Pilsētas teritorijā novērots vilks (VIDEO)

Toms Birznieks interneta vietnē Facebook pirmdien ievietojis videomateriālu, kurā redzams gar ceļmalu klaiņojošs vilks. Autors atzīmējis, ka video uzņemts Ventspilī. Savukārt apkārtne liek noprast, ka tas filmēts Pārventā: Kurzemes ielas un Ventspils–Rīgas šosejas apkārtnē.

Toma ieraksts jau nepilnu 12 stundu laikā bija pāršalcis sociālo tīklu – teju pusotrs tūkstotis cilvēku ar to bija dalījušies un vairāki desmiti komentējuši. Diskusijas, cita starpā, raisījās arī par video redzamā dzīvnieka piederību sugai. Kamēr daļa komentētāju izteica pieļāvumu, ka tas, iespējams, tomēr ir suns, citi to noliedza, apgalvojot, ka vilks. Piemēram, Agnese rakstīja, ka Tārgales pagasta Elkšķenē vilki esot savairojušies. Pēdējā laikā nākoties tos redzēt vismaz reizi mēnesī.

Agrā 3. maija rītā šīs plēsēju sugas īpatni nācies redzēt arī ventspilniekam Andim. Arī viņš dzīvnieku manījis Pārventas pusē – Kustes dambja un Kureksa apkārtnē. Andis piekrīt, ka atsevišķos gadījumos suni un vilku to līdzīgā izskata dēļ varētu sajaukt, taču redzētais dzīvnieks, viņaprāt, nešaubīgi ir vilks.

Ventspils domes Medību koordinācijas komisija līdz šim nav saņēmusi informāciju par, iespējams, klaiņojošu vilku pilsētas teritorijā, Ventas Balsi informēja komisijas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Puriņš. Viņš skaidroja, ka gadījumos, kad atbildīgo personu rīcībā nonākusi informācija par savvaļas dzīvnieku klātbūtni pilsētā, tiek sasaukta komisijas sēde, lai izvērtētu bīstamību un lemtu par turpmāko rīcību. Ja komisijas pārstāvji uzskata, ka tas nepieciešams, tiek uzrunāti vietējie medību kolektīvi, lai veiktu pastiprinātu uzraudzību. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka medības to klasiskajā izpratnē pilsētas teritorijā nav pieļaujamas, tāpēc nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti citi veidi, kā novērst dzīvnieku radīto apdraudējumu.

Redzot pilsētā ieklīdušu savvaļas dzīvnieku, kas, iespējams, var apdraudēt cilvēkus, dzīvniekus, traucēt ceļu satiksmei vai u.tml., iedzīvotāji vispirms aicināti ziņot par to pašvaldības policijai.

Komisijas pārstāvis atzina, ka līdzīgi gadījumi, kad pilsētā novēroti savvaļas dzīvnieki, bijuši arī iepriekš. Biežāk iedzīvotāji ziņojuši par mežacūkām. Iesniegumi rakstīti arī par kaijām un lapsām. Taču Puriņa rīcībā esošā informācija liecina, ka par novērotu vilku klātbūtni pilsētā iesniegumi līdz šim nav saņemti.

Komentāru par savvaļas dzīvnieku klaiņošanu pilsētās un tās iemesliem sniedza zoologs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

– Jāatzīst, ka Latvijas apstākļos vilki pilsētās nav bieži viesi, bet šis arī nav pirmais gadījums. Valstīs, kurās vilku ir daudz, pilsētu nomalēs dzīvnieki pamatā meklē barību, tostarp klaiņojošus kaķus, suņus, pārtikas atkritumus u.tml. Bet nedomāju, ka tas attiecas uz Ventspils gadījumu, jo diez vai pilsētas nomale ir piemēslota ar tādām lietām. Taču, piemēram, Rumānijā, Bulgārijā, kur ir cita kultūra, vilki nāk pilsētu nomaļu virzienā un ir pat specializējušies baroties ar šāda veida iztiku.

Taču, runājot par Ventspils gadījumu –, ja dzīvnieks manīts vairākkārt, tas nozīmē, ka tam ir kāds iemesls doties uz pilsētu. Savukārt, ja tas ir tikai viens novērojums, meža zvēra klātbūtni pilsētā var uzskatīt par nejaušību. Ventspils apkārtnē vilki dzīvo, līdz ar to var gadīties, ka kāds tur iemaldījies. Jo īpaši tagad, kad vilkiem notiek teritoriju pārdale. Maijā un līdz pat jūnija sākumam vilcenēm dzimst kucēni, kas var ietekmēt teritorijas sadali, kurā tiek saimniekots. Pusaugu dzīvnieki un arī tie, kuriem nav pāris, var tikt gan padzīti, gan arī uzsākt jaunu teritoriju meklējumus. Arī tas varētu būt viens no iemesliem.

Redzot tuvējā apkārtnē vilku, cilvēkiem par savu drošību nebūtu jābaidās, bet par mājdzīvnieku gan. Cilvēkam vilks neuzbruks, bet suņi, kaķi ir jāpieskata.

Latvijā vilku populācija jau ilgstoši ir stabila. Un arī Kurzemē tā ir daudzmaz vienmērīga. Mednieki ļoti pieskata, lai vilku populācija nekļūtu pieaugoša. Taču vienlaikus tā nav apdraudēta – cik savairojas katru gadu, tik nomedī.

Gribu arī atzīmēt, ka mūsdienās ir izcili tehniskie sakari. Tas attiecas ne tikai uz vilkiem, bet arī citiem un vēl retākiem dzīvniekiem. Tiklīdz kāds kaut ko ierauga, ir iespēja momentā to paziņot arī citiem – nofotografēt, ievietot sociālajos tīklos u.tml. Manuprāt, mūsdienās tam ir diezgan būtiska ietekme, vērtējot novērojumu biežumu, sugu daudzveidību un izdarot par to spriedumus. Var rasties maldīgs priekšstats.

Piemēram, lapsas ir kļuvušas par pilsētu dzīvniekiem, tāpēc ne velti tās bieži var novērot. Un tas attiecas ne tikai uz Ventspili, bet arī uz citām Latvijas pilsētām. Tā ir visā Eiropā. Tā ir pielāgošanās.