Vai nākamajā nedēļā sagaidīsim jaunu Latvijas karstuma rekordu?

Pēc tam karstums gan atgriezīsies ar jaunu sparu – 3. un 4. augustā no jauna gandrīz visā Latvijā dienas laikā gaisa temperatūra paaugstināsies virs +30 grādiem, vietām sasniedzot +33...+34 grādus, bet pastāv varbūtība, ka arī vēl par 1-2 grādiem vairāk. Pēc tam karstums nedaudz mazināsies, bet nevar teikt, ka tas atkāpsies pavisam – augusta pirmajā dekādē vēl būs daudz karstu dienu.

Kā stāsta LVĢMC prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, ja gaisa temperatūra sasniegs +35...+36 grādu atzīmi, tas būs ļoti tuvu jebkad novērotajai maksimālajai gaisa temperatūrai Latvijā. Šobrīd viennozīmīgi apgalvot, ka šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā tiks uzstādīts jauns jebkad Latvijā novērotās maksimālās gaisa temperatūras rekords, nevar. Tomēr tāda varbūtība pastāv, to nevar neņemt vērā. Tam sekosim līdzi un noteikti informēsim sabiedrību turpmākajās dienās, precizē Krūmiņa.

LVĢMC Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Lita Lizuma stāsta, ka maksimālā gaisa temperatūra gada griezumā parasti tiek sasniegta vasaras mēnešos, visbiežāk jūlijā un augustā. 21. gs. nav bijusi neviena vasara, kurās reģistrētā maksimālā gaisa temperatūra būtu bijusi zemāka par +30 grādiem (skat. tabulu). Bez tam vairākās vasarās maksimālās gaisa temperatūras rekords nav stipri atpalicis no kopš 20. gs. sākuma novērojumu stacijās reģistrētā lieluma, kas ir +36,4 grādi – tas novērots 1943. gada 4. augustā Daugavpilī. Jāpiemin gan, ka temperatūras rekords reģistrēts novērojumu stacijā, kas tajā laikā atradās Daugavpils pilsētā, savukārt pašlaik novērojumi tiek veikti ārpus pilsētas, Daugavpils lidostas teritorijā. Pārējos vasaras mēnešos līdz šim reģistrētie mēneša absolūtās gaisa temperatūras rekordi ir jūnijā +34,6 un jūlijā +36,0 grādi.

Runājot par gaisa temperatūras rekordiem un maksimālajām reģistrētajām gaisa temperatūrām, noteikti ir jāņem vērā, ka informācija no LVĢMC monitoringa stacijām var atšķirties no tā, ko rāda termometri, kas novietoti dažādās vietās. Lokālās teritorijās, īpaši pilsētās, apbūves, ielu segumu, zaļās zonas, ūdens objektu tuvuma un citu apstākļu ietekmē gaisa temperatūra pat nelielās teritorijās var ievērojami atšķirties, apgalvo Lita Lizuma.

Interesants fakts, ka novērojumu stacijā Rīgā absolūtais gaisa temperatūras rekords reģistrēts 1858. gada 21. jūlijā, un tas ir bijis +38,3 grādi. Tā kā šajā laikā temperatūras novērojumu instrumenti un novērojumu veikšanas metodika ievērojami atšķīrās no mūsdienu metodēm, šis rādījums netiek uzskatīts par rekordu Latvijas teritorijai. Iespējams, ka šādu vai pat augstāku gaisa temperatūru karstajās vasaras dienās iedzīvotāji var nolasīt no saviem pie logiem novietotajiem termometriem, stāsta speciāliste.

Gada maksimālās gaisa temperatūras Latvijas teritorijā 21. gadsimtā

Šogad laika apstākļi vasaras periodā ir bijuši diezgan svārstīgi. Tā meteoroloģiskā vasara Latvijas teritorijā kopumā iesākās maija vidū, lai gan pēc ilggadīgajiem novērojumu datiem tā vidēji Latvijā sākas apmēram mēnesi vēlāk – jūnija vidū. Maija otrajā pusē maksimālā diennakts gaisa temperatūra daudzviet Latvijā jau pārsniedza +30 grādus, tika laboti vairāki konkrēto dienu diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāda agra vasaras iestāšanās nav nekas neparasts, arī 2013. gadā meteoroloģiskā vasara sākās jau maija vidū.

Šī gada kalendārā vasara ir raksturīga ar ievērojamām gaisa temperatūras svārstībām salīdzinoši nelielā laika periodā. Jūnijs bija otrais vēsākais 21. gs laikā, savukārt jūnija noslēgums – visaukstākais visu metroloģisko novērojumu vēsturē kopš 20.gs. 20-tajiem gadiem. Savukārt jūlijā diennakts vidējās gaisa temperatūras lielākoties ir bijušas ievērojami augstākas par normu, un maksimālās gaisa temperatūras vairākās dienās, īpaši mēneša beigās ir augstākas par +30 grādiem.

Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas (PSKUS) Latvijas kardioloģijas centra virsārsts Dr. Iļja Zakke uzsver, ka šādos laika apstākļos, kuri ar katru dienu pārsniedz iepriekšējās dienas rekordus, jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, it īpaši cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, šī cilvēku kopa slikti panes šādus karstuma viļņus, līdz ar to var rasties dažādas komplikācijas. Šādos laika apstākļos, kad termometra stabiņš pakāpjas pāri 30 grādu atzīmei, speciālists iesaka bez īpašas vajadzības ārpus mājas nedoties, būtiski arī uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma, vismaz 2 litri dienā, jo šādos laika apstākļos mēs pastiprināti zaudējam šķidrumu. Šie nosacījumi attiecas ne tikai uz sirds un asinsvadu slimniekiem, bet arī sabiedrību kopumā, apgalvo speciālists. Ārsts stāsta, ka lai arī šobrīd pacientu skaits, kas ievesti ar pārkaršanas gadījumiem nav īpaši palielinājies, jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem un pēc iespējas mazāk jācenšas uzturēties tiešos saules staros.