Atjauno interesi par basketbolu

Sezona šķērsgriezumā

BK Ventspils arī šajā sezonā nespēlēja Eiropas kausos, tomēr piedalījās trīs turnīros – Latvijas–Igaunijas līgā, Užavas kausā un, protams, Latvijas čempionātā. Kausa izcīņā ventspilnieki tika līdz finālam, pa ceļam droši tiekot galā ar BK Kandava (105:63; 132:80), nedaudz panervozējot ar BK Liepāja (65:71; 87:72) un smagā cīņā apspēlējot BK Ogre (85:78; 85:86). Pusfināla mačs Ogrē komandai izvērsās smags ne tikai spēles ziņā – savainojumā mačā iedzīvojās Ventspils galvenais spēks zem groziem Andrejs Šeļakovs, turklāt drīz vien kļuva skaidrs, ka pieredzējušajam centram sezona ir galā. Užavas kausa fināls Ventspilī kļuva par īstiem basketbola svētkiem – ar kopīgām Latvijas Basketbola savienības un mājinieku pūlēm zālē faktiski nebija brīvu vietu, turklāt arī komandas sarūpēja kārtīgu cīņu. Tās izskaņā ventspilniekiem spēku gan pietrūka un tika piedzīvots zaudējums 62:74, bet jāuzsver, ka komanda nepadevās nevienā brīdī.

Latvijas–Igaunijas līgas izskaņa otro sezonu pēc kārtas gan sagādāja vilšanos... Kopumā pat ļoti veiksmīgs regulārais turnīrs, kurā pa reizei izdevās paņemt skalpu no abu valstu čempioniem Kalev/Cramo (turklāt izbraukumā!) un VEF, kā arī aizvadīt garākas uzvaru sērijas. Sezonas izšķirošajā mirklī rindiņā gan sakārtojās zaudējumi. Vispirms divi regulārās sezonas noslēgumā, bet pēc tam divi arī ceturtdaļfinālā, uz finālturnīru palaižot Ronaldu Zaķi un Viimsi.

Savukārt Latvijas čempionātā otro sezonu pēc kārtas sagaidīja smagas kaujas pusfinālā pret revanšu (arī par kausu!) alkstošo Ogri. Pirms gada ventspilnieki svinēja uzvaru 3:1, izšķirošo uzvaru izcīnot viesos, turklāt ar pēdējo sekunžu metienu – tālmetienu pāri rokām iemeta Artūrs Ausējs. Šoreiz sērijai bija fantastisks un tiešām neprognozējams scenārijs. Nekad agrāk četrās spēlēs pēc kārtas nebija uzvarējuši viesi, bet šoreiz notika tieši tā. Izšķirošā piektā spēle risinājās Ventspilī, tā ka komandai bija jālauž sērijas lāsts un beidzot jāuzvar savās mājās. Un tas izdevās! Emocionālā, nervozā un brīžiem neizprotamā mačā Ventspils svinēja uzvaru 77:73 un iekļuva finālā, kur jau gaidīja VEF.

Sagaidīja un dabūja krietni vien panervozēt, lai nodrošinātu šķietami pašsaprotamo titulu. Neskatoties uz to, ka jau pusfinālā Ventspils palika bez vēl vienas nozīmīgas figūras Rodrigo Būmeistera, ka rindas paretināja arī slimošana, mūsējie favorītiem sakūra kārtīgu pirti. Vispirms jau otrajā mačā tika lauzts vēl viens lāsts un pēc ilgākas pauzes paņemta uzvara, bet sevišķi dramatiski izvērsās sestā spēle Rīgā. Ventspilnieki neapšaubāmi bija pelnījuši atvest vēl vienu maču uz savām mājām, taču veiksmes nedaudz pietrūka – uz tablo -1, izspēlēts līdz brīvam metienam, taču grozs bumbu pretī neņem... Līdz ar to finālsērijā zaudējums 1:4.

Cīņā līdz pēdējai sekundei

Katram profesionālam kolektīvam, tajā skaitā basketbola klubam, pirms kārtējā darba cēliena tiek izvirzīti uzdevumi. BK Ventspils valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis uzskata, ka basketbolisti ar saviem uzdevumiem tikuši galā kopumā veiksmīgi: «Viens no uzdevumiem bija kausa fināls, kas ir izpildīts, turklāt arī spēlei nebija ne vainas. Bija jātiek arī Latvijas čempionāta finālā, kas arī ir paveikts un fināls aizvadīts godājami. Uzdevumu iekļūt Latvijas–Igaunijas līgas Final 4 gan neizpildījām, par ko, protams, žēl. Tomēr es lepojos ar komandas sniegumu! Viss notika manu acu priekšā, un es redzēju to rūpīgo, titānisko darbu, ko ieguldīja gan treneri, gan spēlētāji, lai sasniegtu šos rezultātus. Viens no svarīgākajiem sezonas sasniegumiem ir tas, ka tribīnēs atgriezušies skatītāji, turklāt liels prieks, ka lielā skaitā nāk bērni un jaunieši. Jā, viņiem tas kaut kādā ziņā ir tusiņš, kas jauniešiem bijis svarīgs vienmēr, bet patīkami, ka viņi tam izvēlējušies basketbola zāli. Viņi tomēr arī nodrošina visai skaļu atbalstu, par ko, protams, paldies arī fanu klubam A Sektors!»

Boitmanis, raksturojos noskaņojumu komandā, min gadījumu pirms piektās finālspēles, kad viņš komandai paziņojis, ka brauc ar viņiem kopā pēc sudraba medaļām. Spēlētāji šādu paziņojumu nav uzņēmuši ar sajūsmu, jo... viņi nedomāja braukt pēc sudraba, bet pēc vēl vienas uzvaras un sērija pagarinājuma. «Ne par kādu sudrabu neesot jādomā, viņi vēl atvedīs spēli uz Ventspili! Tā man paziņoja spēlētāji, un tas bija tāds patīkams šoks. Komanda nebija salauzta, tā vēl domāja par uzvarām. Viņi visi ir cīnītāji, un tādas komandas mums nav bijis sen. Ilggadējs basketbola līdzjutējs Igors Skoks, kurš, protams, ir redzējis klubu arī labākajos laikos, ar lielu budžetu un skaļiem uzvārdiem, man tā arī pateica, – ka šī ir labākā komandu, kādu viņš Ventspilī ir redzējis,» stāsta Boitmanis.

Īsts basketbola bums

Interese par basketbolu Ventspilī šajā sezonā ne vien parādījās jauniešiem, bet arī atgriezās tiem, kas savulaik jau bijuši aktīvi spēļu apmeklētāji un komandas atbalstītāji. Pēc sezonas tiekoties ar pašvaldības vadību, galvenais treneris Gints Fogels pastāstīja, ka viņam pavasarī klāt nākuši arī pilnīgi sveši cilvēki, kas teikuši paldies par spēlēm un emocijām, bet Boitmanis arī saņēmis zvanus no paziņām, kas nedzīvo Ventspilī. «Mēs uzstādījām sezonas apmeklētības rekordus, bet izrādās, ka daudzi mums seko līdzi ne tikai klātienē. Tas bija īsts basketbola bums. Protams, līdzjutējus vienmēr interesē panākumi, bet domāju, ka šoreiz nostrādāja arī mūsu spēles stils, jo komanda tiešām kārtīgi cīnījās. Arī tajos mačos, kuri kopumā varbūt nebija tik veiksmīgi. Piemēram, neskatoties uz to, ka daudzām komandām auguma ziņā zaudējām, regulāri uzvarējām cīņu par atlēkušajām bumbām. Spēlējām ātru basketbolu, netrūka snaiperu, un arī tas patīk līdzjutējiem,» spriež Boitmanis.

Pilsētas domes – tieši pašvaldība šobrīd ir galvenais basketbola kluba atbalstītājs – priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, analizējot sezonu, atzina, ka, lai arī tā lielā mērā līdzinājās iepriekšējai, sajūtas pēc tās pilnīgi noteikti ir citādākās: «Protams, kaut kādā ziņā arī šogad mūsu fināls bija sērija ar Ogri, tomēr es gribētu teikt, ka īstajā finālā mēs nebijām nekādi peramie puikas. Turklāt jāņem vērā, ka mums trūka Rodrigo un Andreja, bet trešajā spēlē traumā iedzīvojās Linards. Brīžiem šos trūkumus bija grūti kompensēt, taču tas nekā nemainīja to, ka komanda bija ļoti saliedēta. Mēs bijā ļoti mobilizēti, bet VEF kādos brīžos vienkārši vairāk paveicās. Jāsaka paldies treneriem – Gintam un viņa palīgiem –, jo padarīts tiešām labs darbs. Šobrīd sanāk tā, ka 10 reizes esam bijuši čempioni, bet 11 reizes kļuvuši par vicečempioniem, tā ka nākamajā sezonā jācenšas šo situāciju mainīt, jo diez vai ir pareizi, ka otro vietu skaits ir lielāks.» Vītoliņš arī atzinīgi izteicās par kluba prezidenta Ģirta Štekerhofa darbošanos, kurš cenšas iesaistīties visos procesos, cik vien to ļauj aizņemtība.

«Domāju, šobrīd klubā ir savākušies tādi īsti Ventspils patrioti, un to var teikt arī par domes atbalstu. Mēs tiešām visu laiku jutām šo ieinteresētību, šo aizmuguri, kas noteikti ļoti palīdzēja un arī veidoja saliedēto kolektīvu. Tas arī dod pārliecību, ka varam ne tikai priecāties par veciem lauriem, bet arī domāt par perspektīvu,» atzīst kluba prezidents. Kādu interesantu niansi par komandu min ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics: «Šī bija ne tikai īstu strādnieku komanda, bet arī tiešam inteliģentu strādnieku komanda. Halles darbinieces, kuras strādā jau gadiem, min, ka tādu komandu neatceras – vienmēr pasveicinās, parunās, laipni. Domāju, arī uz nākamo gadu jācenšas nokomplektēt to kaujas spējīgo sastāvu tieši tādu, jo izskatās, ka tas patīk arī līdzjutējiem.»

Kas notiek tālāk?

Pēc sezonas līgums ar klubu saglabājās tikai trim pamatsastāva spēlētājiem – Kristapam Medisam, Rodrigo Būmeisteram un Kristiānam Šulcam. Tas gan nenozīmē, ka neviens no tiem, kas šosezon cīnījās Ventspils krāsās un kuriem līgums ir beidzies, nepaliks komandā. Diezgan droši, ka komandā paliks pieredzējušais Šeļakovs, bet runāts par nākotnes plāniem tiks arī ar citiem. Skaidrs, ka darbu turpinās arī treneru kolektīvs Gints Fogels, Andris Gūtmanis un Edgars Seredjuks. «Profesionālais sports ir nežēlīgs un treneri ātri mēdz nonākt nežēlastībā, bet šajā gadījumā iemeslu pārmetumiem nav. Turklāt viņi ne tikai atzīstami strādā, bet visi ir ventspilnieki, kas arī ļoti patīkami,» norāda Boitmanis. Jau sākts darbs pie nākamās sezonas sastāva, izvērtējot nepieciešamības, vēlmes un iespējas. Skaidrs, ka tiks mēģināts to pastiprināt, lai varētu domāt arī par sportiski augstākiem mērķiem, bet klubā cer, ka ar jaunā sastāva aprisēm izdosies tikt skaidrībā jau jūnija laikā. Klubs arī seko līdzi tam, kas notiek jaunatnes basketbolā, un, protams, ar prieku secina, ka sporta skolā Spars šobrīd ir gan labi jaunie treneri, gan audzēkņi. Uz lielās komandas treniņiem jau uzaicināts Toms Salnājs, kurš šopavasar tika atzīts par U17 vecuma grupas vērtīgāko spēlētāju gan Eiropas Jaunatnes līgas finālā, gan Latvijas jaunatnes čempionātā.

Runājot par nākamo sezonu, protams, tiek domāts arī par jaunu finanšu līdzekļu piesaisti, un šajā ziņā Boitmanis cer, ka savu pienesumu dos tā saucamais Basketbola draugu klubiņš, kuram tiks aicināti pievienoties dažādi kluba atbalstītāji: «Vislielākais paldies pienākas pašvaldībai, kas ne tikai palīdz finansiāli, bet atbalsta komandu arī klātienē. Vītoliņa kungs, Lemberga kungs, Blumberga kungs – viņi tiešām ir arī lieli līdzjutēji un vienmēr cenšas tikt uz spēlēm. Finansiāli palīdz arī uzņēmumi. Jau tagad varu teikt paldies uzņēmumiem Kurekss, Citro, VK Tranzīts, BraDava, Baltimar, arī citiem, bet ceru, ka šis klubiņš ar laiku vēl vairāk pieaugs. Tas faktiski ir atvērts jebkuram, kurš vēlas palīdzēt basketbolam Ventspilī.»

Jau otro sezonu kluba galvenais atbalstītājs ir pašvaldība, tāpēc medaļas tika pasniegtas arī domes vadībai – Jānim Vītoliņam un Guntim Blumbergam.

^{Foto: Kristaps Anškens}