Ventspils ūdenssaimniecības uzņēmumam – 45

Joprojām daudzviet pasaulē ūdens ir nepietiekošā daudzumā un tā kvalitāte neatbilst dzeramā ūdens standartiem, tāpat citviet problēma ir arī nekontrolējami piesārņota ūdens plūdi. Mums, ventspilniekiem, liekas pašsaprotami, ka mājās no krāna tek tīrs un kvalitatīvs ūdens, ka varam to droši dzert, ielejot glāzē tieši no krāna, un ka nav jāraizējas arī par vides piesārņošanu. Šo bezrūpību, cītīgi strādājot un attīstoties jau kopš 1968. gada, nodrošinājis Ventspils ūdenssaimniecības uzņēmums, kura tagadējais nosaukums ir pašvaldības SIA ŪDEKA, kas šogad svin savu 45 gadu jubileju. Tomēr agrāk arī ventspilnieki ir saskārušies ar dažādām neērtībām, kas saistītas ar ūdenssaimniecību. Atskatīsimies uz ceļu līdz šodienas bezrūpībai...

Līdz pat 20. gs. vidum Ventspils problēma bija iegūt tīru dzeramo ūdeni. 19. gs. sākumā Ventspils iedzīvotāju saldūdens avots bija upes, bet vēlāk iedzīvotāju vajadzībām pilsētā tika ierīkotas publiskas akas, tās bija galvenais ūdens resurss Ventspilī līdz pat 1957. gadam. Pilsētā bija vairākas šādas akas – Rātslaukumā, pie viesnīcas Roma Užavas ielā, baptistu baznīcas priekšā, Siena tirgus laukumā –, bet populārākā – Avotaka Pils ielas galā. Tuvējie iedzīvotāji ūdeni sanesa paši, turīgākie pilsētnieki par 25 līdz 30 kapeikām mucā pirka ūdeni, kas mucās zirgu pajūgos tika izvadāts pa pilsētu. Saimnieciskajām vajadzībām rūpīgi tika savākts un krāts lietusūdens. Savukārt savā sētā katrs raka aku pats un lietoja ūdeni pēc saviem ieskatiem. Savukārt atkritumu izgāšanai tika ierādīta vieta kroņa mežā – netālu no jaunās kapsētas.

Ūdenssaimniecības attīstības pirmsākumi Ventspilī meklējami ap 1950. gadu, kad, atjaunojoties ostas darbībai, radās aktuāla nepieciešamība pēc centralizētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas. Straujā komunikāciju attīstība 50. gados skaidrojama ar to, ka tajā laikā Ventspilī attīstījās ostas nozares, darbības ar naftas produktiem, tika celti mikrorajoni un pieauga iedzīvotāju skaits. Tika būvētas ūdensvada un kanalizācijas trases, pārsūknēšanas stacijas, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Ar ūdenssaimniecības sistēmas apkalpošanu tolaik nodarbojās Komunālo uzņēmumu un labierīcību kombināts.

1957. gadā ūdeni Ventspils iedzīvotājiem sāka padot no izveidotās ūdensgūtnes Ogsils, kas atrodas 14 km no Ventspils, Tārgales pagastā. Ūdensgūtnes vietā sākotnēji bija četri artēziskie urbumi, 1971. gadā – 16, bet 1995. gadā – jau 25 urbumi, no kuriem ūdens tika iegūts ar mazas jaudas sūkņu palīdzību. Līdz ar ūdensgūtnes izveidi tika būvēts arī maģistrālais ūdens spiedvads, pa kuru ūdens tika piegādāts uz pilsētu, savācošais kolektors un II pacēluma sūkņu stacija. Ūdens piegāde Ventas kreisā krasta iedzīvotājiem tika nodrošināta pa izbūvēto dīķeri (zemteku) zem Ventas upes gultnes.

Aizsākoties šai ūdenssaimniecības attīstībai, bija nepieciešamība pēc atsevišķas organizācijas, kas veiktu ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības uzraudzību un veicinātu tās attīstību, tādēļ 1968. gadā tika izveidota ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības pārvalde ar tās vadību: priekšnieks Imants Vuls, galvenā grāmatvede Vilma Ofkante, grāmatvede Biruta Kreislere, ekonomiste Zelma Rožkova, ūdensvada daļas priekšnieks Vilis Maķis, kanalizācijas daļas priekšnieks Imants Urpens u.c. Pārvaldes jaunā mītnes vieta – Talsu iela 65, bijusī ventilatoru rūpnīcas ceha teritorija, kuru paralēli ikdienas darbiem darbinieki paši saviem spēkiem iekārtoja un apbūvēja, paši veicot arī visus celtniecības darbus.

Pieaugot iedzīvotāju skaitam un attīstoties rūpniecībai, Ventspils sāka izjust dzeramā ūdens trūkumu, ūdensgūtnes vietai nepietika jaudas, tādēļ arī tika uzsākta ūdens apgādes un attīrīšanas kompleksa Puze būvniecība. Uz šo kompleksu, kas ekspluatācijā tika nodots 1982. gadā, ūdens tika padots no Puzes ezera, tajā attīrīts un kopā ar pazemes ūdeni no ūdensgūtnes Ogsils padots iedzīvotājiem. Komplekss Puze darbojās gandrīz 20 gadu, kad 1999. gadā tā darbība tika pārtraukta sabrukušā ūdenstorņa dēļ.

1985. gadā tika pabeigta arī kanalizācijas dīķera izbūve, kas, savienojot abus krastus, nodrošināja iespēju novadīt Ventas kreisā krasta notekūdeņus uz 1977. gadā ekspluatācijā nodoto bioloģisko attīrīšanas kompleksu (pirms tam darbojās mehāniskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Pīlādžu ielā). 90. gados aktualizējās arī ūdensvadu un kanalizācijas tīklu problēmas, jo tīkli bija nokalpojuši savu laiku, izraisot biežas avārijas un ūdens padeves pārtraukumus.

2000. gadā tika uzsākts darbs pie ūdenssaimniecības attīstības projekta. Realizējot to vairākās kārtās līdz pat šim brīdim, kad tiek īstenota projekta III kārta, šo gadu laikā projekta ietvaros paveikts ļoti daudz. Tas viss nebūtu iedomājams bez pašvaldības atbalsta un ES struktūrfondu līdzfinansējuma.

Projekta galvenie ieguvumi:

Dzeramā ūdens atdzelzošanas stacija – tajā ūdens tiek attīrīts no dzelzs, amonija un mangāna. Šo vielu koncentrācija dzeramajā ūdenī pēc attīrīšanas ir samazinājusies vairākkārt. Šie rādītāji atbilst un ir pat labāki par ES prasībām. Atdzelzošanas stacijā darbojas ekspreslaboratorija, kas regulāri pārbauda dzeramā ūdens kvalitāti.

Notekūdeņu attīrīšanas ietaises – ar jaunākajām tehnoloģijām

nodrošina sadzīves kanalizācijas efektīvu, kvalitatīvu un videi draudzīgu attīrīšanu un novadīšanu jūrā. Šis komplekss ir moderns, atbilstošs ES standartiem, ekoloģiski drošs, kā arī aizņem ievērojami mazāku teritoriju nekā iepriekšējais, ietaupot ekspluatācijas izmaksas.

Ogsila rekonstrukcija – kopš 2004. gada Ventspilij ūdens tiek piegādāts no 11 pazemes urbumiem (60–70 m dziļi) ar lieljaudas sūkņu palīdzību.

Projekta ietvaros atjaunoti arī maģistrālie ūdensvadi, pa kuriem ūdens nonāk uz pilsētu, veikta kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija, ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija, iegādāta jauna tehnika un iekārtas kvalitatīvai tīklu apkalpošanai.

Rekonstruēti, atjaunoti un no jauna izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli privātmāju rajonos. 2013. gada beigās pieeja centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem tiks nodrošināta 97,6% iedzīvotāju.

Pašvaldības SIA ŪDEKA izsaka pateicību visiem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem par ieguldīto darbu uzņēmuma un pilsētas ūdenssaimniecības attīstībā!

1968. gads

● Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldes (ŪKSP) izveide, atdalot to no Komunālo uzņēmumu un labierīcību kombināta

● ŪKSP priekšnieks – Imants Vuls

1991. gads

● Pašvaldības uzņēmuma Ūdeka dibināšana

● Ūdekas nosaukuma autors – uzņēmuma direktors Vilis Maķis

1994. gads

● Mainīts uzņēmuma statuss – Ventspils pilsētas pašvaldības bezpeļņas organizācija Ūdeka

2004. gads

● Uzņēmums tiek reģistrēts komercreģistrā kā pašvaldības SIA ŪDEKA

● izstrādāts uzņēmuma logo (logo sastāvdaļas: ūdens piliens, valsts karogs, uzņēmuma nosaukums)

Šobrīd ŪDEKĀ strādā 88 darbinieki. Kopš 1968. gada, uzņēmuma pirmsākumiem, līdz pat šai dienai uzņēmumā strādā darbinieks Helmuts Mačtams.

Edgars Daugelis, valdes priekšsēdētājs kopš 2010. gada, ir devītais uzņēmuma vadītājs pēc kārtas.

ŪDEKAS jubilejas nedēļas pasākumu plāns

18.03. Atvērto durvju diena

Dzeramā ūdens atdzelzošanas stacijā un Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu kompleksā

19.03. Jubilejas izstādes atklāšana t/n Jūras vārti plkst. 11

20.03. Pasākums Plunkš! Tas irūdens! Ventspils bibliotēkās pirmsskolas vecuma bērniem

21.03. Seminārs Mistiskais unfiziskais ūdens Ventspils Galvenajā bibliotēkā plkst. 18. Lektors: D. Ozoliņš

22.03. Pasākums skolēniem Pasaules ūdens dienā t/n Jūras vārti plkst. 13. Vada:Jogita & Kašers