Par gada dzīvnieku kļuvis pelēkais vilks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais referents Vilnis Bernards norādīja, ka vilks ir viens no vispretrunīgākajiem dzīvniekiem. Tas esot gan pozitīvi atspoguļots heraldikā - dzimtu ģerboņos, gan, pārdzīvojot iznīcināšanas periodu Rietumeiropā.

Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Polīna Šķiņķe atzina, ka pret pelēko vilku cilvēkiem ir daudz aizspriedumu. Jau mazi bērni zina, ka tas ir ļauns dzīvnieks ar asiem zobiem un ļaunām acīm. Šķiņķe norādīja ka vajadzētu domāt arī par vilku kā bioloģisko daudzveidību veicinošu un skaistu dzīvnieku.

Bernards skaidroja, ka par gada dzīvnieku obligāti nav jākļūst kādam retam dzīvniekam, taču uzsvēra, ka ir vērts pievērt uzmanību sugai, kura vēl ir sastopama, jo tad arī pati suga var gūt no tā kādu labumu.

Vilks ir vislielākais suņu dzimtas savvaļas pārstāvis, kas ārēji atgādina lielu suni, taču, atšķirībā no suņa, vilkam ir augstāks skausta apvidus, īsāks purns un platāka piere, acis izvirzītas vairāk uz sāniem un novietotas ieslīpi.

Vilks neceļ asti augstāk par muguras līniju un nesavij to gredzenā. Mūsdienās vilku galvenais apdzīvotais biotops ir meži, jo tur plēsēji jūtas visdrošāk. Purvi nav vilku iecienīts biotops, tomēr tie labprāt izmanto grūti pieejamās saliņas purvā, lai ierīkotu drošus midzeņus un ziemas laikā glābtos no medniekiem.

Kā ziņots, par 2013. gada dzīvnieku bija izraudzīts Eiropas purva bruņurupucis.

LETA