Iestājas pret pārtikas atkritumiem

Ventspils Jauniešu mājā nesen aizvadīta digitālo stāstu laboratorija Pārtika nav atkritumi, ko rīkoja biedrība Zaļā brīvība sadarbībā ar filmu kompāniju Voyvi. Pasākuma pirmajā daļā klātesošajiem bija iespēja klausīties biedrības pārstāves Ilzes Jēčes stāstījumā par pārtikas atkritumiem kā globālu mūsdienu problēmu, savukārt otrajā daļā jaunieši varēja veidot digitālus stāstus profesionālu videomākslinieku vadībā. Darbojoties pāros, skolēni bija aicināti pārdomāt savu rīcību veikalā, virtuvē un pie pusdienu galda, lai savu pieredzi pamācošā veidā iekļautu skatītājus uzrunājošā video. Līdz ar to pasākuma laikā klātesošie ne tikai smēlās vērtīgas zināšanas un vielu pārdomām par pārtikas atkritumu tēmu, bet arī apguva dažādas digitālo stāstu veidošanas tehnikas.

Velti iztērēti resursi

Pārtikas izmešana ir saistīta ar ilgtspējīgu attīstību, ekoloģiju un sociālajiem jautājumiem. Izšķērdēta pārtika ir ne tikai zemē nomesta nauda, bet arī nelietderīgi izmantoti resursi – ūdens, augsne, bioloģiskā daudzveidība, elektroenerģija, cilvēku ieguldītā enerģija, laiks. «Bieži vien cilvēki nemaz neapzinās, cik daudz viņi izmet,» pārdomām rosināja Jēče. Aicinot klātesošos būt atklātiem un pastāstīt, ko pēdējā laikā pašiem nācies izmest, jaunieši uzskaitīja dažādus pārtikas produktus – puvušus burkānus, sabojājušās avenes, krēmsieru, maizes izstrādājumus.

Iespējams, pārsteidzoši, taču visvairāk pārtikas atkritumu saražo mājsaimniecības. Rūpnīcas, sabiedriskās ēdināšanas iestādes un veikali saimnieko daudz apdomīgāk, jo no tā ir atkarīga uzņēmumu peļņa. «Bet labā ziņa ir tā, ka mēs varam to mainīt. Nav jāgaida nekādas politiskas izmaiņas, lai notiekošo varētu ietekmēt,» optimistiska ir Ilze.

Aptuvenās aplēses liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs gadā izmet vidēji 113 kilogramus pārtikas. Un aprēķināts, ka ar 113 kilogramiem ēdiena cilvēks varētu sevi nodrošināt apmēram 60 dienas jeb divus mēnešus, zināja teikt biedrības pārstāve.

Izturēties ar cieņu

Lai radītu izpratni, cik daudz resursu tiek ieguldīts pārtikas ražošanā, bija sagatavoti vairāki uzskates materiāli, tostarp, piemēram, par banānu ceļu no plantācijas līdz patērētājam. Lai izaudzētu nieka 1 kilogramu banānu, ir nepieciešami kopumā 130 litri ūdens, atsaucoties uz pētījumu datiem, pastāstīja Jēče. Transportējot augļus pie patērētājiem visā pasaulē, rodas milzīgs daudzums oglekļa dioksīda (CO₂) izmešu. Izpētīts, ka banāni tiek transportēti vidēji 9000 kilometrus (bieži no viena kontinenta uz citu), un pa ceļam augļa dabiskā cikla dēļ tiek zaudēti aptuveni 30% no to kopējā apjoma. Un apmēram tikpat lielu daļu mēslainē izmet patērētāji. «Lietusmežus izcērt, lai būtu pieejamas lauksaimniecības zemes, kur audzēt pārtiku, kuru mēs pēc tam izmetam atkritumos,» norādīja Ilze.

Aprēķināts, ka vidējais attālums, kuru pārtikas produkti mēro uz Eiropas Savienību, sasniedz 2200 kilometrus.

Visvairāk saražo mājsaimniecības

No visiem Eiropā izmestajiem pārtikas atkritumiem 42% ir radušies mājsaimniecībās, informēja Jēče. Tāpat izsecināts, ka biežāk ēdienu izmet jaunieši vecumā līdz 25 gadiem, kā arī lielpilsētu iedzīvotāji, ģimenes ar bērniem un viena cilvēka mājsaimniecības.

Jārīkojas gudri!

Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc nākas izmest pārtiku, ir šāds: to nopērk pārāk daudz. Patērētāju rīcību nereti ietekmē dažādi mārketinga triki. Pamanot, ka kādam produktam ir akcijas cena vai lielākā iepakojumā tas ir lētāks nekā mazākā, nereti tiek pieņemts lēmums par tā iegādi, pat neapdomājoties, vai ir vajadzīgs un vai to maz būs iespējams apēst. «Veikali to zina un smuki spēlē uz mūsu ekonomisko apziņu. Jā, nopērkot kaut ko lielu, iespējams, ietaupīsim, bet vai mums tas produkts patiesībā ir vajadzīgs,» aizdomāties aicināja Jēče. Risku rada arī nepietiekamas zināšanas par to, kā produktu labāk uzglabāt. Tāpat pārtikas atkritumi bieži rodas arī pārāk lielu porciju servēšanas gadījumos un tad, ja paliek pārpalikumi no pusdienām, vakariņām vai citām ēdienreizēm, kurus neprotam otrreiz pielietot. «Nezinām, ko darīt ar vakardienas putru, vārītajiem kartupeļiem,» piemēru sniedza Ilze, mudinot likt lietā savas pavārmākslas prasmes. Katrs pieņemtais lēmums par labu pārtikas izmešanai rada globālas sekas, uzsvēra biedrības pārstāve.

Kā izvairīties no ēdiena izniekošanas?

• Pirms došanās uz veikalu izveidot iepirkumu sarakstu.

• Iepirkties gudri un apdomīgi.

• Likt uz šķīvja tik, cik var apēst.

• Pareizi uzglabāt.

• Izzināt uzglabāšanas iespējas – saldēt, kaltēt u.tml.

• Šķirot iegādātos pārtikas produktus – pirmo apēst to, kas var ātrāk sabojāties.

• Izmantot pārpalikušo maltīti radoši.

• Ja nopirkts par daudz, dalīties ar draugiem, kaimiņiem.

• Neapēsto izbarot mājlopiem, mājdzīvniekiem.

• Veidot kompostu.

Interesanti fakti un vērtīgi padomi

• Kāds dāņu pētījums liecina, ka par 9% mazāks šķīvis pārtikas atkritumus var samazināt par vairāk nekā 25%.

• Smalcinot ābolus un avokado, uzpiliniet nedaudz citrona vai laima sulas, lai tie ilgāk izskatītos svaigi.

• Iepirkumu saraksta izveidošana (un tā ievērošana) palīdz samazināt pārtikas atkritumus par 4 kilogramiem uz vienu cilvēku gadā.

• 25% no pasaules saldūdens krājumiem tiek izšķiesti pārtikas audzēšanai, kas nekad netiek apēsta.

• Neuzglabājiet kartupeļus kopā ar sīpoliem, jo sīpoli izdala gāzi, kas veicina kartupeļu asnošanu.

• Iepērkoties izmantojiet groziņu, nevis lielos iepirkumu ratus – tā iztērēsiet mazāk naudas.

• Netiniet sieru plastmasas plēvē – tam nepieciešams elpot. Vislabāk izmantot pergamentu, vaskotu papīru vai maisiņu.

• Pētījumi Somijā un Igaunijā liecina, ka visvairāk izniekotās pārtikas tips ir mājās gatavotas maltītes (20–35%), kam seko augļi un dārzeņi (apmēram 17%) un piena produkti (ap 17%).

Avots: Apdomīga gardēža piezīmju grāmata un Maza, noderīga grāmatiņa par pārtikas atkritumiem un to, kā no tiem izvairīties.

Biedrības Zaļā brīvība pārstāve Ilze Jēče, vadot pasākumu Jauniešu mājā.

Pasākums bija apmeklēts kuplā skaitā, kas nozīmē, ka pārtikas atkritumu samazināšanas tēma jauniešiem ir svarīga un aktuāla.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.