Piektdien un sestdien pirmo reizi notiks ekstrēmo sporta veidu festivāls Ventspils X-spēles 2011. A.Lemberga balvu izcīņa. Par domes priekšsēdētāja naudas balvām –3000 latiem un kausiem –, cīnīsies labākie spicie puiši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Anglijas, Norvēģijas, Somijas u.c. valstīm.
To, kā Ventspilī aizsākās ekstrēmo sporta veidu kustība, atceras Piedzīvojumu parka pārvaldnieks un sporta kluba V.e.s.tdibinātājs NAURIS TĀLBERGS un pieredzējušais BMX braucējs VIKTORS KRONBERGS.
Kurā gadā tika piefiksēts, ka ventspilnieki nodarbojas ar ekstrēmajiem sporta veidiem?
Nauris: Tas notika 2001. gadā. Toreiz bērnu grupa, arī mans puika Mārtiņš, un lielāki puikas uz ielas, kad notika sporta pasākums, parādīja citiem, kā var skrituļot un lēkt ar dēļiem. Tolaik viss bija ļoti vienkārši, var pat teikt, ka primitīvi.
Atskatoties vēl senākā pagātnē, atceros, ka mēs ar draugu laikam bijām pirmie Ventspilī, kas astoņdesmitajos gados izmantoja no Itālijas atsūtītos dēļus – citi puikas trikiem lietoja veco, labo Orļonoku. Bet pirms desmit gadiem pilsētā, pašvaldība uzcēla skeitparku, un mēs ar sievu toreiz izveidojām sporta klubu V.e.s.t. Tolaik viss bija attīstības sākumā, katrs darīja, kā nu prata. Mums nebija nekādas saprašanas par treniņiem, taustījāmies uz labu laimi. Svarīgākais laikam bija entuziasms – tas, ka puikas gribēja sportot un mēs, lielie, nelikām šķēršļus.
Kā Ventspilī radās skeitparks?
Nauris: Lemberga kungs, braucot pa ārvalstīm, kādā no vietām pamanīja savādas konstrukcijas un lēkājošus un braucošus jauniešus uz tām. Kā kārtīgs pilsētas saimnieks, dome spriekšsēdētājs sācis interesēties, kas tās par izklaidēm. Noskaidrojis informāciju par ekstrēmajiem sporta veidiem, ideju par skeitparku viņš vēlējās realizēt arī savā pilsētā – Ventspilī. Tādēļ Lemberga kungu varam droši nosaukt par ekstrēmo sporta veidu pamatlicēju Ventspilī. Līdz šodienai mūsu skeitparks pārdzīvojis jau trīs rekonstrukcijas.
Kādēļ tev pašam patīk ekstrēmas lietas?
Nauris: Trakums nāk līdzi no bērnības, kad tēvs taisīja dažādus mazus mopēdiņus. Es ar tehniku neesmu īpaši lielos draugos, bet vienmēr paticis izdarīt kaut ko nepareizu. Galva pamatīgi sasista vairākas reizes, kādi trīs smadzeņu satricinājumi laikam ir bijuši, bet tik un tā – kam patīk ekstrēmas lietas, to izārstēt nevar. (Smaida.)
Piemēram, Viktors, toreiz, kad sākām veidot klubu, bija pats mazākais puika, kas ar riteņiem braukāja pa parkiem un uzkalniņiem un gribēja iemācīties dažādus trikus. Ņēmām Viktoru līdzi visur, kur braucām, arī viņš izrādīja iniciatīvu, un te ir rezultāts – labs BMX braucējs!
Tad jau tu esi pirmais Ventspils ekstrēmistu treneris?
Nauris: Gan jā, gan nē, jo sākumā mēs visi taustījāmies. Ekstrēmajos sporta veidos jāmācās darot, nevar atvērt grāmatu un izlasīt, kā jāizpilda viens vai otrs triks. Tagad gan ir iespēja skatīties internetā, kā darbojas profesionāļi, bet vislabākais veids, kā attīstīt meistarību, ir praktiski treniņi.
Viktors: Jā, es arī tā darīju – gāju un skatījos, kā lielākie puikas braukā, un mēģināju darīt tāpat kā viņi. Savukārt tagad mazie skatās, kā trenējos es. Ekstrēmajos sporta veidos ļoti izteikts ir tas, ka puikas grib līdzināties lielajiem braucējiem. Tas pats sakāms par drošību – ja es, piemēram, nelietošu ķiveri, mazie ar neliks, un otrādi. Tāpat viņi skatās, kāds man ir ritenis, un tad, aizgājuši mājās, saka vecākiem: «Es arī tādu gribu!» (Smaida.)
Nauris: Ir vēl kāda īpatnība – ir džeki, kas grib braukāties vienatnē, bet ir tādi, kam vajag kompāniju. No tā arī dažkārt rodas stereotips par to, ka ekstrēmie pulcējas baros.
Bet jums ir vajadzīgs atbalsts, patīk, ja līdzjutēji uzmundrina?
Viktors: Tieši tā. Kad biju sacensībās Krievijā un tur nebija neviena pazīstama, nejutos pārāk labi. Labi ir tad, kad jūties kā mājās, bet tas iespējams, ja ar tevi kopā ir draugi vai līdzjutēji.
Nauris: Vēl jau ir tā, ka jaunie sportotāji parasti seko līderim. Kad skeitbordists Madars Apse vēl bija Ventspilī, lūkoties, kā viņš trenējas un startē, gāja vesels bars mazo. Nu Madars ir Eiropā un puikām vairs nav, uz ko skatīties. Viktors pavisam noteikti ir Latvijas labāko BMX braucēju trijniekā, un kas notiek? Mums šobrīd ir daudz mazo bēemiksistu – kādi 20 noteikti.
Sākumā, kad puika atnāk, uzreiz jau tā nemaz nevar pateikt – būs viendienītis vai arī paliks un trenēsies. Tādēļ labi, ka ir dažādība, jo kāds varbūt negrib lēkt ar dēli, bet viņu aizrauj BMX vai inlains.
Viktors: Es tā klausos un secinu, ka labprāt ar laiku kļūtu par treneri! Parasti, skatoties uz puikām, gandrīz nekļūdīgi izdodas uzminēt, kuram no viņiem ir nopietna interese, kurš tikai atbraucis līdzi paskatīties. Man patīk
pamācīt un parādīt, kā un kas jādara.
Nauris: Arī Madars nesen minēja, ka būtu ar mieru atgriezties Ventspilī un strādāt par treneri. Tas, pirmkārt, paceltu sportistu līmeni, otrkārt, disciplinētu. No otras puses, ekstrēmo sporti nedrīkst likt pārāk striktos rāmjos, jo tad zūd pamatideja par brīvo stilu. Lai nu kāds pamēģina mūs ielikt rāmjos un ieģērbt, piemēram, vienādos treniņtērpos! Tas būtu pilnīgi garām.
Startējot, protams, ir savi noteikumi. Tiem, kas nepārzina ekstrēmo sporta veidu virtuvi, varu pateikt – sacensībās tiesneši mūsu puišus vērtē līdzīgi kā daiļslidotājus. Respektīvi, noteicošais ir nevis laiks, bet tehnika, piemēram, kādu grūtības pakāpi startējot esi izvēlējies, cik labi izmanto konkrētā parka iespējas. Īsāk sakot, vērtē meistarību.
Jauno sportistu vecāki noteikti uztraucas par drošību, jo ekstrēmais sports automātiski nozīmē traumatismu?
Nauris: Ir traumatisks, jā, es jau teicu, ka man pašam bijušas vairākas traumas, bet, no otras puses, sports ir sports, ar to jārēķinās. Atceros, ka reiz, kad aizvedām Viktoru uz sacensībām Saldū un zvanīja viņa mamma, nācās teikt, ka dēls atrodas slimnīcā. Starp citu, ekstrēmo sporta veidu festivālā visi, kas vēlēsies, varēs izpētīt, kā izskatās piepūšamais maiss Airbag, kas paredzēts veiksmīgu triku apguvei un sportistu pasargāšanai no traumām.
Viktors: Skaidrs, ka gribētos iztikt bez traumām, bet ar tām iemācās sadzīvot. Pat tad, ja ir kāju un roku sargi un ķivere, jāsaprot, ka 100% no traumām izvairīties nevar. Bet, lai izkoptu savu stilu un mačos sasniegtu labu rezultātu, daudz jāstrādā, jo sportists nedrīkst būt kokains, tad nekas prātīgs nesanāks.
Nauris: Arī atbalstītāji skatās ne tik daudz uz to, vai esi pirmais numurs, bet vērtē stilu – ja esi stilīgs džekiņš, kas prot izpaust savu individualitāti,
ir daudz lielākas izredzes tik pie sponsoriem. Ekstrēmajiem jāprot strādāt ar publiku, savu reizi jāmet gaisā krekls – arī šādas lietas pieder pie individuālā stila.
Viktor, kāpēc tu paliki uzticīgs tieši BMX, nevis izvēlējies citu sporta veidu?
– Es jau bērnībā ķimerējos ar riteņiem un man patika braukāties. Par laimi, satiku Oskaru Ābeli, kuram jau bija pieredze, un viņš iemācīja dažādus trikus. Svarīgākais, kāpēc paliku BMX, laikam ir mana neatlaidība. Mēģināju, mēģināju, līdz izdevās. Mani aizrauj augstums un ātrums, BMX dod labu adrenalīna devu. Esam ekstrēma ģimene, jo brālis
Aleksandrs braukā ar skritulenēm, bet Vitālijs savulaik arī darbojās BMX.
Sparu nepadoties palīdz uzturēt arī labi mačos gūtie rezultāti. Nozīmīgākās sacensības pirms diviem gadiem bija Igaunijā, kur sīvā konkurencē ieguvu trešo vietu. Nesen ar labiem panākumiem startēju mačos Lietuvā un Tukumā. Neesmu lielīgs, tomēr man sacensībās patīk skatītāju uzmanība. Mans mērķis ir tikt kādā labā komandā, lai pašam nav jāuztraucas par inventāru un varētu ceļot, bet šobrīd esmu ļoti pateicīgs gan Olimpiskajam centram, gan Aivaram Lemberga par palīdzību jauna riteņa iegādē un iespēju sagatavoties un nokļūt sacensībās.
Šonedēļ Ventspilī notiks pirmais starptautiskais ekstrēmo sporta veidu festivāls ar vērā ņemamu balvu fondu – Aivars Lembergs pasākumu atbalsta ar 3000 latiem, kas tiks sacensību uzvarētājiem. Bet kāds baudījums būs skatītājiem?
Nauris: Par šādu pasākumu sapņoju jau sen, nu beidzot būs izdevies vienkopus savākt labākos skeitbordistus, brīvā stila BMX un inlaina parka braucējus, kas sacentīsies arīVert rampā. Piektdien galvenā darbība notiks skeitparkā, vakarā – arī pludmalē, kur, sākot no astoņiem vakarā, visi varēs atpūsties sērfotāju zonā un kopā ar kafejnīcas Surf Saulīte instruktoriem apgūt pirmās iemaņas sērfošanā. Savukārt sestdien aicinu visus uz Piedzīvojumu parku. Te, sākot no plkst. 12, sacensību dalībnieki un viņu fani cīnīsies par Užavas alus balvām minifutbola turnīrā Zelta keda. Pēcpusdienā paredzētas sacensības BMX un MTB nobraucienos no kalna.
Sešos vakarā Piedzīvojumu parkā notiks ekstrēmo sporta veidu triku piepūšamā maisaAirbag atklāšana un paraugdemonstrējumi. Tie, kam demonstrējumos veiksies vislabāk, saņems īpašus kausus, bet vakarā visi ballēsimies kopā ar Tomu Grēviņu un Dj Dubra.
Piebildīšu, ka ekstrēmo sporta veidu sacensībās var piedalīties katrs, kam ir vēlēšanās, atbilstošs inventārs un elementāras braukšanas prasmes.
Plašāka informācija par sporta festivālu Ventspils X-spēles 2011. A.Lemberga balvas izcīņaun sacensību nolikumi pieejami www.draugiem.lv/ventspilsxspeles.
Tiem, kas nepārzina ekstrēmo sporta veidu virtuvi, varu pateikt – sacensībās tiesneši mūsu puišus vērtē līdzīgi kā daiļslidotājus. Respektīvi, noteicošais ir nevis laiks, bet tehnika, piemēram, kādu grūtības pakāpi startējot esi izvēlējies, cik labi izmanto konkrētā parka iespējas. Īsāk sakot, vērtē meistarību.
Komentāri (0)