Dabas piemineklis «Staldzenes stāvkrasts»

Staldzenes stāvkrasts ir visaugstākais krasts Latvijā.

Stāvkrasts ir 4– 8 m augsts tipisks abrāzijas krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Jūras erozīvās darbības rezultātā stāvraksts tiek noskalots. Izmantojot jūras piekrastes monitoringa datus, ir aprēķināts, ka katru gadu abrāzijas krasts atkāpjas vidēji par 1 m, kā rezultātā dabas pieminekļa platība samazinās un šobrīd ir apmēram 6 ha. Tādējādi šī atseguma pastāvēšanas laiks ir ierobežots, vēsta informatīvais avots Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ventspilī.

Ar laiku krasts ir zaudējis arī savu augstumu – aptuveni pirms 50 gadiem stāvkrasts sasniedza pat 12 metrus. Stāvkrasta noskalošanu ietekmē vairāki faktori, toskait arī klimatiskie – vēja ātrums un virziens, gaisa temperatūra, jūras līmeņa augstums, straumes, viļņi, ledus veidošanās u.c. Ievērojama ietekme joprojām ir Ventspils ostas moliem un dziļajam kuģu ceļu kanālam, kas pilnībā pārtrauc dabisko sanešu pārvietošanos garām ostai uz ziemeļiem.

Staldzenes stāvkrastā atrodas gan Eiropas, gan Latvijas nozīmes aizsargājamie biotopi: mežainas jūrmalas kāpas, boreālie meži, kaļķainas smiltāju pļavas, ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas. Dabas pieminekļa teritorijā sastopamas 8 īpaši aizsargājamas augu sugas. Daži augi sastopami tikai Ventspils un Papes apkārtnē.

Dabas aizsardzības plāns, kas sastādīts Staldzenes stāvkrasta teritorijas aizsardzībai, paredz saglabāt senos Baltijas jūras nogulumus. Pilsētas pašvaldība atbalstījusi Vides aizsardzības pārvaldes ierosinājumu palielināt dabas pieminekļa garumu no Lošupes pilsētas virzienā.

Ances mežu un purvu bagātā pasaule

Kā jau iepriekš esam informējuši, Ventspils novads ir ļoti bagāts ar aizsargājamiem dabas objektiem. Novada teritorijā atrodas aptuveni trīsdesmit aizsargājamo parku, aleju, purvu, mežu un citu dabas objektu.

Ances un Tārgales pagastos atrodas dabas liegums Ances purvi un meži. Dabas liegums iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā. Aizsargājamā teritorija izveidota 1999. gadā 9822 ha lielā platībā. Liegums izveidots, lai aizsargātu maz izmainītu mežu, purvu un ezeru dabiskos biotopu kompleksus, retas un apdraudētas putnu sugas, kā arī lai saglabātu bioloģisko daudzveidību Ances Dižpurvā un apkārtnē.

2010. gadā, pamatojoties uz starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas BirdLife International veiktā pētījuma rezultātiem, dabas liegumam tika pievienoti divi paplašinājumi – uz viena no tiem, starp Irbes upi un Ventspils šoseju, atrastas nozīmīgas retu un aizsargājamu putnu sugas; otra liegumam pievienotā teritorija atrodas pie Puteru ezera lieguma dienvidaustrumu malā. Pašlaik dabas lieguma kopplatība pārsniedz 10 ha. Liegums robežojas ar citām aizsargājamām dabas teritorijām – Slīteres nacionālo parku un dabas liegumu Ovīši. Teritorijai Ances purvi un meži izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas stājās spēkā 2001. gadā. Dabas lieguma pirmais dabas aizsardzības plāns tika izstrādāts laika posmam no 2007. līdz 2016. gadam. Šobrīd spēkā esošais dabas aizsardzības plāns izstrādāts 2016.–2028. gadam. Kopš 2004. gada dabas liegums Ances purvi un meži iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā. Veicot lieguma teritorijas izpēti, tajā konstatēti 20 Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo biotopi ar kopplatību vairāk nekā 9 ha, kur aug un vairojas 48 aizsargājamo vaskulāro augu, 28 sūnu sugas, divas sēņu, 9 ķērpju, 11 zīdītāju, 61 reta putnu un 15 bezmugurkaulnieku sugas. Teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt īpaši aizsargājamos biotopus, retos un aizsargājamos dzīvniekus un augu sugas, kas mājo Ances mežos un purvos.

Ances pagasta iedzīvotāji ļoti rūpīgi attiecas pret savām dabas bagātībām. Daudzus Ances iedzīvotājus mežs un purvs baro šī vārda vistiešākajā nozīmē – ar saviem lielajiem ogu un sēņu krājumiem, pastāstīja Ances pagasta pārvaldniece Aira Kajaka. Pēdējā laikā par Ances mežiem lielu interesi izrāda arī tūristi. Lai organizētu viņu plūsmu un nekaitētu dabai, vietējie iedzīvotāji apņēmušies saudzīgi rādīt šo vietu neskarto skaistumu. «Mēs dzīvojam vietā, kur apdzīvotība uz 1 km2 ir vismazākā Latvijā. Mums visapkārt ir plaši meži, ar lielu dzīvnieku blīvumu, tīrām upēm un skaistiem meža ezeriem. Mēs ar prieku jums to parādīsim!» norāda aktīvās atpūtas organizatori, speciāli šim nolūkam izveidojot uzņēmumu SIA Daba Laba. Viņi piedāvā tūristiem no tuvākām un tālākām vietām pavadīt veselu dienu dabā – iemācīties šaut ar loku, laivot, nobaudīt uz ugunskura vārītu zupu, iepazīties ar apkaimi un tur mītošo dzīvnieku pasauli. Ekstrēmāku ekskursiju pa mežiem un uzkalniem Daba Laba piedāvā, izbaudot braucienu ar speciālu kravas mašīnu.

Apspriežot pašreizējo lieguma Ances purvi un meži Dabas aizsardzības plānu, pagasta iedzīvotāji ierosināja izveidot mežā skatu torni, no kura arī varētu vērot liegumu dzīvi. Diemžēl šis priekšlikums netika ņemts vērā, apstiprinot gala plāna redakciju, pastāstīja pagasta vadītāja. Pagasta pārvaldes rīcībā nav finanšu līdzekļu, lai veiktu vērienīgus pasākumus saistībā ar dabas liegumu aizsardzību un saglabāšanu. Tomēr tik, cik pagastam ir spēka un iespēju, tas rūpējas par dabas aizsardzību – uztur kārtībā divus pašvaldības ceļus, kas šķērso lieguma teritoriju, rīko kopīgas Ances meža teritorijas uzkopšanas talkas, uzstāda zīmes, kas aicina neatstāt aiz sevis atkritumus, kā arī informē par lieguma aizsargājamo teritoriju, pastāstīja Kajaka. Pagasta pārvaldes tuvākajos plānos – ierīkot atpūtas vietu Stendes upes krastā, kuru jau sen ir iemīļojuši makšķernieki.

Ovīši un Raķupes ieleja

Ances pagasta teritorijā daļēji atrodas vēl divi dabas liegumi – Ovīši un Raķupes ieleja. Abi iekļauti Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā.

Dabas liegums Ovīši izveidots 1999. gadā 5078 ha lielā platībā un tas aizņem Baltijas jūras piekrasti aptuveni 30 kilometru garumā. Tā pamatdaļa ietilpst Tārgales pagasta teritorijā. Dabas liegums izveidots, lai saglabātu biotopus – 17 aizsargājamos Eiropas Savienībā un 14 aizsargājamos Latvijā – ar tajos iekļauto piekrastes floru un faunu, pļavām, mežiem un purviem.

Dabas liegums Raķupes ieleja atrodas Dundagas novada Dundagas pagasta, Talsu novada Valdgales pagasta, kā arī Ventspils novada Puzes un Ances pagasta teritorijā. Liegums dibināts 1987. gadā, tā platība – 2204 ha. Liegumā atrodas nozīmīgi Eiropā un Latvijā aizsargājami biotopi – seni dabiskie ziemeļu (boreālie) meži, ar minerālvielām bagāti avoti, palieņu zālāji, mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Dabas liegumā konstatētas 25 īpaši aizsargājamas Latvijas un Eiropas nozīme putnu sugas – melnais stārķis, dzērve un citi. Tāpat šajā teritorijā konstatētas 25 īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, 6 aizsargājamas zivju un nēģu sugas, 31 aizsargājamā augu suga.

Ekoloģiskā vārdnīca

BIOTOPS (no bio – dzīve un grieķu val. topos – vieta) – augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi klimatiskie un citi apstākļi noteiktām biocenozēm.

BIOCENOZE – vēsturiski izveidojusies augu, dzīvnieku un mikroorganismu (visu dzīvo būtņu) kopa, kas aizņem noteiktu sauszemes vai ūdens nogabalu un kurai ir raksturīgas gan savstarpējas attiecības (biocenozes ietvaros), gan arī attiecības ar vidi un citām ekosistēmām.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.