Nākamajā, 2023./2024. gada medību sezonā medniekiem būs jāreģistrē nomedītās mežacūkas mobilajā lietotnē ''Mednis'', izmantojot digitālus marķieru numurus. Tas atcels vajadzību pēc fiziskiem mežacūku marķieriem un nepieciešamību papildus iesniegt informāciju par izmantotajām mežacūku medību atļaujām.
Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par vilku izplatību Latvijā. Apkopotā informācija ir būtiska lēmumu pieņemšanā, kas nodrošina medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Lai mazinātu staltbriežu nodarītos postījumus mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām, ar 1. decembri medībās ar dzinējiem atļauts medīt staltbriežu govis, izmantojot staltbriežu teļu medību atļaujas.
Rudens un ziemas periodā, kad redzamība uz autoceļiem pasliktinās, pieaug arī sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem. Valsts meža dienests (VMD) aicina par notriektajiem un kritušajiem dzīvniekiem ziņot lietotnē ''Mednis''.
Valsts meža dienests organizēja darba grupas apspriedi par iespējamām vilku nomedīšanas apjoma izmaiņām 2022./2023. gada medību sezonā. Apspriedes laikā tika uzklausīti ieinteresēto pušu viedokļi, kā arī uzsvērta nepieciešamība pēc valsts atbalsta vilku postījumu prevencijas pasākumiem un zaudējumu kompensācijām.
Valsts meža dienests ar 12. septembri atceļ meža ugunsnedrošo laikposmu, kura laikā, atrodoties mežā un purvā, bija jāievēro vairāki aizliegumi. Šogad reģistrēti 355 meža ugunsgrēki, tajos izdeguši 220 hektāri meža zemes.
1. septembrī sākas aļņu un staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņus atļauts medīt līdz 31. decembrim, pieaugušos staltbriežu buļļus – līdz 15. februārim, bet līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus (t.s. ''špīserus'') – līdz medību sezonas noslēgumam 31. martā.
Pēdējo nedēļu laikā novērojama alkšņu lapu brūnēšana. To izraisa alkšņa zilā lapgrauža un alkšņa zaļā lapgrauža kāpuri, kas apēd lapas mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Kokiem tas nekaitē, un meža īpašniekiem, pamanot alkšņu lapu bojājumus, nav nepieciešams veikt nekādas īpašas darbības.
Kopš 2. maija visā Latvijas teritorijā ir izsludināts meža ugunsnedrošais laikposms, tā laikā Valsts meža dienests reģistrējis un dzēsis 106 meža ugunsgrēkus. Tajos izdeguši 78 ha meža zemes, no tiem 20 ha jaunaudzes.
Ar 1. jūniju sākas stirnu āžu medību sezona, bet stirnu kazu un kazlēnu medību sezona sāksies 15. augustā. Pēc Valsts meža dienesta rīcībā esošajiem datiem Latvijā mīt 206 tūkstoši stirnu. Stirnas drīkstēs medīt līdz 30. novembrim.
Ar pirmdienu, 2. maiju, visā Latvijas teritorijā sāksies meža ugunsnedrošais periods. Ikvienam iedzīvotājam, uzturoties mežā, būs jāievēro ugunsdrošības prasības. Ugunsnedrošā laikposma sākumu un beigas ik gadu nosaka Valsts meža dienests, ņemot vērā laikapstākļus. Paliekot siltākam un sausākam laikam, ugunsbīstamība mežā būtiski palielinās.
Gaisa temperatūrai paaugstinoties, sācies bērzu sulu tecināšanas laiks. Latvijas valsts mežos katram iedzīvotājam bez maksas ir atļauts izdarīt vienu urbumu, taču, ja sulas plānots iegūt lielākos apmēros vai privātajos mežos, tas jāsaskaņo ar meža īpašnieku.
Uz 10. janvāri Valsts meža dienests saņēmis informāciju par 270 vilku nomedīšanu. Līdz ar to vilku medības šajā sezonā turpmāk atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu, saskaņojot tās ar attiecīgās Valsts meža dienesta virsmežniecības inženieri medību jautājumos.
Valsts meža dienests lēmis 2021./2022. gada medību sezonā atļaut aļņu teļu medības līdz nākamā gada 31. janvārim, lai mazinātu dzīvnieku nodarītos postījumus mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām.
Valsts meža dienests 2021./2022. gada medību sezonā nenoteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu un neizsniegs lūšu medību atļaujas. Šāds lēmums saistīts ar lūša kā medījamas sugas statusa maiņu.
