Šogad labi medoja virši

Vairums Latvijas biškopju bišu saimes jau sagatavojuši ziemošanai un aktīvā medus ievākšanas sezona ir tikpat kā noslēgusies, ziņo Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. Viņš informē, ka bites medu parasti vāc līdz septembra vidum, tādēļ liela daļa Latvijas biškopju saimes jau sagatavojuši ziemošanai. Arī Ventspils novada dravnieki steidz ieziemot bišu saimes. «Par to, ka tas jādara steidzīgi liecina gan laika apstākļi, gan datums un kalendārs,» saka biškope un LBB Ventspils novada vadītāja Dagnija Grieze. Z/s Bitnieki saimniece Alita Grugule min, ka parasti dravas tiek ieziemotas līdz 20. septembrim. Dravu ziemošana ir ļoti svarīgs process, jo no tās ir atkarīga gan bišu veselība, gan arī nākamās sezonas raža, norāda Grieze.

Vērtojot šā gada medus ražu, uzrunātie Ventspils novada biškopji kopumā ir apmierināti. «Vidēja – ne tik laba kā pagājušajā gadā, bet grēks žēloties,» medus ražu vērtē Dagnija Grieze, kas saimnieko Tārgales pagastā. Vārves pagasta z/s Bitnieki saimniece Alita Grugule atminas, ka sezona iesākās ļoti agri un strauji, savukārt vasara bija ļoti sausa. Pēdējos gados laika apstākļi ir ļoti mainīgi, katrai sezona ir savas īpatnības, taču dravniekiem ir tiem jāpielāgojas un jāstrādā tādos laika apstākļos, kādi ir, komentē biškopes.

Dravnieks Ainars Millers, kura darvas ir Ugālē, Usmā, Zlēkās un Ēdolē, uzskata: ja nebūtu aukstās vasaras, šī varētu būt viena no rekordsezonām. Un tas, galvenokārt pateicoties labajai viršu medus ražai, kas Millera vērtējumā, šogad ir viena no labākajām 10 un pat 20 gadu laikā. Viršiem raksturīgi, ka tie medo reizi trīs četros gados, tāpēc viršu medu var uzskatīt par ekskluzīvu. Tā iegūšanai jāiegulda vairāk darba, tāpēc tas ir arī dārgāks. Taču medus patērētāji šo medu novērtē un iegādājas labprāt.

Komentējot medus cenas, biškopji stāsta, ka vairumtirdzniecības cenas ir kritušās, taču mazumtirdzniecībā cenas saglabājušās iepriekšējo gadu līmenī. Kāds saka, ka medus cena ir vidēji 5-6 eiro par kilogramu, cits teic, ka medum jāmaksā vismaz 7-8 eiro. Lētāk savu produkciju biškopji pārdod 3 l un lielākos iepakojumos, savukārt medus burciņā, kurā ietilpst 250 g, būs dārgāks. Tāpat dārgāks būs konkrētas šķirnes medus, piemēram, liepu, griķu, jau pieminētais viršu medus. Ir biškopji, kas medu grib pārdot ātri un gatavi to darīt par zemāku cenu, bet ir tādi, kuri augstāk vērtē savas ieguldītās pūles un tik lēti medu neatdod, komentē Šteiselis. Savukārt vairumtirgotāji pēc biškopju sacītā šogad par kilogramu piedāvā ap 1,50 eiro (plus PVN).

LBL padomes priekšsēdētājs stāsta, ka šim gadam raksturīga īpatnība ir tāda, ka dažādos Latvijas reģionos medus ražas atšķiras un ir grūti izdalīt novadu, kur medus raža bijusi izteikti laba vai slikta. «Gads sākās cerīgi, bet pēcāk medus ienesums piebremzējās un kopumā padevies vidēji labs gads,» rezumē Šteiselis. Arī viņš min, ka šis ir bijis izcils viršu ziedu medus gads. LBB padomes priekšsēdētājs min arī to, ka daļa biškopju nav apmierināti ar šo sezonu medus realizācijas problēmu dēļ. Medu šogad ir samērā grūti pārdot, jo tirgus ir diezgan piesātināts saistībā ar 2018.gada rudenī Eiropā ievesto samērā lielo daudzumu medus no Ukrainas, kamdēļ jau tolaik Latvijas biškopjiem bija problēmas ar medus realizāciju ārvalstīs. Mūsu puses biškopji piekrīt, ka realizēt medu kļūst arvien sarežģītāk, īpaši vairumtirdzniecībā. Taču katram biškopim, kas dara savu darbu no sirds, ir arī savs pastāvīgo klientu loks. Kā ievērojis Millers, medus ir produkts, kura lietošanā liela daļa cilvēku ir izvēlīgi, tāpēc uzticīgi ražotājam, kura produkcija ir iegaršojusies. Arī viņš pats lielākoties medu realizē pastāvīgajiem klientiem, kā arī veikaliem, ar kuriem sadarbojas ilgstoši. Daļu produkcijas viņš eksportē uz Vāciju.

Šteiselis ziņo, ka arī biškopju skaitam Latvijā ir tendence saglabāties samērā stabilam. «Līdz šim nedz biškopju, nedz saimju skaitam nav bijusi tendence sarukt,» spriež eksperts, norādot, ka biškopība kļūst arvien populārāka un patlaban parādās ļoti daudz jaunu dravnieku. 

Izaicinājumi biškopjiem ir tendence samazināties dabiskajām pļavām un augu daudzveidībai, kā rezultātā novājinās bišu imūnsistēma un tās ir uzņēmīgākas pret slimībām. Satraukumu biškopjiem rada arī plānotais 5G internets, jo nav pētīts, kādu iespaidu tas atstās uz dzīvo radību.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.