Kāds ūdens tek pa krānu Ventspilī

Ik gadu pozitīvais vērtējums palielinās, šogad tas sasniedzis jau gandrīz 99% atzīmi. Taču, izvērtējot arī nelielo daļu pārējo respondentu atbilžu, ŪDEKA secina, ka tomēr ir daļa iedzīvotāju, kuri joprojām ir apjukuši, kad jāizvēlas par labu krāna ūdenim, nevis veikalos nopērkamajam. Tādēļ plašāk par dzeramo ūdeni iztaujājām ŪDEKAS laboranti Valentīnu Liepiņu.

Kā tiek iegūts dzeramais ūdens Latvijā?

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes avotiem, kas pie mums ir pietekošā daudzumā, atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm. Taču pie mums nav pieejams ūdens, kuram nebūtu vajadzīga attīrīšana, parasti pazemes ūdeņiem vērojams palielināts dzelzs, mangāna, amonija, sulfātu un hlorīdu savienojumu saturs.

Lai gan daudzos gadījumos pazemes ūdeni bez kaitējuma veselībai varētu lietot uzturā pat neattīrītu, tomēr dzert brūnganu ūdeni neviens nevēlas. Šāda ūdens izmantošana rada diskomfortu, tas var kaitēt saimniecībā izmantojamajiem priekšmetiem, radīt rūsas nosēdumus izlietnēs, bojāt sadzīves tehniku, veicināt ūdensvadu aizsērēšanu. Tādēļ ir nepieciešama ūdens attīrīšana, bet būtiski, lai attīrīšanas process notiktu dabiski.

Kāds ir krāna ūdens Ventspilī?

Valentīna Liepiņa atklāj, ka Ventspils ūdens satur cilvēka organismam optimālu minerālsāļu sastāvu un kvalitātes ziņā neatšķiras no veikalu plauktos pieejamajiem fasētajiem dzeramajiem ūdeņiem, daudzos gadījumos tas pat ir labāks. Lai ventspilnieku mājās pa krānu tecētu šāds visaugstākās kvalitātes dzeramais ūdens, ŪDEKA to pēc pacelšanas no pazemes attīra atdzelzošanas stacijā, kas tika izbūvēta ūdenssaimniecības projekta ietvaros 2005. gadā. Tajā ūdeni attīra, izmantojot intensīvu skābekļa padevi, kā rezultātā dzelzs pārtop pārslās, kuras paliek uz kvarca smilšu filtriem. Laborante uzsver, ka šāda attīrīšanas metode ir videi draudzīga un pilnīgi nekaitīga cilvēkam. Nozīmīgs ir arī fakts, ka krāna ūdens atrodas nepārtrauktā plūsmā un atšķirībā no fasētā vienmēr ir svaigs.

ŪDEKA ir atbildīga par pilsētas maģistrālajiem ūdensvada tīkliem un, vērienīgā ūdenssaimniecības projekta ietvaros rekonstruējot lielāko daļu novecojušo tīklu pilsētā, savas atbildības robežās nodrošina teicamu ūdens kvalitāti. To negatīvi ietekmēt var ūdensvada tīklu tehniskais stāvoklis aiz uzņēmuma atbildības robežām un ēku iekštelpās, par ko atbildīgi ir namu īpašnieki vai apsaimniekotāji.

Kas uzrauga ūdens kvalitāti?

Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs tiek praktizēti divi dzeramā ūdens monitoringa veidi – kārtējais (veic dzeramā ūdens piegādātāji un uzņēmēji) un audita monitorings (veic Veselības inspekcija). Saskaņā ar 2012. gada Veselības inspekcijas pārskatu par dzeramā ūdens kvalitāti un uzraudzību republikas nozīmes pilsētās audita un kārtējā monitoringa rezultāti liecina, ka Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī tiek piegādāts atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens bez jebkādām neatbilstībām. Arī Veselības inspekcijas veikto auditmonitoringu rādītāji ūdensvada sadales galapunktos Ventspilī uzrāda nemainīgi labus rezultātus, palepojas ŪDEKAS laborante Valentīna Liepiņa.

Lai papildus pārliecinātos par ventspilniekiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti, ŪDEKA regulāri veic arī pašmonitoringu. Ar dzeramā ūdens tehnoloģiskā procesa kontroles rādītāju pārbaudes rezultātiem reizi nedēļā var iepazīties mājaslapā www.udeka.lv.

ŪDEKA atgādina iedzīvotājiem, ka sekli izbūvētas grodu akas vai spices, atrodoties gruntsūdeņu horizontā, uztver virsējos gruntsūdeņus un lietus ūdeņus, un līdz ar to arī viss, kas nonācis zemē tuvākajā to apkārtnē, var nonākt dzeramajā ūdenī. Dzeramā ūdens piesārņojumu var ietekmēt arī pārāk mazais aku vai spiču attālums no netīro ūdeņu izliešanas vietām un kanalizācijas akām. Par šīm problēmām nav jāsatraucas iedzīvotājiem, kas lieto centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus.

Kā atšķiras Ventspils krāna ūdens no veikalos pieejamā?

Lai ūdeni sauktu par dabisku avota ūdeni vai dabisku minerālūdeni, to nedrīkst apstrādāt, ir jāapstiprina ne tikai paša ūdens kvalitāte, bet arī tā ieguves vietas atbilstība augstākajiem standartiem, uz etiķetes norādāma gan ūdens izcelsme, gan īpašības un minerālsāļu saturs. Turpretī gan uz krāna ūdeni, gan veikalā nopērkamo dzeramo ūdeni attiecas vienas un tās pašas prasības, un pagaidām likumdošana nenosaka, ka dzeramo ūdeņu ražotājiem uz etiķetes būtu jānorāda ūdens izcelšanās vieta un ražošanas process, līdz ar to pircējs nevar saprast, kāda ir pudelēs pildītā dzeramā ūdens kvalitāte, cik adekvāta ir tā cena un vai tas nav tas pats krāna ūdens.

Ja salīdzinām ūdens sastāvu (skat. tabulu), tad krāna ūdens parasti būtiski neatšķiras no fasētā dzeramā ūdens, kuru varam nopirkt veikalos. Dažviet Eiropā restorānos tiek pat piedāvāta iespēja pie ēdiena pasūtīt ūdeni no krāna bez maksas, jo par tā kvalitāti šaubu nav. Šādu praksi droši varētu pārņemt arī Ventspils sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji.

Lielākā atšķirība ir cena – 0,0006 lati par vienu litru ūdens, ko patērētājiem piegādā ŪDEKA, ir 300–1000 reižu mazāk par līdzvērtīga veikalos nopērkama dzeramā ūdens cenu par vienu litru, kas svārstās no 0,20 līdz 0,60 latiem.