Atlētikas zāles visām gaumēm

Rudens ir brīdis, kad sportošanas cienītāji vairāk meklē iespējas trenēties iekštelpās un sezonu tā pa īstam uzsāk arī Olimpiskā centra Ventspils atlētikas zāles Ūdens piedzīvojumu parkā, Basketbola hallē un Pārventas sporta kompleksā – trīs dažādas, bet apmeklētāju vienādi iecienītas zāles.

Pēc divu gadu pārtraukuma šoruden atlētikas zāles atkal var darboties bez ierobežojumiem un papildu prasībām, ko novērtējuši arī apmeklētāji. Uzticīgi palikuši ilggadējie nācēji, bet klāt nākuši arī jauni, turklāt ne tikai pieredzes, bet arī gadu ziņā. Kā jau parasti, katram motivācija ir citādāka, bet, kā uzsver atlētikas zāļu instruktori, galvenais, ka viņi izvēlas brīvo laiku pavadīt aktīvās un veselīgās nodarbēs. Pakalpojumu cenas joprojām saglabātas nemainīgas, bet tālākais būs atkarīgs no valsts lēmumiem par iespējamo atbalstu un kompensācijām. Katrā ziņā šobrīd atlētikas zālēs tiešām iegriezusies kārtīga kustība, bet tur joprojām priecājas par katru jaunu apmeklētāju.

Senākā vieta dzelžu cilātājiem

Savulaik viena no pirmajām atlētiskajai vingrošanai aprīkotajām vietām Ventspilī atradās tā saucamajā stadiona paviljonā, nedaudz vēlāk solīdi iekārtota zāle parādījās uzņēmumā SRAU, bet aptuveni ap šo pašu laiku zāle tapa arī peldbaseina telpās. No šīm trim vietām šobrīd saglabājusies tikai baseina jeb tagadējā Ūdens piedzīvojumu parka zāle, kas līdz ar to pamatoti var lepoties, ka ir senākā šāda vieta pilsētā. Protams, zāle pa šiem gadiem ir izmainījusies, bet vieta palikusi nemainīga – baseina ēkas otrais stāvs.

Instruktors Ervins Melngalvis stāsta, ka pēc tam, kad atcelti visi ierobežojumi, vismaz šajā zālē notikusi pamatīga paaudžu maiņa: «Zālē palika daži veterāni, kas jau gadu desmitiem nāk tieši uz šo vietu, bet klāt nāca daudz jauniešu, piemēram, no Ventspils Tehnikuma. Nāk arī dažādu biroju darbinieki un vispār sēdoša darba darītāji, bet, kas ir sevišķi patīkami, – pēc ilgiem laikiem nāk arī skolēni. Bez šaubām, viņus vairāk uzmanu un stingrāk noinstruēju. Šī tiešām ir ļoti patīkama tendence, un es atļaujos domāt, ka šie jaunieši izdarījuši izvēli par labu, ja tā var teikt, izklaides iespēju gaišajai pusei.»

Kā interesantu piemēru viņš min Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kas saviem darbiniekiem sarūpēja zināmu skaitu bezmaksas apmeklējumu, pēc kuriem daļa turpina apmeklēt zāli, turklāt bieži vien to dara uzreiz pēc naktsmaiņas beigām. «Slimnīcas darbinieki inficējās ar fizisku aktivitāšu vīrusu. Droši varu teikt, ka tas ir to vērts, jo varbūt pēc pirmajām reizēm cilvēks vēl neredzēs radikālas izmaiņas spogulī, bet simtprocentīgas izmaiņas pašsajūtā viņš konstatēs, un tā ir viena no pirmajām inficēšanās pazīmēm,» filosofiski spriež Melngalvis.

Cītīgi zāles apmeklētāji joprojām ir arī seniori, kuri turklāt nevis vienkārši atnāk izstaipīties un pakustēties, bet tiešām nopietni strādā. Vecākais no viņiem ir 74 gadus vecs kungs. Kā ļoti pozitīvu piemēram instruktors min mākslinieci Mārīti Klušu, kura savas fiziskās kondīcijas problēmas ļoti veiksmīgi risina ar regulāriem treniņiem. Viņš arī uzsver, ka regulāri zāles apmeklējumi liek cilvēkiem vispār paplašināt savu redzeslauku, piemēram, ievācot informāciju par pareizu uzturu, bet ne tikai to. Jaunā sezona tika sagaidīta arī ar jaunumiem – nomainītas visas hanteles. To svars nav mainījies, bet izskats tagad noteikti ir glītāks un arī rīkoties ar tām ir ērtāk.

Ūdens piedzīvojumu parka atlētikas zālē nesen nomainītas visas hanteles, kas nu gan izskatās gaumīgāk, gan lietošanā ir ērtākas.

Profiem un ne tikai

Basketbola halles atlētikas zālē jau pirms pandēmijas notika būtiskas pārmaiņas, kad ne tikai tika paplašinātas telpas un atjaunots aprīkojums, bet arī uzlabota ventilācijas sistēma. Tā ka divu kluso gadu laikā īpašus uzlabojumus vairs veikt nevajadzēja un atlika vien gaidīt to brīdi, kad uzņemt būs iespējams visus gribētājus. Šobrīd situācija patīkami mainījusies, jo trenēties uz pilnu klapi var gan profesionāļi vai topošie profi, gan ierindas ventspilnieki. Zāles instruktors Gvido Kohs apstiprina kolēģa teikto, ka pie trenažieriem pēdējā laikā ķērušies daudzi jaunieši: «Nāk tiešām daudz jaunu cilvēku. Tie ir studenti, arī skolēni. Vismaz pagaidām vēlme trenēties viņiem ir tāda stabila, bet, cik ilgi tas tā saglabāsies, redzēsim. Protams, turpina nākt arī vecie, kas te trenējas jau gadiem, bet arī viņi mēdz pazust un tad atkal atgriezties. Netrūkst arī meiteņu un sieviešu, tā ka kopumā var teikt, ka apmeklētāju sastāvs ir izmainījies un šobrīd trenējas ļoti dažādi cilvēki. Apmeklējums tiešām priecē, lai gan vienmēr jau gribas, lai nāktu vēl vairāk. Domāju, cilvēki tiešām novērtē to, ka šobrīd visu var darīt bez ierobežojumiem, un vēlas to izmantot, jo – kas zina, vai atkal nesekos kādi aizliegumi.»

Basketbola halles atlētikas zālē trenējas arī tie, kas par savu sporta veidu atzinuši svara stieņa spiešanu guļus vai pauerliftingu. «Viņiem tiešām nebija vienkāršs laiks, jo bija jāatrod veidi, kā sevi uzturēt formā. Kāds to darīja mājās, kāds meklēja citus veidus un novārtā nekas netika pamests. Šobrīd viņi atkal atgriezušies zālē un viss turpinās. Visi nopietni trenējas un jau domā par nākamajiem mačiem,» stāsta Kohs. Viena no šīs zāles specifikām ir tāda, ka tajā regulāri trenējas arī dažādu sporta klubu pārstāvji, kas arī nodrošina stabilu apmeklētāju plūsmu. Aktīvākie ir basketbolisti, hokejisti un futbolisti, bet tāpat treniņus organizē arī citu sporta veidu pārstāvji un zāles aprīkojumu savām nodarbībām regulāri izmanto Fizioterapijas centra speciālisti. Kohs gan norāda, ka nav tā, ka kādu brīdi tāpēc zālē būtu pārāk maz vietas – labi tās gandrīz 420 kvadrātmetros sadzīvo visi.

Basketbola halles zālē plašuma pietiek arī dažādiem specifiskākiem vingrinājumiem.

Ne tikai pārventniekiem

Jaunākā no Ventspils atlētikas zālēm atrodas Pārventas sporta kompleksā – tā kopa ar fitnesa zāli atklāta vien 2017. gadā, pārbūvējot tā laika 3. vidusskolas telpas un savienojot ar sporta namu. Zāles instruktors Kārlis Krūmiņš stāsta, ka ceļu uz šo zāli atraduši ne tikai pārventnieki: «Protams, tā galvenokārt ir pārventnieku zāle, tomēr vairāki cilvēki īpaši brauc no Ventas otra krasta. Starp viņiem ir tādi, kas izmēģinājuši arī divas pārējās zāles un secinājuši, ka šeit tomēr patīk visvairāk. Piemēram, esmu dzirdējis, ka šī ir vislabāk apgaismotā zāle, un ir cilvēki, kam tieši tas ir svarīgi. Protams, katrā zālē ir sava specifika un katram apmeklētājam var būt savas intereses.»

Jauniešu pieplūdumu Pārventas zāle neizjūtot, bet to turpina apmeklēt trīs augstskolas studenti, kas sāka trenēties vēl kā 3. vidusskolas audzēkņi. Lai gan zāle darbojas vien piecus gadus, izveidojies arī pastāvīgo apmeklētāju loks, kas ir treniņiem šeit uzticīgi joprojām. «Tie ir arī tādi pieredzējušāki cilvēki. Diviem no viņiem ir 74 gadi, diviem ir 68 gadi, bet nāk arī kāda kundze, kurai ir 82. Viņi nāk trīs reizes nedēļā un ir klāt jau 9 no rīta, lai kārtīgi pastrādātu. Interesanti, ka tūlīt pēc atvēršanās ap 80% apmeklētāju bija sievietes, bet pamazām tas skaits ir izlīdzinājies,» stāsta Krūmiņš.

Viņš ir tiešām lepns ar to, ka izdevies zāles apmeklētājus pieradināt pie noteiktas kārtības. Viņi ļoti labi zina un saprot, ka zālē drīkst ienākt tikai ar maiņas sporta apaviem, bet aprīkojums pēc savas darbošanās ir jānotīra, lai nākamajam būtu patīkamāk strādāt. Krūmiņš pieļauj, ka arī tas nosaka to, kādi cilvēki apmeklē šo zāli: «Kaut kādā ziņā var teikt, ka mums te ir tāda klusāka zāle. Te nenāk vīri, kas ceļ ļoti lielus svarus un pēc tam stieni skaļi met uz zemes, bet tajā pašā laikā arī šajā zālē var paveikt visu, lai kļūtu tikpat muskuļots un spēcīgs. Taču ne jau visiem ir svarīgi tieši tas, un arī viņi mierīgi var šeit trenēties. Ar to mēs arī atšķiramies no abām pārējām zālēm, kurām arī ir sava specifika, un patiesībā tas ir ļoti labi, ka tās ir tik dažādas, lai arī visas vienādi labi aprīkotas.»