Latvijā radušos emisiju apjoms pārsniedz pasaules vidējos rādītājus

Kā liecina biedrības "Zaļā brīvība" veiktā projekta "Kampaņa zema oglekļa pašvaldību attīstībai" secinājumi, lielākās emisijas Latvijā ir bijušas tieši galvaspilsētā Rīgā - deviņas tonnas CO2 uz vienu cilvēku gadā. Savukārt patēriņa emisijas Salacgrīvas novadā un Ventspils pilsētā ir izrādījušās zemākas nekā vidēji Latvijā, attiecīgi 5,75 un 7,2 tonnas CO2 uz vienu iedzīvotāju gadā. Lielākās emisijas saistās ar pārtikas produktu patēriņu, transportu un komunālajiem pakalpojumiem.

Minētajā projektā tika aprēķināta tieši Ventspils pilsētas un Salacgrīvas novada patēriņa un teritoriālā ietekme uz klimatu.

Patēriņa emisijas ļoti cieši saistītas ar iedzīvotāju ienākumiem. Līdz ar to pēdējos gados, ekonomikai atgūstoties un pieaugot mājsaimniecību ienākumiem, visā Latvijā ir vērojams straujš patēriņa emisiju pieaugums. Kopumā kopš 2010.gada salacgrīviešu patēriņa emisijas ir pieaugušas par 39%, bet ventspilnieku emisijas augušas par 19%.

Savukārt kopējās emisijas - gan tās, kas rodas attiecīgajā pašvaldībā, gan tās, kas saistītas ar attiecīgās pašvaldības patēriņu, - Salacgrīvas novadā 2013.gadā bija 49 387 tonnas CO2, bet Ventspils pilsētā tās bija 357 634 tonnas CO2.

Enerģētika (apkure un rūpniecība), autotransports un pārtika veido lielākās emisijas gan Salacgrīvas novadā, gan Ventspils pilsētā. Laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam SEG emisijas Salacgrīvas novadā nav būtiski mainījušās. Taču Ventspils pilsētas SEG emisijām ir tendence samazināties - no 2010.gada līdz 2013.gadam tās ir samazinājušās par 9%. Īpaši pozitīvi vērtējams emisiju samazinājums no pasažieru pārvadājumiem, centralizētās pilsētas siltumapgādes un privātā autotransporta (-7%), kā arī ēku siltināšanas pozitīvā ietekme uz mājokļu radītajām emisijām.

Secināts, ka, lai panāktu emisiju samazinājumu globālā un nacionālā līmenī, būtiski ir saprast faktorus, kas ietekmē izmaiņas tieši vietējā - pašvaldību - līmenī. Taču indivīdiem un grupām, kam jāievieš šīs izmaiņas, joprojām ir zems vides apziņas un motivācijas līmenis, bet instrumenti un tehnoloģijas, kas atvieglotu šādu rīcību, nav brīvi pieejamas. Līdz ar to emisiju samazināšanas nolūkā ir jācenšas panākt attieksmes maiņu un jārada motivācija videi draudzīgai rīcībai, kā arī jāmeklē jaunas partnerības un jārada rīki, lai izvērtētu un nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas.

Biedrība uzsvēra, ka tieši pašvaldībām šajā ziņā ir lielas priekšrocības, jo tām ir tieša saite ar mājsaimniecībām un vietējiem uzņēmumiem. Tāpat vietējās pašvaldības var identificēt un atbalstīt pārmaiņu aģentus, kas veicina zema oglekļa attīstību pašvaldībā. Tas savukārt stiprina vietējo identitāti un lepnumu par sasniegto labklājības veicināšanā un emisiju samazināšanā.

Bez tam daudzas no jomām, kam ir būtiska ietekme uz emisijām, ir pašvaldības tiešās funkcijas vai iekļaujas to plašākā atbildības lokā. Mājokļu sektors ir viena no šīm jomām, kur pašvaldība var panākt būtisku emisiju samazinājumu, siltinot savā īpašumā esošās ēkas, veicinot privātmāju energoefektivitātes uzlabojumus un nodrošinot labāku būvniecības praksi. Tāpat ir būtiski emisiju samazināšanas pasākumus integrēt vietējā attīstības telpiskajā plānošanā, kas nodrošinātu ilgtermiņa stratēģisku pieeju zema oglekļa attīstībai un dotu attiecīgus signālus investoriem, kā arī iepirkumu procedūrās aktīvāk izmantot vides kritērijus, secināts projektā.