Kas nonāk sadzīves atkritumos

Ventas Balss apņēmās noskaidrot, ko ventspilnieki izmet sadzīves atkritumu konteineros. Informāciju sniedza pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietniece Inese Mičule. Viņa pastāstīja, ka uzņēmums laiku pa laikam gan valsts, gan pašvaldības interesēs veic pētījumus, lai noskaidrotu, kas nonāk sadzīves atkritumu konteineros un kādas ir kopējās tendences.

Patlaban sadzīves atkritumu konteineros dominē bioloģiski sadalāmie atkritumi. Pamatā tie esot virtuvē radušies atkritumi, kas saistīti ar ēdienu atliekām – dārzeņu, augļu mizas, kafijas biezumi, tējas maisiņi u.tml. Runājot vairāk par daudzdzīvokļu namu atkritumu konteineriem, lielu daļu tajos veido arī smalkne – sīki atkritumi, kurus nevar sadalīt frakcijās. Starp tiem ir saslaukas, sīki papīra gabaliņi u.c. Ļoti daudz izmetam arī tekstilizstrādājumus, tai skaitā apģērbus, apavus, un higiēnas preču pārpalikumus.

Ventspils labiekārtošanas kombināta darbinieki pēdējos gados novērojuši iepriecinošu tendenci – šķirojamie materiāli, tai skaitā plastmasas un stikla iepakojumi, sadzīves atkritumu konteineros tiek izmesti mazāk. Likumsakarīgi, ka vienlaikus pieaudzis arī sašķiroto atkritumu daudzums. Pēc Mičules domām, cita starpā, to sekmējuši atkritumu dalītās savākšanas punkti. Konteineri šķiroto atkritumu savākšanai Ventspilī izvietoti ne tikai daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos līdzās sadzīves atkritumu konteineriem, bet arī pie veikaliem, skolām un citviet. Taču, kaut arī plastmasu sadzīves atkritumos var novērot retāk, kopumā plastmasas atkritumu apjoms ir palielinājies, un to galvenokārt sekmējis mūsdienu dzīvesveids. Kļuvis vairāk dažādu plastmasas iepakojumu un vienreizlietojamo trauku.

Ventspils labiekārtošanas kombināta mājaslapā uzskaitīti tie atkritumu veidi, ko nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteineros. Tostarp minēti lielgabarīta atkritumi, elektriskās un elektroniskās iekārtas, šķidrumi, bīstamie atkritumi un citi. Uzņēmuma darbiniekiem ikdienā nācies novērot, ka ne vienmēr iedzīvotāju rīcība ir godprātīga, jo nereti tie atkritumi, kas būtu jānodod šķiroto atkritumu laukumos, tiek izmesti pie sadzīves atkritumiem. Iedzīvotāju ērtību labad nākotnē laukumos varēs nodot vēl arī citu veidu atkritumus, ko pagaidām tur nepieņem. «Līdz ar to sadzīves atkritumu konteineros nonāks vēl mazāk to atkritumu, kas būtu šķirojami,» uzsvēra uzņēmuma pārstāve.

Runājot par sadzīves atkritumu konteineru saturu, uzņēmums vērš uzmanību uz to, ka minēto frakciju mērījumu rezultāti dažādos laika posmos mēdz būt ļoti atšķirīgi.

Biedrības Latvijas Zaļā josta pārstāve Aija Caune, daloties savā personīgajā pieredzē, uzsvēra, ka atkritumu šķirošana būtiski samazinājusi kopējo sadzīves atkritumu daudzumu – vidēji uz pusi. Turklāt ieguvumus viņa saskata ne tikai vides ilgtspējībā, bet arī ģimenes budžetā. Tā kā šķirotie atkritumi viņas dzīvesvietā tiek izvesti bez maksas, nākas maksāt tikai par sadzīves atkritumu izvešanu, kas nu nepieciešama retāk. Kādreiz vajadzējis izvest atkritumus reizi nedēļā, savukārt jauno paradumu rezultātā šo pakalpojumu izmanto aptuveni divas reizes mēnesī, stāstīja Caune.

Atkritumu veidi, kas, pēc viņas domām, šķirošanas nolūkos vēl nav pietiekami apgūti, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi un tekstilizstrādājumi. Runājot par bioloģiskajiem atkritumiem, biedrības pārstāve rosina privātmāju iedzīvotājus veidot kompostu. Sarunas laikā viņa uzteica arī atkritumu apsaimniekošanas iestāžu iniciatīvu rīkot lapu vākšanas akcijas. Kaut arī Latvijas iedzīvotāju izglītības un izpratnes līmenis joprojām ir ļoti dažāds, viņu priecē, ka sabiedrība aizvien vairāk domā par to, kas pēc mums paliek, un kā dzīvot, lai būtu videi draudzīgāki.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.