Latvijas Piekrastes pašvaldības apvienība (LPPA) jau piecus gadus ir aktīvi strādājušas pie attīstības programmu izveides, lai piejūras teritorijās uzlabotu infrastruktūru, attīstītu vienu no Latvijas lielākajām nacionālajām vērtībām – Baltijas jūras piekrasti, paredzot, ka tam būs pieejams noteikts finanšu apjoms nākamajā ES fondu plānošanas periodā.
Šobrīd nākas secināt, ka netiek novērtēts neizmantotais Baltijas jūras piekrastes potenciāls, jo nākamajā ES fondu plānošanas periodā bija paredzēts 46.3 miljonus eiro novirzīt piekrastes attīstībai, kuru šobrīd plāno iedalīt citai aktivitātei.
Pret paredzētā atbalsta novirzīšanu citai aktivitātei iebilst Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) pārstāvji. LPPA priekšsēdis, Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis: „Pārskatot tādus dokumentus kā Nacionālais attīstības plāns, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011. - 2017. gadam, ikvienam kļūst skaidrs, ka Baltijas jūras piekrastes teritorija ir viena no Latvijas valsts nacionālajām bagātībām. Šīs teritorijas attīstības iespējām nākamajā plānošanas periodā sākotnēji tika paredzēti fondu investīciju līdzekļi, tāpēc piekrastes pašvaldību vadītāji ir neizpratnē par to, ka šī programma pēkšņi no atbalstāmo programmu saraksta tikusi izslēgta. Svarīgi, lai sabiedrība uzzinātu par liegto iespēju šīs unikālās teritorijas attīstībai.”
Pašvaldības publiskās infrastruktūras uzlabošana piekrastē tika plānotakompleksi attīstāmās vietās, lai sekmētu uzņēmējdarbību, panākot, ka tiek izveidotas darba vietas saistībā ar tūrisma produktu izveidi, pakalpojumiem, tradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem. Lai ieguvēji būtu gan iedzīvotāji, uzņēmēji un atpūtnieki nepieciešama savstarpēja sadarbība starp valsti, pašvaldībām, komersantiem un visu ieinteresēto pušu, tai skaitā ES fondu, atbalsts piekrastes pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem teritoriāli integrētajiem attīstības pasākumiem. Tieši to paredzēja Piekrastes integrētās attīstības iniciatīva, kura vairāku gadu garumā tikai veidota sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām. Iniciatīvai nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmēšanas periodā bija paredzēti 46.3 miljoni eiro, aptverot 16 piekrastes pašvaldības, taču Koalīcijas partneru darba grupā, kas strādā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu jautājumiem, tika pieņemts lēmums šo finansējumu iedalīt citam mērķim.
Protams, ka līdz ar šo līdzekļu novirzīšanu citai aktivitātei neapstāsies darbs piejūras pašvaldībās, taču sastādītos plānus nāksies realizēt krietni garākā laika periodā.
Papildus info:
Piekrastes nacionālā vērtība, diemžēl šodien ar pietiekami neizmantotu, starptautiski nozīmīgu attīstības potenciālu, ir norādīta galvenajos valsts attīstības plānošanas dokumentos – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030, Nacionālajā attīstības plānā un Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs. Piekraste ir daudzveidīga, tajā rodami ierobežojumi un iespējas: ilgu laiku liela daļa piekrastes bija PSRS pierobežas zona, tādejādi tagad ar neattīstītu infrastruktūru, piekrastē ir notikusi zvejniecības samazināšanās, palielinājušies vides riski - pieaugot vētru spēkam, notiek piekrastes noskalošanās, savukārt no otras puses piekrastē ir plašas Eiropas nozīmes dabas aizsardzības teritorijas NATURA 2000 un ievērojams kultūrvēsturiskais mantojums – priekšnoteikums attīstībai. Attiecīgu uzmanību piekrastei kā nacionālai vērtībai un tās līdzsvaram neveltot, piekrastē pieaug problēmas – daudzviet trūkstot atbilstošai publiskajai infrastruktūrai, palielinās neorganizētas atpūtnieku un tūristu plūsmas, tai skaitā no ārvalstīm, kas rada būtisku ietekmi uz vidi. Ikviens var novērot, ka arvien vairāk vasaras sezonā piekrastes tuvumā mašīnas tiek novietotas gan tieši mežā, gan gar autoceļiem, tā traucējot satiksmi. Ārpus tradicionālajām atpūtas vietām, peldvietas nav attiecīgi labiekārtotas, nestrādā glābšanas dienesti, trūkst pieejas jūrai, tai skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Eiropas Komisija uzsver integrētu investīciju nozīmi - dažādu problēmu un izaicinājumu integrētus risinājumus, lai veicinātu vietu attīstību. Tas nozīmē jaunu redzējumu - atkāpties no administratīvajām robežām un risināt konkrētas lietas savstarpējā sadarbībā. Tieši to paredz Piekrastes integrētās attīstības iniciatīva, kurai bija atvēlēta iepriekš minētā summa.
LPPA jau deviņus gadus darbojas Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ietvaros, apvienojot Baltijas jūras 16 piekrastes pašvaldības, visas LPPA pašvaldības ir LPS biedri.
Komentāri (0)