez iepakojuma.

Esot Rīgā, Ķēniņa pati mēdz apmeklēt arī beziepakojuma veikalus, un, viņasprāt, pircēja lielākais ieguvums ir iespēja nopirkt produktus arī pavisam nelielos daudzumos, piemēram, kad gribas tikai pagaršot kaut ko vai izmēģināt. «Man patīk tas, ka tu vari nopirkt tieši tik daudz, cik gribi. Un arī tik, cik tu vari atļauties,» uzsver Ķēniņa. Viņa uzskata, ka ir ļoti būtiski pēc iespējas mazāk pirkt iepakotas preces, kādas lielākoties ir lielveikalos, citādi no katra ikdienas pirkuma rodas diezgan daudz atkritumu.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.