Pičuks aizbraucis, omulīgi rukši palikuši

Pičuks bija izaudzis pie cilvēkiem un labprāt ar tiem kontaktējās, sevišķi ar Briežu dārza apmeklētājiem – bērniem. Arī bērniem Pičuks ļoti patika un draudzība bija abpusēja. Taču buciņš auga un auga viņam arī pirmie radziņi... Līdz jūnijam no radziņiem bija jānoberž nost āda un radziņiem jāsāk kalpot gan kā galvas rotai, gan kā ierocim cīņai ar konkurentiem.

«Dīvainā kārtā par konkurentiem Pičuks sāka uzskatīt cilvēkus un pamazām sāka apdraudēt gan dārza darbiniekus, gan apmeklētājus. Cerējām, ka ar laiku šie niķi tam pāries, bet Pičuks kļuva arvien agresīvāks un viņa uzbrukumi cilvēkiem konkrētāki, līdz bijām spiesti pieņemt lēmumu, ka Pičuks jādeportē,» stāsta Briežu dārza pārvaldnieks Ādams Grīnbergs.

Labi, ka ātri izdevies atrast viņam jaunu mājvietu Piltenes – Zlēku pusē, privātā Briežu dārzā, kurā viņu jau gaida stirnu kaziņa un nav apmeklētāju. Tā sestdienas rītā, saņēmis nomierinošu zāļu devu, Pičuks pārcēlās uz jaunu mājvietu.

Bet Briežudārzā vasara atnākusi ar maziem ruksēniem, staltbriežu mammām dzimst teliņi, un līdz Jāņiem arī dambriežu ģimene varēs lepoties ar ģimenes pieaugumu.