Silenieks: Pēdējo 30 gadu «zaļuma» pieaugums ir tuvu nullei

Viņš norāda, ka pēdējos gados Latvijā ir uzbūvētas daudzas mazās hidroelektrostacijas, kuras, no vienas puses, ražo zaļo enerģiju, bet no otras puses - nodara postu videi.

"Ar to visu var teikt, ka pēdējo 30 gadu "zaļuma" pieaugums ir tuvu nullei. Automašīnu skaits aug gadu no gada, tātad palielinās gaisa piesārņojums, turklāt ne tikai izmešu, bet arī riepu nodiluma radīto gumijas putekļu dēļ. Joprojām milzīgs ir enerģijas imports. Varam jau teikt, ka mums ir daudz atjaunojamo energoresursu, tos daudz tērējam, savukārt tos, kuru mums pietrūkst, importējam. Bet, ja importējam, piemēram, elektrību no Krievijas, kas saražota, kurinot ogles vai dīzeļdegvielu, vai tas ir videi draudzīgi?" vaicā Silenieks.

Viņš skaidro, ka, ja arī Latvija kādos "zaļuma" rādītājos ir priekšā daudzām citām valstīm, tad tas ir skaidrojams ar reitingu atšķirīgo metodoloģiju un kritērijiem, turklāt jābūt uzmanīgiem, lai sevis pārlieku liela saslavēšana nedarbotos kā demotivējošs faktors rūpēs par vidi.

"Zaļums jāvērtē, ne tikai skatoties pēc tā, kas nāk ārā no atsevišķa skursteņa. Jārēķina, jākalkulē, kas arī no vides viedokļa ir izdevīgāk - tikai ievest preces, teiksim, autoriepas, kas pēc lietošanas pārtop videi nedraudzīgos atkritumos, vai varbūt būvēt riepu pārstrādes rūpnīcu? Cita lieta, ka tādai pie mums tikai riepu būtu par maz, bet Baltijas valstu tirgus jau krietni sadalīts šajā jomā. Bet varam uz šo paskatīties arī no nacionālās drošības viedokļa - vai ir labi, ka esam atkarīgi no Krievijas enerģētikas ziņā? Nav. Tad kā vērtēt elektrības ražošanu, dedzinot nolietotās riepas?" vaicā Silenieks.

Viņš norāda, ka viss vienmēr jāliek uz svaru kausiem, "zaļumu" nevar vērtēt tikai no kāda viena aspekta. "Stāsts par zaļu attieksmi ir ne tikai par tikai izmešiem, bet arī par valsts ilgtspējīgu attīstību," pārliecināts vides aktīvists.

Viņš arī uzsver, ka pudeļu depozīta sistēmas ieviešana nav vērtējama viennozīmīgi. "Šobrīd mums jau ir atkritumu šķirošanas sistēma. Jā, nepilnīga, es arī nevaru pie savas mājas atsevišķos konteineros izmest vēlreiz pārstrādājamos atkritumus, tomēr ir sistēma, kad visi atkritumi tiek pāršķiroti poligonā. Ko piedāvā ar depozītu sistēmu? Automātu, kurā varēsim ielikt nesabojātas pudeles, kuras otrreiz izmantos dzērienu ražotāji. Bet! Vai šajā automātā es varēšu likt, piemēram, Gruzijas vīna pudeli? Nē. Kāpēc? Jo ražotājam atpakaļ to nevaram aizvest - tas būtu ārkārtīgi dārgi."

Kā skaidro Silenieks, pudeles veido tikai mazu daļu no visa atkritumu kopuma, turklāt ne visas no tām ir derīgas depozīta sistēmai. Tātad iztukšoto pudeļu pieņemšanas automātam blakus tāpat būtu jānoliek konteiners to pudeļu izmešanai, kas neattiecas uz depozīta sistēmu. "Tas nozīmē, ka paralēli būs jāuztur divas sistēmas, arī esošā atkritumu šķirošanas sistēma, no kuras atteikties nevar, jo tāpat jāšķiro gan citi atkritumi, kuru ir vairums, gan depozītam nederīgās pudeles. Vai tiešām jātērē miljoni tādas sistēmas ieviešanai, kas risina kādu procenta daļu no problēmas kopuma?" vaicā Silenieks.

Viņš arī uzsver, ka depozīta sistēmas finansēšanas problēma tiktu uzkrauta vietējiem dzērienu ražotājiem, kamēr ārzemnieki no tā būs brīvi, līdz ar to mazināšoties vietējo ražotāju konkurētspēja.

Kā ziņots, iepriekš, kad valdību vadīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), vairāki tās politiķi iebilda pret dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, turpretim jaunā valdība, kurā ZZS vairs nav pārstāvēta, ir apņēmusies ieviest depozīta sistēmu.