Rīgas Zoo sadakterē Ventspils ronīti (VIDEO)

Ronēns zoodārzā nogādāts ceturtdienas pievakarē, informēja zooloģiskā dārza vadītājs Ingmārs Līdaka. Rēta uz ronēna kakla nav dziļa, taču plaša - gandrīz plaukstas lielumā. Tā kā tā ir sastrutojusi un ar kreveli, secināts, ka ievainojums varētu būt gūts pirms četrām piecām dienām. Brūcei nav koduma pēdu - tā ir ar līdzenu, iegriezumam līdzīgu malu, ar noplēstu ādu. Līdaka spriež, ka šādu ievainojumu ronēns varēja gūt, piemēram, no kuģa dzenskrūves.

Brūce ir apstrādāta ar antiseptisku līdzekli. Pašlaik esot grūti pateikt, kā norisināsies sadzīšanas process - roņiem ir ļoti daudz taukaudu, un dzīšana mēdz būt gana sarežģīta. To apgrūtina arī apstāklis, ka aptuveni trīs nedēļas vecais ronēns vēl nav nometis savu pūku ietērpu, tādēļ viņu vēl nevar laist sāļā ūdens baseinā, kur būtu sadzīšanas procesam labvēlīgāka vide, - ja pūku kažociņš samirks, ronēnam būs auksti.

Roņu mazuļa barošanas jautājums vēl tiek apspriests. "Skaidrs, ka zivi viņš vēl nekad nav ēdis un ir pārticis no mātes piena," sacīja Līdaka. Pārejas periodā, kad ronēni aptuveni mēneša vecumā nomet pūku kažoku, viņi mācās ķert un ēst zivis, paralēli turpinot baroties ar mātes pienu. Tā kā roņu mazulim ir brūce uz kakla, lai to netraumētu, pagaidām nolemts neriskēt, mēģinot viņam ar piespiešanu iemānīt zivis. Tomēr pozitīvi ir tas, ka ronēns ir labā fiziskā kondīcijā - apaļīgs, ar labu tauku rezervi un 20 kilogramu svaru, kas ir pilnībā atbilstoši viņa aptuveni trīs nedēļu vecumam, līdz ar to viņš kādu laiku var ieturēt "gavēni". Pēc vairākām dienām, kad brūce uz kakla būs nedaudz apdzijusi, varētu mēģināt viņu ar piespiešanu pabarot.

Līdaka arī norādīja, ka roņu mazuļiem, kuri pašlaik apmetušies Ventspils pludmalē, pastāvīgā cilvēku klātbūtne rada lielu risku, jo roņu mātes, baidoties no cilvēkiem, var nenākt mazuļus barot. Tāpat mazuļiem vajag ļaut netraucēti krastā uzkrāt spēkus - ja viņi ies ūdenī, pūkainais kažoks samirks, bet, lai aukstajā laikā sasildītos, vajadzīgs daudz enerģijas. Līdaka ceturtdienas vakarā sazinājies ar Ventspils Pašvaldības policijas vadību, lai izskaidrotu roņu bioloģiskās īpatnības. Policisti ar lielu atsaucību esot to uzklausījuši, jo tas palīdzēšot arī cilvēkiem uz vietas pludmalē skaidrot, kāpēc ronēnus nevajag traucēt. Pēc Līdakas teiktā, pat 50 metru distances ieturēšana var būt nepietiekama - viņš iesaka neiet tuvāk par 100 vai 150 metriem. Ja cilvēki netraucēs, ronēniem, vismaz lielākajai daļai, esot izredzes uzkrāt spēkus un pēc laika, nometot savus pūku kažokus, aizpeldēt no Ventspils krastiem, prognozēja zoodārza vadītājs.

Zooloģiskais dārzs atgādina, ka, sastopot pludmalē ronēnus, jāturas no tiem pietiekamā attālumā un nevajag viņus dzīt ūdenī, bet suns jāved pavadā. Jūras piekrastē Ventspilī pēdējo dienu laikā var novērot neierasti daudz roņu mazuļu. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists netālu no Dienvidu mola Ventspilī pirmdien saskaitījis 31 roņu mazuli, taču roņu varētu būt arī vairāk. Iespējams, tie uz ledus gabala atdreifējuši līdz Ventspilij no Igaunijas puses.

Pie ieejām Ventspils pludmalē un arī uz afišu stabiem pilsētā ir izvietotas informatīvas zīmes par to, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, sastopot roni. Ir jāievēro distance, tāpat nedrīkst mazuli dzīt ūdenī, jo piekrastē nonākušajam roņu bērnam ir pamaz tauku, tādēļ ūdenī tam ir auksti. Nedrīkst roni censties pārvietot pašiem - ronis var iekost. Roņu mazuļus nedrīkst barot – zivis šāds mazulis vēl neēd.

Ja ronēns izskatās novārdzis vai ievainots, jāzvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruņa numuru 29198590.