Ūdens un zemes stihija

Pirmā tematiskā lapa veltīta diviem starptautiskiem notikumiem, kurus atzīmē martā – Pasaules ūdens dienai 22. martā un Zemes stundai 30. martā.

Ūdens – visa sākums

Pasaules ūdens diena tiek atzīmēta kopš 1993. gada pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas. Par godu šai dienai notiek daudz informatīvu un izglītojošu pasākumu, lai piesaistītu uzmanību ūdens svarīgajai nozīmei visas planētas un katra iedzīvotāja dzīvē. Ūdens ir dzīvības avots uz mūsu planētas. Latvijā Ūdens diena tiek atzīmēta kopš 1996. gada. Mēs varam lepoties ar saviem ūdens resursiem – Latvija tiek uzskatīta par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē šajā ziņā! Ūdens resursu krājumi Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, daudzkārt pārsniedz ūdens patēriņu! Latvijā ir pietiekamā daudzumā gan virszemes, gan pazemes ūdeņi, jūras piekrastes līnija mūsu valsts teritorijā sasniedz teju 500 kilometrus, bet gada nokrišņu daudzums nodrošina pietiekami mitru klimatu, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) saistībā ar Pasaules ūdens dienu.

Un tomēr ūdens – tas ir gana jutīgs dabas resurss, kas pakļauts cilvēka darbības ietekmei. Pasaules ūdens dienas tēma šogad: kāpēc izniekot ūdeni? Visā pasaulē lielākā daļa izmantotā ūdens atgriežas atpakaļ dabā neattīrīts un bez otrreizējas izmantošanas. Par laimi, Latvijā šī problēma nav pārāk aktuāla: tikai maza daļa no kopējā notekūdeņu apjoma atgriežas dabā neattīrīti, norāda LVĢMC.

Ventspils ūdens bagātības.

Būšnieki

Ventspils atrodas patiesi dievīgā vietā, tās teritorijā ir vairāki ūdens avoti – Baltijas jūra, Ventas upe un Būšnieku ezers. Mūsu lepnums un unikāla ekosistēma ir Būšnieku ezers. Tas ir unikāls kaut vai ar to, ka atrodas tikai 1,5 kilometrus no jūras, bet tajā pašā laikā par 10 metriem augstāk virs jūras līmeņa! Ezerā ietek vienīgi Klāņu kanāls, kas savieno ezeru ar Klāņu purvu, bet iztek no tā tikai viena upīte – Lošupīte. Vietā, kur no Būšnieku ezera iztek Lošupīte, ezera ziemeļdaļā, ir uzstādītas slūžas – lai viss ūdens no ezera neiztecētu. Ūdens apmaiņu ezerā nodrošina hidrobūves: pagājušā gadsimta pirmajā pusē izbūvētais Klāņu–Būšnieku kanāls, ūdens uzkrāšanas baseins un jau minētās slūžas.

Ezera austrumkrastā atrodas īpaši aizsargājama teritorija – liegums Būšnieku ezera krasts, kas ietilpst Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā. Liegums izveidots 2004. gadā, tā platība – 49 ha. Lieguma teritorijā konstatēti divi aizsargājami Eiropas nozīmes biotopi un divi nacionāli aizsargājamie biotopi, kuros sastopamas vairākas aizsargājamo augu sugas. Nesen šeit izbūvēta gara laipa, kas iziet ezerā un noslēdzas ar putnu vērošanas platformu. Līdztekus citiem putniem ezera krastu iecienījuši jūras kraukļi, kas apmetas kokos un vij ligzdas no ūdenszālēm. Tie ir diezgan lieli putni ar ķermeņa garumu līdz vienam metram, svaru līdz 5 kg un spārnu platumu līdz 120–160 cm! Tepat Komunālā pārvalde regulāri ielaiž ezerā zivju mazuļus. Pagājušā gada oktobrī ūdenī tika ielaisti 392 kg gadu veci līdaku mazuļi.

Būšnieku ezera lielums un unikalitāte nosaka tā pieaugošo rekreatīvo nozīmi. Tā ir viena no iemīļotākajām ventspilnieku atpūtas vietām. Ziemeļkrastā izvietota laivu stacija, kur var iznomāt laivu romantiskam izbraucienam pa ezeru vai makšķerēšanai. Pretējā – dienvidu – krastā ierīkota peldvieta. Daudzi ventspilnieki tieši šeit atklāj peldsezonu, jo salīdzinoši seklais ezers sasilst ātrāk nekā ūdens jūrā vai Ventā. Būšnieku ezera peldvieta ir oficiāla peldvieta, tādēļ Veselības inspekcija reizi mēnesī pārbauda šeit ūdens kvalitāti. Nepieciešamības gadījumā arī pilsētas Vides uzraudzības nodaļa veic ūdens analīzi. Visus šos gadus novērojot ūdens kvalitāti, ne reizes nav konstatēti noteikto normu pārkāpumi, norāda Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece. 2018. gadā pilsētas pašvaldība izveidoja dabas taku – gājēju un velosipēdistu celiņu apkārt visam ezeram. Takas garums – vairāk nekā 8 km.

Būšnieku ezers

- Sateces baseina platība – 8,7 km²

- Virsmas platība – 330 ha

- Niedrāji aizņem 30–40% spoguļa platības

- Maksimālais

dziļums – 5,5 m

Baltijas jūra

Ventspilij pieder 12 kilometru jūras piekrastes! Tā ir vēl viena ventspilnieku iemīļota atpūtas vieta un vieta, kas pievelk desmitiem tūkstošu viesu un tūristu, kuri ik gadu apmeklē mūsu pilsētu. Ventspilī jūras piekrastē ir ierīkotas divas oficiālas peldvietas – pilsētas Zilā karoga pludmale un Staldzenes pludmale. Abās peldvietās Veselības inspekcija reizi mēnesī ņem ūdens kvalitātes analīzes. Zilā karoga pludmalē Vides uzraudzības nodaļa arī no savas puses pārbauda ūdens kvalitāti divās vietās katru nedēļu, bet Staldzenes pludmalē – pēc nepieciešamības. Pašvaldības uzņēmums Ūdeka novada jūrā attīrītus notekūdeņus. Šajā vietā Vides uzraudzības nodaļa tāpat reizi gadā ņem ūdeni kvalitātes analīzei, tādējādi kontrolējot notekūdeņu ietekmi uz Staldzenes pludmali. Ūdens ņemšana vietā, kur attīrītie notekūdeņi tiek izvadīti, notiek četrās vietās trīs dažādos dziļumos. Tāpat uzņēmums Ventbunkers novada jūrā attīrītus rūpnieciskos notekūdeņus, kas piesārņoti ar naftas produktiem. Šajā vietā ūdens kvalitāti kontrolē gan pats uzņēmums, gan Ventspils reģionālā vides pārvalde. Ūdens kvalitāte jūrā Ventspils piekrastē atbilst normām, informē Vides uzraudzības nodaļa.

Venta

Venta ir viena no četrām Latvijas lielākajām upēm un vienīgā, kas ietek tieši Baltijas jūrā. Venta sākas Lietuvā – tā iztek no Veņu ezera. Ventas upes baseina apgabalā iekļauti mazāko upju sateces baseini – Bārta, Saka, Užava, Irbe, Roja u.c.. Pavisam 61 upe un 30 ezeri! Turklāt Ventas baseina apgabalā atrodas 24 administratīvās vienības: novadi un pilsētas – Liepāja, Ventspils, Saldus, Talsi, Kuldīga –, kā arī vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Slīteres nacionālais parks, Grīņu rezervāts un 1912. gadā izveidotais Moricsalas rezervāts Usmas ezerā.

Venta – vēl viena ventspilnieku iecienīta atpūtas vieta. Ābolu ielas galā ierīkota atpūtas vieta, kur tāpat tiek kontrolēta ūdens kvalitāte. Turklāt saskaņā ar Ūdens direktīvu Venta ir iekļauta pastāvīgā Latvijas ūdeņu monitoringā, kura laikā tiek kontrolēti bioloģiskie un vispārīgie fizikālie un ķīmiskie rādītāji. Pilsētas pašvaldība veikusi lielu darbu saistībā ar visu nelegālo kanalizācijas notekūdeņu izvadīšanas vietu likvidēšanu. Savukārt visi uzņēmumi, kas novada lietus notekūdeņus Ventā, obligāti attīra tos lokālās attīrīšanas iekārtās. Tāpat pilsētas teritorijā visi lietusūdeņi ir nodalīti no kanalizācijas.

Ventas upes baseina apgabalā atrodas astoņas valsts nozīmes teritorijas, kas pakļautas plūdu riskam no pavasara palu ūdeņiem vai jūras uzplūdumiem. Šajā skaitā iekļauta arī Ventspils teritorijā, tādēļ mūsu pilsēta ir iekļauta Valsts plūdu riska pārvaldības plānā.

Līdz ar to arī Ventspilij ir savs Plūdu riska pārvaldības plāns, kurā ir iekļauti vesela virkne pasākumu. Daudzi no šiem pasākumiem jau ir īstenoti, pastāstīja Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš. 2018. gadā kā svarīgākais pasākums bija Vidumupītes gultnes attīrīšana. Šai upītei ir ļoti nozīmīga loma, jo tā savāc un aiznes uz Ventu lietusūdeņus no ievērojamas pilsētas teritorijas. Pagājušajā gadā tāpat nostiprināja Vidumupītes krastus no Durbes ielas līdz upītes ietekai Ventā. Svarīgs pasākums bija meliorācijas sistēmas atjaunošana pilsētas teritorijā: visi svarīgākie meliorācijas grāvji ir savienoti savā starpā un to ūdeņi nonāk Vidumupītē vai Ventā, tādējādi plūdu draudu situācijās ūdenim ir brīva izeja. Pagājušajā gadā tika pārbūvēts lietusūdens kanalizācijas kolektors Brīvības ielas un Sarkanmuižas dambja krustojumā un veikti citi svarīgi darbi, norādīja Puriņš.

Ventas upe

- Garums – 346 km

- Latvijas teritorijā – 178 km

- Ūdens sateces baseina

platība – 11,8 km²

Zilā karoga pludmale ir viena no iemīļotākajām atpūtas vietām ventspilniekiem un mūsu pilsētas viesiem.

No skolēna līdz uzņēmējam

Ilga Zīlniece, Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja

– Šodien Ventspils 4. vidusskolā notiek pilsētas skolu olimpiāde Pilsētvide un Zilais karogs. Šogad olimpiādes organizēšanā notikušas izmaiņas: agrāk tajā piedalījās tikai 8. klases skolēni, tagad – 6.–8. klases, 10. klases un 11. klases. Turklāt olimpiādei piesaistīti pašvaldības uzņēmumi, kas gan ietekmē vidi, gan daudzējādā ziņā rūpējas par to, proti, Ūdeka, Ventspils siltums, Labiekārtošanas kombināts. Uzņēmumi sagatavojuši jautājumus par savām jomām un žūrijas sastāvā izvērtēs skolēnu atbildes. Šogad tāpat izmainīta pieteikumu iesniegšanas kārtība ikgadējam konkursam Videi draudzīgs uzņēmums – pieteikumus var iesniegt arī elektroniski. Pilsētas dome aicina iesaistīties konkursā ne tikai tos uzņēmumus, kuriem ir piesārņojošās darbības atļaujas, bet arī visus pārējos – viesu mājas, tirdzniecības uzņēmumus, veikalus, sabiedriskās ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzējus.

Dzeram tīru ūdeni

Ventspilnieki jau teju divdesmit gadus – kopš 2005. gada, kad tika uzbūvēta dzeramā ūdens Atdzelžošanas stacija, – dzer tīru krāna ūdeni. Iedzīvotāju aptauja, kuru pagājušajā gadā veica SKDS, norāda, ka vairāk nekā 97% iedzīvotāju ir apmierināti ar dzeramā ūdens kvalitāti, bet aptuveni 92% ventspilnieku lieto to ikdienas uzturā. Atdzelžošanas stacijā ūdens attīrīšana notiek dabiskā ceļā, neizmantojot ķīmiskās vielas. Dzeramā ūdens kvalitātes regulāru analīžu rezultāti tiek publicēti katru piektdienu uzņēmuma Ūdeka mājaslapā www.udeka.lv.

Dzert krāna ūdeni ir simts reižu izdevīgāk nekā pirkt dzeramo ūdeni veikalā! Par 1 eiro veikalā var nopirkt 2 litrus ūdens, bet no krāna iegūst 1136 l, kas pielīdzināms 568 divlitru ūdens pudelēm!

Zemes stunda

Pasaules Dabas fonds, cīnoties par enerģijas taupīšanu un iestājoties pret klimata izmaiņām, jau 12. gadu organizē simbolisko Zemes stundu. Šogad akcija notiks 30. martā no plkst. 20.30 pēc vietējā laika. Uz vienu stundu tiek piedāvāts izslēgt gaismas un saprāta robežās atslēgt elektroierīces, lai aizdomātos, kā mēs dzīvojam un kādu kaitējumu nodarām mūsu planētai.

Akcija Zemes stunda aizsākās 2007. gadā Sidnejā, bet pēc diviem gadiem tajā iesaistījās jau 3900 pilsētu no 88 valstīm. Latvija arī piedalās šajā akcijā. Ventspils pašvaldība 30. martā no plkst. 20.30 līdz 21.30 izslēgs lielāko daļu ēku fasāžu apgaismojuma un aicinās katru iedzīvotāju iesaistīties šajā pasākumā. Aktīvi Zemes stundai gatavojas pilsētas Jauniešu māja.

Jāatgādina, ka Ventspilī siltum­enerģija tiek ražota, sadedzinot pārsvarā atjaunojamo kurināmo – koksnes šķeldu. Pašvaldības uzņēmums Ventspils siltums ievieš progresīvas tehnoloģijas kurināmo resursu taupīšanai. Viena no tām – dūmgāzu kondensatoru uzstādīšana abās pilsētas katlumājās.

Ikviens par palīdzēt Zemei:

- izmantojot energoefektīvo apkuri;

- lietojot enerģiju un ūdeni taupošās mājsaimniecības iekārtas;

- taupot ūdeni;

- izmantojot centralizētās kanalizācijas pakalpojumus.