Aukstuma dēļ augu attīstība kavējas

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka «aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie temperatūras virs plus pieciem grādiem, bet patlaban vidējā gaisa temperatūra nepaceļas virs desmit grādiem, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti, piemēram, sēklu sadīgšanas laiks var būt pat divas reizes ilgāks nekā normālos apstākļos."

Viņš arī atzina, ka, lai gan naktis ir ļoti aukstas un dažviet virskārtā bijušas salnas, nopietni postījumi nav vērojami.

"Pie tik zemām temperatūrām no augu minerālās barošanās viedokļa var rasties problēmas ar fosfora uzņemšanu. Ar dēstiem stādāmām kultūrām ļoti svarīgi ir veikt to pamatīgu norūdīšanu, izliekot dēstu ārā, citādi izstādītie kāposti, selerijas piedzīvos šoku. Šogad daudz lielāku pozitīvu pienesumu dos dažāda veida plēves un agrotīkla īslaicīgie segumi," atzina agronoms.

Jautāts, kāda situācija ir kartupeļu stādījumos, viņš sacīja, ka Kurzemes un Zemgales pusē, kur laika apstākļi bija nedaudz labvēlīgāki aprīļa beigās un maija sākumā, kartupeļi jau visi ir sastādīti, bet Latgales pusē darbi vēl turpinās.

"Tiem bumbuļiem, kas kodināti, aukstums nekaitē. Sliktāk var klāties stādījumos, kur iestādīti spēcīgi saasnojuši kartupeļi, jo uz asniem var sākt attīstīties dīgstu puve. Cik iespējams, jānogaida ar augsnes pirmo uzrušināšanu, vienlaikus nedrīkst aizmirst par nezāļu apkarošanu, it sevišķi, ja tas ir saistīts ar augsnes herbicīdu pielietošanu. Tas vienlīdz saistoši ir arī burkānu un sīpolu sējumos un stādījumos," sacīja Narvils.

Savukārt saistībā par situāciju augļu dārzos viņš sacīja, ka turpinās augļu koku ziedēšana - zied ķirši, plūmes, bumbieres, sākušas ziedēt arī ābeles, tomēr aukstā laika dēļ ziedēšana notiek lēnāk un ilgāk.

"Apputeksnēšanai ļoti nepieciešama ir aktīva bišu darbība, bet aukstuma dēļ tas nenotiek pietiekoši. Situāciju glābj kamenes, kas ir daudz aukstumizturīgāki kukaiņi, taču, cik tās katrā konkrētā vietā ir sastopamas, tas ir cits jautājums. Situācija varētu būt labvēlīgāka bioloģiskajos dārzos, kur ir labvēlīgāki apstākļi kameņu darbībai, tāpēc pastāv risks, ka citos dārzos daļa ziedu paliks neapputeksnēti. Labā ziņa ir tā, ka arī kaitēkļiem aukstums neiet pie sirds, to ir maz un tie ir mazaktīvi," rezumēja agronoms.

LETA