Hokejisti sagādā neaizmirstamas emocijas

Rauls jau bijis vienā U18 pasaules čempionātā un vienā U20 pasaules čempionātā.

Hokejisti bieži kļūst par pozitīvu emociju avotu ne tikai sev un savām ģimenēm, bet arī līdzjutējiem un sabiedrībai kopumā. Viņu sasniegumi iedvesmo un sniedz prieku, radot īpašu saikni starp sportistiem un skatītājiem. Latvijas U20 hokeja valstsvienība ar savu sniegumu daudziem raisīja pozitīvas emocijas un dāvāja neaizmirstamus mirkļus gada izskaņā. 2025. gada pasaules junioru čempionātā Latvijas izlase otro gadu pēc kārtas sasniedza ceturtdaļfinālu, kurā ar 2:3 piekāpās zviedriem. Pagājušajā gadā latvieši cīņā par vietu pusfinālā ar 2–7 zaudēja ASV U20 hokejistiem. U20 izlases galvenā trenera Arta Ābola komandai čempionāta ievadā izdevās pirmo reizi Latvijas vēsturē uzvarēt Kanādas komandu. Latvijas izlases sastāvs bija visu laiku jaunākais. «Cepuri nost visu jūsu priekšā par tādu spēli. Vienā hokeja spēlē viss ir iespējams,» tik emocionāli atzina komandas treneris Artis Ābols hokejistu ģērbtuvē pēc sensacionālā panākuma pār Kanādas komandu, sakot lielu paldies ne tikai puišiem par paveikto, bet arī viņu vecākiem un treneriem, kas ar puišiem ir strādājuši un atbalstījuši.

Audzinot jaunos hokejistus, vecāku atbalsts ir izšķiroši svarīgs, jo tas aptver emocionālo, finansiālo, praktisko un motivējošo atbalstu, kas palīdz jaunajam sportistam attīstīties ne tikai kā hokejistam, bet arī kā personībai. 19-gadīgais Rauls Ozollapa, kurš ikdienā spēlē Pršerovas kluba sistēmā (Čehija), pārstāvot U20 komandu, savas hokejista gaitas uzsāka Ventspils hokeja klubā Venta 2002 jau no trīs gadu vecuma, taču slidot iemācījās jau divu gadu vecumā. Rauls atzīst, ka, pateicoties ģimenes, jo īpaši mammas, milzīgajam atbalstam, viņš joprojām spēlē hokeju. Ventas Balss saruna ar Raulu notiek Ventspils Ledus hallē, tādējādi nedaudz pakavējoties atmiņās, kā hokejs ienācis Raula dzīvē, un ļaujoties emocijām, kas nesen piedzīvotas aizvadītajā junioru čempionātā. «17 000 Kanādas fanu klātbūtnē vinnēt Kanādu, kas nekad līdz šim nav noticis, bija ļoti emocionāls brīdis,» neslēpj Rauls. «Bija svarīgi turēt līdzi un veidot rezultātu. Tā bija mūsu vislabākā spēle, ko vien mēs varējām nospēlēt. Papildlaikā nevarēju aptvert, ka mēs tiešām pret kanādiešiem spēlējam ar neizšķirtu rezultātu. Mums visiem bija milzīgs stress, bet, kad Ēriks Mateiko iemeta izšķirošo bullīti papildlaikā, mēs visi izskrējām uz laukumu aiz laimes. Cīnījāmies līdz galam un nevienā brīdī nepadevāmies.» Kā vairākkārt dažādās intervijās norādījis komandas treneris Ābols, ļoti īsā sagatavošanās posma dēļ nebija zināms, ko turnīra startā sagaidīt. Tomēr komanda veiksmīgi saliedējusies ap izlases līderiem, kas deva pārliecību par spēju cīnīties arī pret spēcīgo Kanādu. 

Vaicāts, kā parasti gatavojas spēlēm, Rauls atzīst, ka viņam ir svarīgi paklausīties savu iemīļoto mūziku, noskaņoties spēlei, morāli sagatavoties tam, ka būs fiziski grūti, un koncentrēties tikai uz to, kas notiks uz laukuma spēles laikā, nepadodoties nevienā mirklī. Hokejs Raula dzīvē ir kopš mazotnes, un tas no ventspilnieka vienmēr prasījis smagu darbu, neatlaidību un disciplīnu gan treniņos, gan ikdienas dzīvē. Šo neatlaidību un motivāciju palīdzējusi uzturēt ne tikai ģimene, bet arī treneri – Normunds Lācis, Renārs Namiķis, Roberts Grosbergs, Jānis Golubovičs, Ronalds Ozoliņš, kuriem Rauls ir pateicīgs par viņu ieguldīto darbu. «Būt par hokejistu nozīmē salikt kopā fizisko spēku, tehnisko sagatavotību, disciplīnu, lai kļūtu par labāko. Tas prasa pacietību un mācīšanos gan no uzvarām, gan zaudējumiem. Darīšu visu, lai sasniegtu savus hokejā izvirzītos mērķus,» norāda Rauls, aicinot arī mazos ventspilniekus, kas vēl tikai apgūst hokeja spēli un dodas ikdienā uz treniņiem Ventspils Ledus hallē, nekad nepadoties un ieguldīt daudz darba un laika savā izaugsmē.