Izmēģinājums privātmāju iedzīvotājiem

«No sākuma pilotprojektu piedāvājām trīs ielās – Vītolu, Puķu un Priežu ielā. Tajās privātmājās, kurās nešķirotos sadzīves atkritumus izved ne retāk kā vienu reizi mēnesī, bija un joprojām ir iespējams pasūtīt atsevišķu konteineru stikla iepakojumam,» stāsta Ventspils labiekārtošanas kombināta Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietniece Inese Mičule.

Projekta gaitā secināts, ka iedzīvotājiem ir interese par šādu iespēju, un tāpēc šis pakalpojums tiek piedāvāts arvien lielākam skaitam privātmāju. Pašlaik uzaicinājumi ir nosūtīti Ganību, Pļavas, Imulas, Bērzu, Brocēnu ielas iedzīvotājiem. Tuvākajā laikā uzaicinājumus plānots nosūtīt arī Putnu, Sabiles, Amulas un Zūru ielā dzīvojošajiem. Jāņem gan vērā, ka Ventspils labiekārtošanas kombināts piedalīties projektā aicina tikai to māju īpašniekus, kurās nešķirotos sadzīves atkritumus izved ne retāk kā reizi mēnesī.

Tas ir izdevīgi!

Piedaloties pilotprojektā, iespējams arī ietaupīt naudu. Stiklam domātie konteineri, tāpat kā sadzīves atkritumiem paredzētie, tiek uzstādīti bez maksas, jāmaksā ir tikai par izvešanu. «Mēnesī, kurā tiek iztukšoti abi – gan nešķiroto sadzīves atkritumu konteiners (240 litri), gan stikla iepakojuma konteiners (120 litri) –, par atkritumu izvešanu jāmaksā 1,57 eiro. Salīdzinoši mēnesī, kad tiek iztukšots tikai sadzīves atkritumu konteiners (240 litri), viena izvešana izmaksā 3,15 eiro,» skaidro Mičule.

Pilotprojekts tika uzsākts februārī, tāpēc jau iespējams izdarīt pirmos secinājumus par šo pakalpojumu. «Stikla iepakojums mājsaimniecībās rodas ļoti dažādos apjomos, ir atsevišķas adreses, kurās stikla iepakojumu izved katru mēnesi, ir adreses, kur šis pakalpojums nepieciešams katru otro mēnesi, bet atsevišķās adresēs – tikai reizi četros piecos mēnešos. Arī atsaucība, vērtējot noslēgtos līgumus pa ielām, ir dažāda – ne vienmēr apgalvojums, ka izvēle ir atkarīga tikai no finansiālā ieguvuma, būs patiess, svarīga ir arī cilvēku izpratne par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un vēlme līdzdarboties,» stāsta Mičule.

Pilotprojekta mērķis ir veicināt atkritumu šķirošanu privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju vidū, kā arī izmēģināt šo pakalpojumu noteiktos rajonos, lai ar laiku to varētu piedāvāt kā pastāvīgu iespēju ikvienā pilsētas privātmājā.

Jāpiebilst, ka stiklam paredzētajos konteineros, kas izvietoti pie privātmājām, daudzdzīvokļu mājām vai citās vietās pilsētā, drīkst mest stikla pudeles un burciņas, bet ne logu stiklu. Vēlams, lai stikla traukiem būtu noņemti vāki un tie būtu izskaloti.

Gribētu arī citus

Ventspilnieks Imants Auziņš, kurš dzīvo privātmājā vienā no ielām, kuru plānots iekļaut pilotprojektā, par šādu iespēju uzzināja no Ventas Balss, līdz šim viņš par to nebija dzirdējis. Imanta mājsaimniecībā stikla atkritumu neesot daudz, viņš tos lielākoties nogādājot šķiroto atkritumu nodošanas laukumā. Viņaprāt, daudz pieprasītāks privātmāju iedzīvotāju vidū varētu būt konteiners zaļajiem atkritumiem – āboliem, zālei u.c., jo šo atkritumu esot patiešām daudz. Lapu savākšanai iespējams pasūtīt maisus, taču zāli un citus zaļos atkritumus tajos likt nevarot.

Savukārt ventspilniece Liene, kura dzīvo privātmājā rajonā, kurā pagaidām netiek īstenots pilotprojekts, atzīst, ka noteikti izmantotu šādu iespēju, ja tā tiktu piedāvāta. Turklāt viņa būtu ieinteresēta, lai būtu iespējams pasūtīt arī konteineru PET pudelēm, papīram un metālam, skārdam, jo tie ir atkritumu veidi, kurus viņa jau šobrīd cenšas šķirot un nodot atkritumu šķirošanas laukumā Jēkaba ielā. «Es apzinos, ka ir svarīgi mazināt to atkritumu daudzumu, kas nonāk kopējā izgāztuvē. Ja salīdzinām Latviju ar citām Eiropas valstīm, mums vēl noteikti ir kur augt atkritumu šķirošanas jomā. Cilvēki pēc dabas ir slinki, un, jo ērtāka un pieejamāka būs pati sistēma, jo vairāk tajā piedalīsies,» saka Liene. Viņa kādu laiku ir dzīvojusi Zviedrijā un tur novērojusi, ka ērti šķirot atkritumus bijis arī pie lielveikaliem izvietotajos dalītās vākšanas konteineros. «Cilvēki, kad dodas uz lielveikalu, paņem līdzi un izmet to, kas mājās sašķirots. Tas noteikti ir ērtāk, nekā braukt uz šķirošanas laukumu, kur ir jādodas speciāli,» stāsta Liene.

Jo ērtāk, jo labāk

Ventspilnieks Kaspars bija dzirdējis par šādu pilotprojektu, kaut arī viņš nedzīvo kādā no ielām, kurās tas tiek īstenots. «Es arī labprāt iesaistītos šādā projektā un gribētu novietot pie savas mājas stikla šķirošanas konteineru. Tā ir lieliska iespēja tādiem slinkākiem šķirotājiem, kuriem negribas mājās kaut ko krāt un tad vest nodot. Ja konteiners būtu pie mājas, tas mani motivētu šķirot vairāk,» saka Kaspars.

Arī ventspilniece Agnese Pastare uzsver, ka šķirošanas iespējām jābūt maksimāli ērtām iedzīvotājiem. Viņa dzīvo privātmājā, kura neatrodas pilotprojekta rajonā, taču, viņasprāt, nav tik svarīgi, lai šķirošanas konteineri būtu pie katras privātmājas, bet gan ērtā, viegli sasniedzamā vietā. «Ja šķiroto atkritumu konteineri būtu manā rajonā vai pa ceļam uz darbu vai skolu, es noteikti tos izmantotu,» skaidro Pastare. Viņa novērojusi, ka daži privātmāju iedzīvotāji mēdz sašķirotos atkritumus vest uz daudzdzīvokļu māju pagalmiem, kur izvietoti dalītās vākšanas konteineri stiklam un plastmasas pudelēm, taču, pēc Agneses domām, tas nav pareizi, jo par atkritumu izvešanu maksā šo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Pastāv, protams, iespējas sašķirotos atkritumus nogādāt to pieņemšanas laukumos, taču, lai panāktu, ka aizvien vairāk cilvēku piedalītos atkritumu šķirošanā, sistēmai būtu jābūt maksimāli ērtai, uzskata Agnese. «Cilvēks pēc savas dabas ir slinks – jo ērtāk būs šķirot, jo vairāk cilvēku to darīs.»

Pie privātmājām novietoto stiklam paredzēto konteineru ietilpība ir 120 litri.

Stikla šķirošanas konteinerus Ventspils labiekārtošanas kombināta darbinieki iztukšo atsevišķā reisā.

Fakti par stikla iepakojumu:

• Gada laikā Latvijas tirgū nonāk vairāk nekā 200 000 tonnu iepakojuma, no tā aptuveni 25% ir stikls.

• Latvijā viens iedzīvotājs gada laikā vidēji patērē vismaz 25 kilogramus stikla.

• Stikla ražošana no otrreizējām izejvielām būtiski ietaupa dabas resursus, enerģiju un samazina vides piesārņojumu.

Avots: Latvijas Zaļais punkts

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.