Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā pārvalde nonākusi pie sensacionāla atklājuma: izrādās, iemesli smakām, par kurām ventspilnieki pagājušajā gadā sūdzējās 478 reizes, ir nevis ostu termināļi, kas pārkrauj naftas produktus, bet... paši iedzīvotāji un tāda dabas parādība kā lietus.
Slēdziens ir pretrunā ar likumu un smaku monitoringa rezultātiem, kas saņemti no 9 elektroniskajiem deguniem.
Valsts vides dienesta mājaslapā publicēts Ventspils reģionālās pārvaldes ziņojums, kurā diezgan dīvaini interpretēti pieļaujamās smaku koncentrācijas (5 smaku vienības uz kubikmetru) pārsnieguma gadījumi publiskajās teritorijās. Uzreiz ir jāatzīmē, ka Reģionālā vides pārvalde nez kāpēc analizējusi datus, kas saņemti tikai no trīs monitoringa stacijām, kas uzstādītas sabiedriskās vietās.
Kā jau informējām, no 2018. gada 1. jūnija regulārs smaku monitorings no termināļu darbības, kas pārkrauj naftas produktus, notiek ar 9 staciju palīdzību jeb izmantojot tā saucamos elektroniskos degunus (e-deguni), ko uzstādījuši paši operatori: pa diviem e-deguniem uz katras no trīs termināļu robežām («Ventspils nafta» termināls, Ventall Termināls un Ventbunkers) un vēl pa vienam – trīs sabiedriskās vietās (pie Govs Ceļotājas skulptūras pilsētas krastmalā, kā arī Talsu un Stradiņa ielā Pārventā). 2018.gadā trīs stacijas sabiedriskajās vietās fiksējušas 98 pieļaujamās smaku koncentrācijas pārsniegšanas gadījumus, bet sešas stacijas, kas uzstādītas uz termināļu robežas, – 473 gadījumus!
Izanalizējot 98 smaku pieļaujamās koncentrācijas pārsnieguma gadījumus, ko konstatējuši e-deguni sabiedriskās vietās 2018. gada otrajā pusgadā, Vides pārvalde nonāk pie secinājuma, ka tikai divos gadījumos (!) smaku koncentrācijas pārsniegums bija saistīts ar AS Ventbunkers darbību. Pārējos gadījumos, kā apgalvo Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde, e-deguni, kā arī paši pārvaldes darbinieki konstatējuši smakas, kas saistītas ar gaļas cepšanu uz grila, koku aromātu pēc lietus, dūmu smaku no privātmāju skursteņiem, svētku uguņošanas dūmiem, vārdu sakot – visu ko vien sirds vēlas, tikai ne naftas produktus!
Ventspils reģionālās vides pārvaldes ziņojums raisījis neizpratni pilsētas domē. Pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš atgādināja, ka pagājušā gada pavasarī pieņemtie grozījumi likumā Par piesārņojumu paredz, ka operatoram, kas pārkrauj naftas produktus, ir jāuzstāda tvaika savākšanas iekārtas (TSI) un jāveic regulāri smaku mērījumi uz savu teritoriju robežas, bet Valsts vides dienestam sadarbībā ar ostas pārvaldi – jākontrolē šo prasību izpilde.
Tieši tādēļ pilsētas dome uzstājīgi aicināja Valsts vides dienestu un tās reģionālo pārvaldi analizēt monitoringa rādītājus un veikt attiecīgās darbības, skaidro Vītoliņš. Valsts vides dienesta mājaslapā publicētais ziņojums – ir pirmā tāda veida analīze. Pēc Vītoliņa domām, ziņojumu, kuru Vides pārvalde pārsūtījusi arī pilsētas domei, grūti uztvert kā nopietnu dokumentu. «Valsts vides dienesta pārvalde neanalizē monitoringa rādījumus uz termināļu robežām un pēc būtības nepilda likumu,» secināja Vītoliņš.
Var apgalvot, ka reģionālā vides pārvalde ignorē ne tikai likumu, bet arī iedzīvotāju intereses. Pēc pašas Ventspils vides pārvaldes informācijas, 2018. gadā ventspilnieki 478 reizes sūdzējās par naftas produktu smakām.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis atgādina, ka lielākoties smaku problēma pilsētā ir atrisināta, taču ne līdz galam. «Kravu apstrādes laikā ir divas situācijas, kad smakas izplatās gaisā – uzpildot kuģus un nolejot dzelzceļa cisternas. Lielākā problēma – smaku rašanās no naftas produktu pildīšanas kuģos – ir novērsta, uzstādot tvaiku savākšanas iekārtas. Atlicis atrisināt vagonu problēmu. Visvairāk smaku pārsniegumu konstatēts pie AS Ventbunkers robežas. Tam pamatā divi iemesli: atšķirīga kravu struktūra (mazuts), kā arī atrašanās tuvāk vecpilsētai. Šobrīd AS Ventbunkers ir izsniegta jauna atļauja piesārņojošās darbības veikšanai, kurā paredzēts pusotra gada laikā ieviest labākos tehniskos risinājumus smaku utilizācijai, kas rodas, kad tiek nolietas un uzpildītas cisternas. Kad tas notiks, naftas produktu smaku problēmai pilsētā vajadzētu būt atrisinātai pilnībā. Vienlaikus Ventspils brīvostas pārvalde pilnveidos smaku monitoringa sistēmu, lai maksimāli izslēgtu cilvēcisko faktoru, kas var būt ļoti subjektīvs, smaku pārsnieguma konstatēšanā,» savā komentārā norādīja Sarmulis.
Komentāri (27)
Ja baigi puņķi tek, tad es arī tā daru, kā tā tante attēlā (y)
Ā, un ta tie puņķ tev pa ausīm nāk ārā?
A paga - tad reāli sanāk, ka Valsts vides dienests tagad āzē ventspilniekus? Nopietni? Sitam to domi padusē un ejam pie šamiem uz streiku. Kopā lielāks spēks. Mēs i nebūt muļķi!
Atbild Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļa:
Ventspils pilsētas sasitošie noteikumi nosaka, ka uzņēmumiem, kur pārkrauj naftas produktus, līdz 2018.gada 31.maijam bija jāuzstāda naftas produktu tvaiku, kas izdalās iekraujot tankkuģus, savākšanas un utilizācijas iekārtas. Līdz jūlija vidum visi trīs uzņēmumi – SIA “Ventspils Nafta” termināls”, AS “Ventbunkers” un SIA “Ventall Termināls” to arī izdarījuši.
Noteikumi nosaka arī smaku monitoringa veikšanu uz terminālu robežas. Arī to termināļi ir nodrošinājuši, un šobrīd pilsētā darbojas 9 elektroniskie deguni – 6 no tiem uz minēto uzņēmumu robežas un 3 – publiskajās vietās.
Savukārt likums “Par piesārņojumu” nosaka, ka šo prasību izpildes kontroli veic Valsts vides dienests sadarbībā ar ostu pārvaldēm. Ventspils pašvaldība aicina Valsts vides dienestu pildīt likumdošanas aktos noteiktās prasības un veikt operatīvu un efektīvu smaku kontroli pilsētā!
Bez ievērības nav atstāta arī smaku problēma, kas saistīta ar darbībām uz dzelzceļa estakādēm, tāpēc Ventspils brīvostas pārvalde strādā ar konsultantiem, lai arī šajos procesos ierobežotu smakas.
Ir skaidrs, ka Ibioventa šajā pasākumā nepiedalās un drīkst smakot cik tik tīk