Kustības Lielā talka organizētāja Vita Jaunzeme piedāvā Latvijā ieviest atkritumu vērtības nodokli, kas varētu kalpot kā «risinājums dabas piesārņojumam». Jaunzeme piedāvā jaunu atkritumu apsaimniekošanas modeli, kura pamatā būtu bezmaksas atkritumu izvešana un atkritumu vērtības nodokļa iekļaušana preces cenā.
Jaunzemes piedāvātais nodoklis paredzētu, ka cilvēkiem, iegādājoties jebkura veida preci, kurai ir iepakojums, tai jau sākotnēji tiktu pievienots nodoklis, ar kuru iedzīvotājs samaksātu par preces un iepakojuma izvešanu un noglabāšanu. Līdz ar to cilvēkiem vairs nebūtu jāmaksā apsaimniekotājiem par atkritumu izvešanu, jo par to tiktu samaksāts no minētā nodokļa ieņēmumiem. Tātad patērētājs, jau pērkot preci, avansā norēķinātos par preces un tās iepakojuma legālu izvešanu. Ieviešot šādu sistēmu, tikšot izskausta cilvēku vēlme izvest atkritumus dabā, nelegāli tos dedzināt, aprakt vai kā savādāk utilizēt. Šī sistēma arī nodrošinās sociālā taisnīguma principu, jo tie, kuri pērk mazāk, piemēram, maznodrošinātie, vai tie, kuri izvairās no iepakojuma iegādes, piemēram, zero waste piekritēji, maksātu mazāk.
Jaunzeme atzīst, ka 11 gadus katru pavasari sarīkotās vides uzkopšanas talkas, kurā tiek savāktas vairākas tonnas atkritumu, nav risinājums, kā cīnīties ar atkritumu problēmu, un arī citi piedāvātie risinājumi – atkritumu šķirošana vai depozītsistēmas ieviešana – šo problēmu risina tikai nelielā mērā, jo tiek nodoti tikai vērtīgie atkritumi, bet visam pārējam esot potenciāls nonākt dabā.
«Mēs ļoti labi zinām, kāda ir pašreizējā situācija – daudzi, jo īpaši privātmāju iedzīvotāji, nemaz nepasūta konteinerus, bet savus atkritumus bez maksas izmet citur, tostarp publiskajos konteineros, vai rīkojas daudz vienkāršāk – aizved uz mežu. Tā ir problēma, ar kuru cīnāmies jau gadiem,» izteikusies Jaunzeme. Viņasprāt, ieguvēji būs arī atkritumu apsaimniekotāji, kuriem būs samērā skaidrs finansējums, ar kuru rēķināties. Ienākošie līdzekļi tiktu pārvaldīti caur Valsts kasi, tālāk nodrošinot pašvaldības ar atkritumu apsaimniekošanai paredzēto finansējumu. Savukārt pašvaldības uz līgumu pamata veidotu izvedēju un poligonu koordinētu un līdzsvarotu sadarbību.
Jaunzeme savu priekšlikumu ir nosūtījusi vairākām institūcijām: Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai un citām institūcijām. Šo iniciatīvu iecerēts tulkot arī angļu valodā un nosūtīt iniciatīvu platformai Let's do it, kurā tiek apkopotas idejas atkritumu apjoma samazināšanai visā pasaulē. Jaunzeme savu priekšlikumu vērtē kā unikālu, kas varētu būt aktuāls piedāvājums visai pasaulei.
Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.
Komentāri (13)
Risinājums pret atkritumu izvešanu mežos un citur ir tikai viens ja viņus varetu izmest apmaiņa pret naudas čekiem kā tas ir piemeram vācija u.c kad pudeles un skārdenes var izmest apmaiņa pret čekiem ar ko pēc tam var iepirkties,TICIET MAN TAD MUMS NEKUR NEMĒTĀTIS NEVIENS ATKRITUMS.Arī jūsu jaunā iecere neko labu nedos!!!
M/s Jūsu domas vietā! Ja galvā nav tikdaudz skaidrības ka nevar mēslot kur pagadās,tad nekādi nodokļi nelīdzēs.Skaidrs,ka vajaga materiālu atlīdzību!
Agrāk, kad par katru miskasti nebija jāmaksā, tādas cūcības tik daudz nebija. Savukārt plastmasu vienkārši tik daudz neražoja un produktus ietina papīrā. Uz veikalu gāja katrs ar savu "ķeseli". Ja nebija kur ielikt, pats vainīgs, nākamreiz paņemsi. Apzināti tiek atbalstīta pārmērīga atkritumu ražošana, lai pēc tam varonīgi meklētu veidus, kā problēmu risināt.
Cilvēkam ir jābūt cilvēkam nevis cūkai,un nav jāmēslo tur kur to nedara un nedrīkst darīt...Viss vienkārši,tam ir jābūt galvā!
Ar paziņojumiem par jauna nodokļa ieviešanu noteikti var panākt lielu tautas mīlestību.
Pareizs jau ir apgalvojums, ka ir jāsāk no bērnu kājas mācīt, ka nedrīkst mest zemē papīrīti, bet ja nokritis tas jāpaceļ.
Bet mums latviešiem jau patīk ar pompu un reklāmām savākties kopā uz talku. Pāris stundas pastrādāt, nofočēt simtiem bilžu ar grābekļiem un netīrumiem, palielīties soc. tīklos, uzcept desas, palamāt valdību. Un visiem stāstot par mūsu tautas varenību izmest kārtējo riepu vai maisu ar atkritumiem mežā, jo drīz būs talka un atkal visu kopīgi savāksim, jo vieta jau zināma kur izmetu atkritumus.
Kādreiz ar labiem nodomiem tika ieviests ceļu nodoklis- lai krātos nauda ceļu remontam. Bet kādā stāvoklī mums ir ceļi? Vai ar sociāļo nodokli. Tika stāstīts, ka no uzkrājumiem tiks maksāti pabalsti un pensijas. Pēc kurā laikā socnodokļa uzkrājumi tika pievienoti pie kopējā budžeta un pensijām naudas nav. Tas pats būs ar atkritumu nodokli. Kak pitj datj
Nupat bij dzirdet,ka gribet uzlikt Akcīz nodokl priekš Trīskārtigo odekolōn,Kosmētisko Špirkt un citt dzeram odžiņ.
Tad būt vaidziks sapirkt uz Priekšdienam lab pulk,le zinat.
Nekas no tā neiznāks.Leišos jau sākušies tiesu darbi par šo pašu tēmu.Nedabūs badīgā valsts uzlikt savu plēsīgo ķetnu uz dzeramajiem odekoloniem.
Kriska, kā saka -зрит в корень!)
Padod šiem tikai vēl vienu iespēju tikt pie mūsu naudas, gan šie atradīs kur to izšķērdēt.
Krievvalodas VB jau nopublicēts teksts ka ar jauno gadu atkal pielielinās degvielas cenu ar jaunu akcīzes nodokli, šoreiz aizbildinoties ar ekomurgiem.
Kāds tam sakars ar ekoloģiju? Nekāds! Bet naudiņu ta' nokāsīs.
Bija laiks, kad stikla pudele maksāja 2 kap. un ar pudelēm bija pilnas grāvmalas un pilni meži. Tad izdomāja, ka pudele maksās 20 kap., un viss strauji mainījās. Pudeles vāca pat nopietni cilvēki.
Cik atceros, tad daļai ražotāju jau šobrīd ir iepakojuma nodoklis. Par to ir aizmirsuši .
Vai ne 12 kapeikas,ne 2???
Der atcerēties ka PVN arī sākotnēji ieviesa ar apgalvojumu ka tas aizstāšot pārējos nodokļus...
Bet Vitai Jaunzemai būs sakārojies Gretas Tunbergas apšaubāmos laurus lokālā mērogā.)
12 kapeikas bija īsu brīdi, kā starpposms.