Ceļošanu un aktīvu brīvā laika pavadīšanu var apvienot ar geocaching jeb slēpņošanu. Šī GPS spēle tiek spēlēta visā pasaulē un ietver sevī mantu slēpšanu un to meklēšanu, publicējot koordinātes internetā.
Aktīvs dzīvesveids – slēpņošana
0Spēlējot geocaching, jāievēro šādi trīs pamatnoteikumi: 1) ja kaut kas tiek paņemts no slēptuves, tad kaut kas ir jāatstāj vietā; 2) atrodot slēpni, jāpierakstās slēptuves žurnālā; 3) meklējot slēpni, nedrīkst pievērst apkārtējo cilvēku uzmanību.
Viens no lielākajiem šīs spēles cienītājiem ir ventspilnieks Eduards Rēns, kas ar slēpņu meklēšanu nodarbojas jau vairāk nekā trīsarpus gadus, kā arī pats izlicis slēpņus ne tikai visā Latvijā, bet arī Eiropā.
«Par slēpņošanu uzzināju jau pirms vairākiem gadiem. Ar to sāku nodarboties, kad iegādājos GPS. Tagad jau tas ir daudz vienkāršāk, jo mobilajos telefonos ir pieejams internets un GPS. Pirmo slēpni atradu Irbenē, pie Radioastronomijas centra. Tā teikt, bija āķis lūpā, un jau pēc nedēļas devos 20 kilometru garā pārgājienā pa Talsiem, kur atradu septiņus slēpņus. Ventspilī pirmais slēpnis tika izveidots Enkuru parkā. Latvijā pavisam pagaidām ir vairāk nekā 1500 slēpņu, bet šis skaits ir ļoti mainīgs. Pats esmu atradis vairāk nekā 560 slēpņu, no tiem vairāk nekā 450 atradu Latvijas teritorijā. Esmu meklējis un izlicis slēpņus Luksemburgā, Maltā, Itālijā (Sicīlijā), Anglijā un Zviedrijā.»
Rēns ir arī lielākais slēpņu izlicējs ne tikai Ventspils novadā, bet arī visā Latvijā. «Galvenais, gan meklējot, gan izliekot slēpņus, ir izturēties atbildīgi pret šo spēli, jo kurš katrs nevar izdomāt un izveidot slēpni. Vairāki cilvēki domā, ka tas nav nekas grūts, bet, izliekot slēpni, pieļauj vairākas kļūdas. Vispirms ir jāapskatās internetā, vai šīs teritorijas tuvumā jau nav kāds slēpnis (minimālais attālums – 160 metri). Lai iemācītos un saprastu, kā izvietot slēpņus, šīs spēles interesentam pašam vispirms ir jāatrod kādi 50 slēpņi. Viens no interesantākajiem slēpņiem, ko esmu atradis, bija Maltā, uz kurieni biju aizbraucis atpūsties un pie reizes arī papildināt atrasto slēpņu skaitu. Manta bija paslēpta 400 metru garā tunelī, kur normāls cilvēks nemaz neiedomātos meklēt. Ar šo piemēru vēlos teikt, ka ceļošanu var apskatīt arī no citas puses. Interesantākais piedzīvojums Latvijā bija tāds, ka, braucot ar riteni un meklējot slēpņus, četrās dienās pieveicu 400 kilometru, kas prasīja daudz spēka.»
Komentāri (0)