Aizvadīts interesants un ražīgs gads

Iespaidīgākais objekts – Mūzikas skola

Komunālā pārvalde atbild par pašvaldības īpašumā esošās infrastruktūras uzturēšanu, kā arī remonta un būvniecības darbiem pilsētā. Sarunā par šī gada nozīmīgākajiem darbiem pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde direktors atzīst: «Gads, kā jau parasti, ir bijis ļoti ražīgs un arī interesants. Mūsu darbā jau garlaikoties nav iespējams. Vieni darbi beidzas, un jau sākas nākamie.» Ēku būvniecības jomā kā ievērojamāko objektu Kausenieks min Lielajā laukumā topošo Ventspils Mūzikas vidusskolas ēku ar koncertzāli. Tas esot gana sarežģīts objekts, taču, pateicoties pieredzējušajiem būvniekiem – pilnsabiedrībai Merks-Ostas celtnieks objekts būs izdevies, atzīst Kausenieks. Viena no sarežģītākajām lietām projektā līdz šim bijusi arhitektu domu lidojuma un ieceru realizēšana dzīvē. Pašlaik izdarīts aptuveni 80% darba apjoma. Grafiks paredz, ka ēkas būvniecība jāpabeidz martā, taču, iespējams, šis termiņš varētu nobīdīties par aptuveni mēnesi. To ietekmējot darbaspēka trūkums būvniecības sektorā, kas pašlaik ir aktuāla problēma visas Latvijas mērogā. Tomēr, kā norāda Komunālās pārvaldes direktors, šajā objektā priekšplānā izvirzīta kvalitāte, tostarp ēkas akustika un energoefektivitāte, tādēļ termiņi nav tik strikti noteikti.

Top Zinātnes centra projekts

Vienlaikus pašlaik noslēguma fāzē ir topošā Zinātnes un inovāciju centra būvprojekts. Kā norāda Kausenieks, būvprojekts prasa daudz darba, taču vienlaikus tas ir ieguldījums nākotnē, jo kvalitatīvi izstrādāts projekts pēcāk ievērojami atvieglo būvniecības procesu. Nākamā gada pirmajos mēnešos plānots izsludināt iepirkuma konkursu, lai izraudzītos ēkas būvnieku. Centra būvniecības darbus iecerēts uzsākt nākamā gada vasaras sākumā. Kausenieks priecājas, ka līdz ar Zinātnes un inovāciju centra uzbūvēšanu tiks sakārtota infrastruktūra iepretim Ventas tilta aplim.

Tāpat Komunālā pārvalde strādā pie mazākiem, bet ne mazāk nozīmīgiem projektiem, piemēram, nupat veiksmīgi noslēdzies iepirkuma konkurss par Pils ielā 45 un 47 esošo ēku pārbūvi un teritorijas labiekārtojumu. «Tās ir divas vēsturiskas Vecpilsētas ēkas, kurām ir vairāk nekā simts gadu. Ēkas bija diezgan nolaistā stāvoklī, un pašvaldība tās iegādājās no privātpersonām,» pastāsta Kausenieks. Remonts abās vēsturiskajās ēkās neesot veikts aptuveni 50 gadu. Tikko laika apstākļi to ļaus, plānots sākt būvniecības darbus un tos īstenot aptuveni gada laikā. Taps biroju ēka, kas radīs 30 jaunas darba vietas ventspilniekiem. Jau drīzumā iecerēts arī noskaidrot ēkas nākamos nomniekus. Kausenieks uzsver, ka šis ir gana nozīmīgs projekts gan Vecpilsētas apbūves sakārtošanā, gan jaunu darba vietu radīšanā.

Būvē un atjauno arī ielas

Vēl būtiska Komunālās pārvaldes darbības joma ir ielu būvniecība. Iestāde atbildīga par projektu vadību un uzraudzību. Lai arī iepirkumu konkursā tiek izraudzīts katra objekta būvuzraugs, Kausenieks spriež, ka vietējiem speciālistiem ir cits skatījums, jo pilsēta labāk pazīstama. Tostarp Komunālās pārvaldes darbinieki piedalās iknedēļas plānošanas sanāksmēs, kurās tiek izrunāti dažādi aktuāli jautājumi. Cita starpā tiek risinātas problēmas, kas skar iedzīvotājus, arī plānota satiksmes organizācija ielu vai to posmu slēgšanas gadījumos. «Process nav viegls, jo katra iela, kuru būvē, iedzīvotājiem rada neērtības. To var salīdzināt ar remontu mājās – ja remontē vienu istabu, ir zināmas neērtības. Sākot ar putekļiem, pārvietošanos un to, kur likt mantas remonta laikā. Pilsētvidē ir tas pats – ja slēdzam vienu ielu, tās posmu vai brauktuves joslu, kādam tāpēc ir jācieš neērtības. Ir jādomā, kā organizēt satiksmi, kā informēt par to cilvēkus,» stāsta Kausenieks.

Viens no būtiskākajiem šogad paveiktajiem darbiem ielu būvniecības jomā ir Robežu ielas rekonstrukcija teju divarpus kilometru garumā. Atjaunoto posmu svinīgi atklāja oktobra vidū. Kā stāsta Kausenieks, šīs ielas atjaunošana bijusi plānota jau gana sen. Ielai savulaik bijis grants segums un pa to pārvietojušies vien zirgu pajūgi un vieglās automašīnas. Vēlāk grants segums nostiprināts, bet vēl pēc tam uzklātas vairākas kārtas ar asfaltbetona segumu. Rezultātā ielas segums bijis tik biezs, ka sniedzies teju līdz māju logiem. Tagad iela pazemināta par vairāk nekā pusmetru. Robežu ielā izbūvēta ietve un veloceliņš, apgaismojums, ūdensvads un kanalizācija, kā arī veikti citi uzlabojumi. «Tagad iela ir tāda, lai turpmākos 30 gadus varētu labi kalpot,» sakārtoto infrastruktūru vērtē Kausenieks.

Pašlaik ziemas sezonas iestāšanās dēļ pārtraukti būvdarbi Mazajā Kurzemes ielā, kurus plānots pabeigt pavasarī. Tāpat tiek būvēti virkne ielu posmu Ventspils brīvostas pārvaldes pievedceļu projektā. Tostarp šogad iesākti, bet nākamgad atsāksies darbi Kurzemes ielā, Durbes ielā un Ostas ielā. Savukārt Zvaigžņu ielā, Dzintaru ielā, uz Maskavas ielas viadukta, Kuldīgas ielā, kā arī Apļa un Rāvas ielā, ko satiksmei atvērs pavasarī, darbi šogad paveikti.

Arī mazāki, bet vērtīgi projekti

Ir arī dažādi mazāki projekti, kas šogad īstenoti. Piemēram, bērnu rotaļlaukumos zem iekārtām ieklāts triecienus absorbējošais gumijas segums. Kausenieks uzsver, ka arī pats pārliecinājies par tā vērtību, apmeklējot Bērnu pilsētiņu kopā ar mazmeitu. Ir patīkami, ka pēc rotaļu laukuma apmeklējuma bērns ir tīrs, nevis viscaur smilšains. Šogad gumijas segums rotaļlaukumos ieklāts 1662 kvadrātmetru platībā, savukārt nākamgad aptuveni 900 kvadrātmetru platībā tas tiks ieklāts bērnu parkā Fantāzija.

Nozīmīgs darbs paveikts arī pabeidzot veloceliņu apkārt Būšnieku ezeram. Izbūvēts trūkstošais posms, un pašlaik veloceliņš ir visapkārt ezeram – astoņu kilometru garumā. Tāpat ap ezeru izbūvēta veselības taka 3,2 kilometru garumā, izveidota 187 metrus gara gājēju laipa un tās galā skatu platforma putnu vērošanai, uz kuras izvietoti arī divi soliņi un informatīvā planšete ar Būšnieku ezerā sastopamo ligzdojošo un caurceļojošo putnu attēliem. Apmeklētāju skaitītājs kopš maija, kad taka atklāta, fiksējis 13 tūkstošus apmeklētāju.

Īstenots arī pilsētas Dienvidrietumu rajona attīstības projekts – izbūvēts stāvlaukums 60 automašīnām, kā arī astotā un desmitā laipa līdz pludmalei. Gana sarežģīts objekts bijis arī zvejas kuģa Grots izcelšana no Ventas un uzstādīšana pie Dienvidu mola. Lai arī sākumā nav bijis skaidrs, kā 140 tonnu smago Baltikas tipa zvejas traleri izcelt krastā, un izvērtēta pat iespēja to darīt pa daļām, beigu beigās kuģis ar celtni krastā izcelts divu minūšu laikā. Pavasarī plānota tā atklāšana.

Paralēli Komunālā pārvalde atbild arī par pilsētas infrastruktūras uzturēšanu. Kausenieks atzīst, ka arī šī joma prasa gana daudz darba, it īpaši tādēļ, ka pilsētas saimniecība arvien aug. Piemēram, 2010. gadā Ventspilī vēl nebija neviena veloceliņa, savukārt šogad to kopgarums jau sasniedzis 60 kilometru.

Foto: Baltikas tipa zvejas tralera Grots izcelšana no Ventas ar peldošo celtni Maja. Kuģis pašlaik jau uzstādīts pie Dienvidu mola, to atklāt plānots pavasarī.