Olimpisko centru turpina uzlabot

Tenisa korti gatavi, Dampeļi rindas kārtībā

Pagājušajā ziemā ventspilnieki tika pie valsts galvotā kredīta, jo OC Ventspils ir vadošais sporta centrs valstī. Tas arī ļāva ķerties pie infrastruktūras uzlabošanas darbiem. «Nekad jau nav tā, ka izdarīts viss un labāk vairs nav iespējams. Meklēt iespējas pilnveidoties vajag vienmēr, un par to pašvaldība un Olimpiskais centrs Ventspils arī daudz domā,» nepieciešamību veikt ievērojamus rekonstrukcijas darbus skaidro valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis.

Padarīto darbu sarakstā jau ir tenisa kortu rekonstrukcija – ventspilnieki tagad tikuši pie diviem laukumiem ar modernu segumu, kas nomainīja jau sen fiziski un morāli novecojošos.

Šajā vasarā Ventspils olimpieši ne tikai būvējuši, bet arī projektējuši, lai nākamajā gadā varētu realizēt vēl divus vērienīgus būvniecības projektus. Jau sen pēc remonta kliedza airēšanas bāze Dampeļos, un nākamajā vasarā tas beidzot arī notiks. Pareizāk sakot – airēšanas bāzi gandrīz vai uzbūvēs no jauna. Saglabāta vienīgi laivu novietne, jo pēc rūpīgas izpētes secināts, ka tās konstrukcijas ir labā stāvoklī un var turpināt kalpot airētājiem.

Laikā, kamēr notiks rekonstrukcijas darbi, laivu novietnē būs arī ierīkotas ģērbtuves, lai bāze varētu turpināt darbu. Pēc lielajiem darbiem airētāji tiks pie modernas bāzes divos stāvos ar visu nepieciešamo treniņdarbam un atpūtai pēc tā – telpas treneriem un sportistiem, sporta zāle, pirts, drēbju žāvētava, darbnīca, turklāt labiekārtota tiks arī apkārtne. «Tēlaini izsakoties – airēšanas bāze būs gatava, kad sāks pūst rudens vēji,» remondarbu termiņus iezīmē Boitmanis.

Rekonstruēs arī ledus halli

Ne mazāk svarīgs nākamās vasaras objekts ir ledus halles rekonstrukcija. Olimpiskā centra ledus arēnai ir jau 11 gadi, un gluži loģiski, ka ķirurģiskā iejaukšanās ir nepieciešama. «Pirmkārt, šī rekonstrukcija nepieciešama, lai uzlabotu ledus kvalitāti. Šobrīd ledus plātei viens gals nosēdies par gandrīz 15 centimetriem, tāpēc, lai uzturētu kvalitāti, saldējamās mašīnas jādarbina ar maksimālu jaudu. Tie ir lieli zaudējumi,» skaidro Olimpiskā centra šefs.

Tādēļ nepieciešams ledus plāti ieklāt no jauna, bet to veicot arī tiks paplašināts laukums, lai tas atbilstu jaunākajām šorttreka prasībām un Ventspilī varētu rīkot visaugstākā ranga sacensības. Tāpat tiks padomāts arī par energoefektivitātes uzlabošanu. Līdz šim ledus tīrīšanas mašīna no halles pa lieliem vārtiem tūlīt izbrauca ārā, līdz ar to telpās strauji mainījās klimats. Lai tā vairs nenotiktu, tiks uzbūvēta īpaša piebūve, kur pēc ledus tīrīšanas arī tiks izgāzts sniegs.

Domājot par šo remontu, svarīgi bija nodrošināt iespēju turpināt trenēties tiem, kas izmanto ledus halli. Rekonstrukciju būs iespējams uzsākt jūlijā, bet ilgt tā varētu līdz novembrim, kad aktīvi rit ne tikai treniņu, bet arī dažādu sacensību sezona. Vasarā jaunie sportisti vairāk domā ar vispārīgo fizisko sagatavotību, bet rudenī jau būtu jāatgriežas uz ledus. «Lai vecāki un sportisti neuztraucas – ir variants, kā šo problēmu atrisināt,» mierina Boitmanis.

Viens no variantiem bija izmantot Talsu halli, tomēr galu galā nolemts izveidot āra laukumu ar sintētisko ledu. Tas neprasa lielas izmaksas, turklāt vēlāk šis laukums tiks pārvietots uz Piedzīvojumu parku.

Piedzīvojumu parkā būs BMX halle

Par ļoti nozīmīgu objektu solās kļūt slēgtā BMX halle, kuru paredzēts uzbūvēt Piedzīvojumu parka teritorijā. Tā nav tikai ventspilnieku vēlme – ļoti ieinteresēta šādas būves tapšanā ir arī Latvijas Olimpiskā komiteja. Galu galā, Latvijai jau ir teicami panākumi šajā sporta veidā, bet iespēja labos apstākļos trenēties visu gadu ļautu šo latiņu noturēt ilgāk. Protams, aizmirst nevajadzētu arī Ventspili, jo sporta skolā Spars BMX nodaļā trenējas ap 60 bērnu.

«Ja gribam starptautiskus panākumus, jātrenējas visu gadu, tāpēc šāda halle ir ļoti nepieciešama. Turklāt tajā varētu trenēties ne tikai Latvijas braucēji, bet arī kaimiņvalstu sportistu, jo Austrumeiropā šādas halles nav,» spriež Boitmanis. Šis projekts šobrīd ir izpētes stadijā.

Bijušā dzelzsbetona rūpnīcas telpās izveidots ziemas skeitparks, bet plašāks apjumtais parks ekstrēmistiem paredzēts arī pie jaunās BMX halles. Ja šobrīd dažādu ekstrēmu uzparikšu pārvaldītāji darbojas apmēram 250 kvadrātmetru platībā, tad jaunais segtais parks varētu būt līdz 1000 kvadrātmetru plašs. Arī skeitparks būšot tāds, kāda otra Latvijā nav, – ja cel kaut ko no jauna, tad nedrīkst būvēt vakardienu; ja nevari atļauties modernāko, tad labāk nemaz neķerties klāt.

Piedzīvojumu parkā gaidāmi arī citi jaunumi, turklāt daļa no tiem – jau šajā ziemā. Jaunajai sezonai ventspilnieki būs gatavi jau 1. decembrī, lai nekas netraucētu jaunās sezonas atklāšanai. Kā jau ierasts, kalna profils atkal nedaudz izmainījies, kalns kļuvis platāks un piecus metrus augstāks, taču tie nebūs vienīgie jaunumi.

Piemēram, tiks paplašināts un modernizēts snovparks, kurā tagad būs septiņi figūras. Papildināti būs arī pacēlāji, kā arī iekārtota īpaša bērnu treniņu zona. Kā parasti, pirms sezonas papildinās savedīs kārtībā visa veida inventāru. «Izlēmām arī ziemā atstāt pieejamu airbegu, uz kura iespējams mēģināt vistrakākos trikus. Ierīkosim īpašu ieskrējiena kalniņu ar tramplīnu, lai būtu nepieciešamais ātrums. Cerams, pie mums brauks Latvijas dūži trenēties dzīvībai drošos apstākļos. Tiem, kam trūkst adrenalīna, varēs mēģināt pa šo kalniņu nobraukt ar kameru,» Boitmanis iezīmē ziemas sezonas plānus.

Parkā paredzēti darbi arī vasarā, piemēram, rekonstrukciju piedzīvos servisa māja (jau tiek izstrādāts projekts), kas kļuvusi par šauru arvien pieaugošajam apmeklētāju skaitam. Kafejnīcu paredzēts paplašināt līdz 150 vietām, kā arī izbūvēt tai otro stāvu ar terasi, paplašinās ģērbtuves un nomas punktu, kā arī ierīkos dušas. Tāpat tiks paplašināta arī atrakciju un atpūtas zona.

Mākslīgais apgaismojums zaudē nevienlīdzīgā cīņā

Pavasarī izskanēja arī informācija, ka futbola laukums beidzot tiks aprīkots ar mākslīgo apgaismojumu, un šāds nodoms joprojām ir, taču tā realizāciju nācies atlikt. «Skaidrs, ka BMX halle ir jāceļ, airēšanas bāze un ledus halle jārekonstruē un nepieciešams arī mākslīgais apgaismojums, taču visam finansējuma var arī nepietikt. Nācās izvērtēt prioritātes,» Boitmanis skaidro, kāpēc šobrīd pieklusušas runas par lampām futbola stadionā, steidzot mierināt, ka svītrotas no plāniem tās nav.