Būšnieku ezera krastā kopš septembra norisinās infrastruktūras pilnveidošanas būvdarbi. Pašlaik ezera krastā vietām jau manāmas skaidras veloceliņa turpinājuma aprises.
Ezera krastā top laipa un veloceliņš
4Ezera krasta infrastruktūras papildināšana, īstenojot projektu Dabas lieguma «Būšnieku ezera krasts» infrastruktūras pilnveidošana, noris ar mērķi veicināt ventspilnieku aktīvo dzīvesveidu un kustību prieku, informēja pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Kalsere. Tostarp tiek turpināta pagājušajā gadā iesāktā apvienotā veloceliņa un gājēju ietves izbūve apkārt Būšnieku ezeram. Sākotnēji atzīmēts jaunā veloceliņa trasējums, kā arī teritorija atbrīvota no krūmiem un celmiem. Pašlaik daļā veloceliņa turpinājuma posma ieklāts pamatkārtas materiāls, tostarp gan šķembu starpkārta, gan virskārta, bet pārējā daļā notiek esošā apauguma un grunts noņemšana, lai varētu uzsākt veloceliņa izveidi.
Veloceliņa turpinājums stiepsies 3,4 kilometru garumā no Staldzenes laivu bāzes līdz Talsu ielai un tiks pievienots pērn izbūvētajam apvienotās gājēju ietves un veloceliņa posmam. Pagājušajā gadā tika labiekārtots esošais meža celiņš aptuveni trīs kilometru garumā no ezera peldvietas līdz laivu bāzei. Nākamgad, kad projekts būs īstenots un būvdarbi pabeigti, pilsētas iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja mērot velomaršrutu visapkārt Būšnieku ezeram. Projekta būvdarbus veic SIA AB būvniecība. Uzņēmumam ir pieredze darbu veikšanā dabas aizsardzības objektos, tostarp pērn izbūvēts pirmais Būšnieku ezera veloceliņa posms.
Būšnieku ezera krastā paredzēts izveidot arī īpašu veselības taku, apvienoto veloceliņu un gājēju ietvi aprīkojot ar desmit informatīviem stendiem, kuros attēloti fiziski vingrinājumi, kas paredzēti dažādu vecumu cilvēkiem un nodarbina visas muskuļu grupas. Jāpiebilst, ka šādi maršruti izveidoti arī citviet Latvijā, tostarp Ogrē, Varakļānos, Jūrmalā, Tukumā, Cēsīs un citviet.
Vienlaikus, īstenojot projektu, ezera krastā tiks arī izbūvēta gājēju laipa 174 metru garumā. Plānots, ka tā atradīsies ezera krasta purvainajā apvidū un laipas galā būs skatu platforma. Iecerēts, ka no tās gan atpūtnieki, gan ornitologi varētu vērot šajā apvidū mītošos putnus. Izstrādājot dabas aizsardzības plānu dabas liegumam Būšnieku ezera krasts, veikti arī ornitoloģiskie pētījumi. Būšnieku ezerā un tā apkārtnē novērotas Latvijas rietumu piekrastei raksturīgās putnu sugas. Konstatēts, ka putnu sugu daudzveidības un skaita ziņā Būšnieku ezers ir ievērojami bagātāks nekā citi ezeri Kurzemes ziemeļrietumos. Ezerā novērotas 34 putnu sugas, kuras ligzdošanas laikā koncentrējas Būšnieku ezera dienvidrietumu galā.
Projekta īstenošanas kopējās izmaksas ir 238 300 eiro. Tostarp valsts budžeta dotācija – 4588 eiro, bet Būšnieku ezera krasta kā Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā esošas teritorijas attīstībai piešķirti 130 000 eiro. Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums ir 103 712 eiro.
Dabas liegums Būšnieku ezera krasts izveidots 2004. gadā, lai aizsargātu dažādus Eiropas nozīmes biotopus, un tas ir 49 hektārus plašs. Tajā pašā gadā, kad izveidots, liegums arī iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā. Aptuveni pusi lieguma teritorijas aizņem meža zemes, bet pārējā daļa ir Būšnieku ezera krasta aizaugušās un pārpurvojušās platības.
Daļā no Būšnieku ezera veloceliņa pagarinājuma jau skaidri jaušamas celiņa aprises.
Notiek celiņa līdzināšanas darbi. Darbus veic SIA AB būvniecība strādnieki.
Topošās Būšnieku ezera dabas takas shēma.
Komentāri (4)
Vai velocelins bus asfaltets ?
Tā kā jaunais apvienotais gājēju un veloceliņš tiek veidots Natura 2000 dabas lieguma zonā, kur nav vēlams ieklāt cietā asfalta seguma celiņu, infrastruktūras attīstību veidojot saudzīgāku dabai, līdzīgi kā Ventspils piejūras parkā un Renķa dārzā, celiņš tiks veidots no grants, kas ir dabīgs materiāls un ir labāk piemērots pastaigām un skriešanai.
Atkal apvienotais velo+gājējiem!
Vai tiešām nekad nekur nevarēs izbūvēt celiņu tikai velosipēdistiem?
Skaidrojam, ka Ventspils diemžēl nav tik liela pilsēta kā Amsterdama, kur pilsētas un piepilsētas teritorijā ir izbūvēti atdalīti veloceliņi no ietves.
Ventspilī nav ne tādu ceļu apjomu braucēju, ne gājēju plūsmas, lai gan lielākajās ielās jau arī Ventspilī ir nodalīta velojosla, bet nav izveidoti speciāli tikai veloceliņi.
Arī citviet ārzemes mazās pilsētas neveic veloceliņu atdalīšanu no gājēju plūsmām.