Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Alus darītāju savienība un Alus darītāju asociācija visas dzērienu nozares vārdā vienojās par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību depozīta sistēmas efektīvai ieviešanai Latvijā.
Parakstot sadarbības memorandu, dzērienu ražotāji apņēmās ne tikai finansiāli atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, bet nodrošināt arī tās darbību, ievērojot sistēmas darbības pamatprincipus, tostarp centralizētu darbību, bezpeļņas principu, kas paredz visus ieņēmumus reinvestēt sistēmas attīstībā.
Tāpat dzērienu ražotāji apņēmās uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem. «Bez mazumtirgotājiem [depozīta sistēmu] ieviest tikai ražotājiem nebūtu pareizi, jo tirgotāji iepakojumā pārdod vienreizējās dzērienu pudeles, viņi ir importētāji, tāpēc šim segmentam arī jābūt pārklātam,» sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa uzsvēra, ka depozīta sistēma ir vienīgais līdz šim pierādītais veids, kas ļauj sasniegt Eiropas Savienības (ES) uzstādītos iepakojuma savākšanas mērķus. Tostarp ES Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas noteikto, ka līdz 2025.gadam ES dalībvalstīm nepieciešams savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77%, bet līdz 2029.gadam - 90% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu ar vāciņiem. Šure atgādināja, ka, nesasniedzot iepriekš minētos mērķus, Latvijai draud ES soda sankcijas 90-100 miljonu apmērā.
Viņa uzsvēra, ka salīdzinājumā ar citām, alternatīvām vai paralēlām sistēmām, depozīta sistēmas priekšrocības ir iedzīvotāju finansiālā motivācija. «Parakstot šo memorandu, nozare apņemas strādāt un veidot sadarbību ar lēmumpieņēmējiem un mazumtirgotājiem, lai ieviestu efektīvu un neatkarīgu iepakojuma depozīta sistēmu,» uzsvēra Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.
Šure atgādināja, ka depozīta sistēma ir ieviesta desmit Eiropas valstīs, bet to plāno ieviest arī citas valstīs, piemēram, līdz 2020.gadam sistēmu plāno ieviest Malta, līdz 2022.gadam – Portugāle, Rumānija un Slovākija. Šī sistēma ir pārbaudīta valstīs, kuras uzskata par vides aizsardzības līderēm, tostarp tā sekmīgi darbojas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē, Nīderlandē, Vācijā.
Pēc viņas teiktā, depozīta sistēmas ieviešanas mērķis Latvijā ir padarīt esošo atkritumu apsaimniekošanas nozari efektīvāku un pārredzamāku, uzlabojot tās rezultātus visbiežāk iegādāto iepakojumu pārstrādē. Dzērienu ražotāju ieskatā esošā apsaimniekošanas sistēma nespēj nodrošināt ražotāju iepakojuma savākšanu.
Memoranda parakstīšanas pasākumā Latvijas valsts mežu Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs norādīja, ka diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu noritējušas ilgi, lai gan šādas sistēmas ieviešana viennozīmīgi ir atbalstāma.
Viņš norādīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka depozīta sistēma ir efektīva tieši dabā nonākušo un atrasto pudeļu un skārdeņu apmēra samazināšanai – ik gadu no valsts mežos savāktā atkritumu apmēra tilpuma 70% atkritumu veido tukšas PET pudeles un skārdenes. Tikmēr mežos atrodami tikai 10% stikla pudeļu, jo lielāko daļu iedzīvotāji nodod, saņemot par tām nelielu atlīdzību.
Jau ziņots, ka šajā sasaukumā parlaments turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.
Komentāri (18)
Nu skaisti, tikai kur tad palika Dūklāva kunga sūkstīšanās, ka, ak vai, nevar tak mest zem tanka ražotājus un 100% drošie apgalvojumi, ka šie ir pret?! Piebalgas alus varbūt arī bija pret un vēl kāds gan jau arī ministram pilināja, ka neeeevajag, bet, redz, ka kopīgais viedoklis ir pilnīgi citādāks! Un tas ir lieliski!
Kā liecina cilvēki, kas mēģinājuši nodot petpudeles šādos automātos Igaunijā, cilvēks ar redzes traucējumiem to nevar izdarīt, jo uzraksti nav salasāmi. Pieņemsim, ka 1. gr. redzes invalīdiem, kā man, šajā procesā palīdzēs valsts apmaksāts asistents, bet ko darīt vājredzīgam cilvēkam? Kārtējais diskriminācijas piemērs - līdzīgi, kā tas ir medicīnas iestādēs vai bankās ar elektroniskajiem tablo.
Tāpēc jau nevajag nedomāt par sistēmas ieviešanu, bet par aparātu modernizēšanu gan.
Var taču palūgt palīdzību cilvēkam, kas atrodas turpat.
Kurzemniek, cik reizes dienā esi gatavs lūgt citiem palīdzību? Kaut kur taču ir robežas, atkritumu iznešana ir viena no lietām, kas jebkuram cilvēkam jāspēj veikt patstāvīgi. Un negrozīsies pie tiem automātiem cilvēku bari, kā tas ir bankā vai poliklīnikā.
Keda, domāt var visu ko, bet kādus aparātus ražotāji piedāvā, tādi viņi arī ir. VARAM atbilde būs vienkārša - jebkurš šāds pieejamības risinājums sadārdzinās depozīta sistēmas apkalpošanas izmaksas un līdz ar to arī neatgūstamo iepakojuma cenu, kas attieksies uz visiem pircējiem.
Reāla jēga būtu tad,ja par nodoto taru varētu saņemt skaidru naudu.
Ko lai iesāk ar lielveikala automāta izsniegtu čeku?Tirgotājs,pie kura es iegādājos smēķus un brandvīnu,tādu nepieņems.
Veikalā var gan pirkumiem izmantot, gan paņemt skaidru naudu.... Ir redzēts, ka sīkie šitā smuki kabatas naudu pelna leišos :)
Man stāstīja, ka Igaunijā ir 2 opcijas - pēc noklusējuma stāv "ziedot labdarībai", bet, ja spēj saskatīt un to nomainīt, tad var dabūt čeku, lai iepirktos konkrētajā veikalā, kam automāts blakus
Kas nopietni nodarbosies ar taras vākšanu un nodošanu,tiem nekādi čeki nebūs vajadzīgi.Tikai skaidru naudu.
dabū čeku un samaini pret skaidru naudu, nekādu problēmu
Man ir problēma - dabūt čeku no tāda automāta, kuram nav runas izvades funkciju. Tas nebūs tik vienkāršs kā bankomāts, kur ir fiziski taustiņi, kuru secību var iemācīties. Taras automātam būs skārienekrāna vadība. Un šādas problēmas būs tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Kā zini kāda būs vadība? Varbūt nevajag celt paniku pirms laika?
Nu cik jauki, nepaies ne 20 gadi, kad mums būs tāda sistēma, kā kaimiņos!
Arcus, par automāta lietošanas problēmām man ir stāstījuši cilvēki no Rūjienas puses, kas piestrādā Igaunijā. Iedomājies, cilvēkam redze ļauj kārtot preces lielveikala plauktos, bet ar taras automātu galā tikt nevar.
Lūk, ja varētu nodot visu plastmasu vienā atverē, tas būtu daudz vienkāršāk un arī videi draudzīgāk, tādus automātus varētu apgūt krietni plašāks cilvēku skaits: https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/lielas-talkas-vaditaja-par-depozita-sistemu-nevaram-teret-pagaidu-miljonus-pagaidu-risinajumiem-14218476
Kā tu zini, ka automāti būs tādi paši kā Igaunijā??????????? Nu nečīksti pirms laika! Vēl nekas pat nav sākts darīt, bet jau saradušies neapmierinātie!
Es tiešām esmu lepns par šo lēmumu, ja gribam , tad varam,Tas gan brieda vismaz 10 gadus, bet nu beidzot esam pārgājuši uz nākamo evolūcijas līmeni.