Olimpiskais gads ar zelta maliņu

Olimpiskais zelts pēc 41 gada gaidīšanas

Atskatam uz sasniegumiem olimpiskajās spēlēs un vispār olimpiskajā gadā patiesībā bija jābūt iepriekšējā decembrī, tomēr visiem labi zināmā sērga Tokijas spēles piespieda pārcelt par gadu vēlāk. Ventspilnieki atkal varēja lepoties ar to, ka Latvijas izlases sastāvā bija vairāki mūsējie, un lepoties visi varēja arī par sasniegto. Unikālu ierakstu Latvijas un olimpisko spēļu vēsturē veica Latvijas 3x3 basketbola izlase ar ventspilnieku Kārli Lasmani sastāvā, kurš kopā ar Nauri Miezi, Edgaru Krūmiņu un Agni Čavaru kļuva par pirmo olimpisko čempionu šajā sporta veidā. Šī zelta medaļa Latvijas komandai ir tikai ceturtā pēc neatkarības atjaunošanas, bet Ventspils pie sava olimpiskā čempiona tika pēc 41 gada pārtraukuma – tieši tik daudz jau pagājis kopš Daiņa Kūlas triumfa olimpiskajās spēlēs Maskavā.

Ar raksturu un cīņassparu pie savas medaļas tika arī svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš ilgāku laiku bija cīnījies ar dažādiem savainojumiem. Svara kategorijā līdz 109 kilogramiem Artūrs sasniedza jaunu Latvijas rekordu grūšanā (230 kg) un summā (410 kg), kas Tokijā ļāva tikt pie bronzas medaļas.

Ja Plēsniekam tās bija jau trešās spēles, tad Ritvars Suharevs piedzīvoja debiju un svara kategorijā līdz 81 kilogramam ar jaunu Latvijas rekordu raušanā (163 kg) un summā (358 kg) izcīnīja augsto sesto vietu.

Pieredzējusī Madara Palameika Tokijā tika līdz finālam, kurā gan šķēps nelidoja tika tālu, kā viņai noteikti būtu gribējies – šoreiz 11. vieta. Olimpisko spēļu debitantam, soļotājam Ruslanam Smolonskim 50 kilometru distancē nācās iekost šīs vieglatlētikas disciplīnas rūgtajā garoziņā un pārliecināties, ka soļošanā svarīgi ir arī iegūt tiesnešu cieņu. Pie tās var tikt, regulāri un labi startējot dažādās sacensībās, bet tam nepieciešams ieguldīt lielu darbu treniņos, kam noņemšana no olimpiskās trases kā reiz varētu motivēt.

Jau pēc diviem mēnešiem Pekinā tiks dots starts ziemas olimpiskajām spēlēm, un jau zināms, ka ventspilniekiem arī šoreiz būs, par ko īkšķus turēt sirsnīgāk. Šorttrekists Roberts Krūzbergs bija devītais Eiropas čempionātā un izcīnīja 15. vietu pasaules čempionātā 1000 m distancē, bet gada nogalē sekmīgi startēja Pasaules kausā, tā tiekot pie ceļazīmes uz 2022. gada spēlēm.

Dažādi mērogi, dažādas medaļas

Lai arī ierobežojumi un papildu prasības dažkārt lika attiekties no kādu sacensību rīkošanas vai apmeklēšanas, dažāda mēroga maču tomēr bija vairāk nekā vēl pirms gada. Dažkārt sportistiem tā bija atgriešanās sacensību atmosfērā pēc ļoti ilgas pauzes, kā tas bija, piemēram, svarcēlājiem, kad pavasarī Maskavā bija jāstartē Eiropas čempionātā. Divi mūsu spēcīgākie atlēti šajās sacensībās bija mainītās lomās – Ritvars izcīnīja bronzu, bet Artūrs bija sestais. Armands Mežinskis izcīnīja 11. vietu, bet Eiropas čempionātā junioriem sudraba medaļa Danielai Ivanovai.

Izcils gads padevās mūsu trīssoļlēcējām. Rūta Lasmane izcīnīja bronzas medaļu Eiropas U23 čempionātā, bet sacensībās ASV sasniedza jaunu personisko rekordu 14,20 m un valsts rekordu telpās – 14,15 m.

Darja Sopova bija trešā Eiropas un pasaules junioru čempionātos, divkārt laboja Latvijas rekordu juniorēm, bet Baltijas junioru čempionātā uzvarēja gan trīssolī, gan tāllēkšanā.

Vēl par Latvijas čempioniem vieglatlētikā kārtslēkšanā kļuva Mareks Ārents un Ildze Bortaščenoka, tāllēkšanā Māra Grīva un 400 m skriešanā Jānis Leitis.

Unikālu panākumu palīdzēja sasniegt Ventspils Jaunrades nama galda hokeja komandas pārstāvis Elvijs Siliņš, kurš kopā ar Latvijas izlasi pirmo reizi šī sporta veida vēsturē izcīnīja pasaules čempiona titulu.

Sporta skolas Spars džudo nodaļas audzēkne Marija Selezņova Eiropas čempionāta sambo jauniešiem izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 65 kg, bet Raimonds Martinovskis bija trešais pasaules čempionātā kikboksā svara kategorijā līdz 89 kilogramiem kick light disciplīnā. Tāpat Ventspils Olimpiskās vienības sportists Eiropas kausā izcīnīja sudrabu gan kick light, gan light contact disciplīnā.

Ar domām par olimpiskajām spēlēm tagad trenējas un startē arī BMX frīstaila meistari, kas liek par sevi runāt arvien skaļāk. Pasaules čempionātā parka disciplīnā Ernests Zēbolds un Tomass Grinbergs ierindojās trešā desmita sākumā, bet krietni labāk pavisam nesen veicās Eiropas čempionātā. Ernests finišēja augstajā ceturtajā vietā, bet Tomasam pavisam maz pietrūka iekļūšanai finālā, un viņš ieņēma 15. pozīciju. Starptautiskā arēnā atkal varēja startēt arī svarbumbu cēlāji. Vasilijs Giņko Eiropas čempionātā vecuma grupā no 44 līdz 49 gadiem svara kategorijā virs 85 kilogramiem izcīnīja sudraba medaļu, bet pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā grūšanas vingrinājumā tika pie bronzas.

Pašvaldības atbalsts – nemainīgs

Pateicoties pilsētas pašvaldības atbalstam, jau vairākus gadus darbojas īpaša sportistu atbalsta programma – Ventspils Olimpiskā vienība. Šobrīd tās atbalstu saņem 21 sportists un piecas sporta veidu programmas, bet tāpat sadarbībā ar Izglītības ministriju Ventspilī darbojas arī Augstas klases sportistu sagatavošanas centrs. Olimpiskās vienības vadītājs Uldis Boitmanis atklāj, ka šobrīd šāds pašvaldības atbalsts ir sevišķi svarīgs: «Pašreizējā nodokļu politika nemudina uzņēmējus atbalstīt sportu, jo viņi vairs nesaņems nodokļu atlaides. Solījumi kaut kā labot šo situāciju nav pildīti, tāpēc ir ļoti labi, ka pašvaldība skatās pozitīvi sporta virzienā, jo citādāk mūs gaidītu liels krahs. Varam teikt lielu paldies, ka šajā laikā, kad nepieciešami arī daudzi citi ieguldījumi, pašvaldība atrod iespējas arī atbalstīt sportu. Lai tiktu pie augstiem sasniegumiem, ar talantīgu treneri un audzēkni vien mūsdienās vairs nepietiek. Tikpat svarīgi ir nodrošināt arī labākās iespējas treniņiem, startiem un sadzīvei.»

Šobrīd no Ventspils treneriem bagātākais ar olimpiešiem un godalgām ir svarcēlāju audzinātājs Eduards Andruškevičs, bet Boitmanis aicina arī neaizmirst, ka līdz olimpiādei nonākušo šorttrekistu pirmais treneris bija Māris Birzulis. Viņš arī uzsver, ka pašvaldības atbalsta rezultāts labi redzams arī šajā sezonā, turklāt ne tikai olimpiskajās spēlēs, kurās ventspilnieki par sevi lika runāt sevišķi skaļi. Būtiski ir arī tas, lai šie sportisti būtu arī īsti Ventspils patrioti un, neskatoties uz to, kur viņi ikdienā trenējas un uzturas, nepieciešamības gadījumā aizstāvētu arī pilsētas krāsas.

Boitmanis ir pārliecināts, ka talantu netrūkst nedz Ventspils Olimpiskajā vienībā, nedz Augstas klases sportistu sagatavošanas centrā un ka ar pamatotām cerībām varam skatīties uz mūsējo startiem arī Parīzes olimpiādē 2024. gadā: «Tie ir ne tikai šīs vasaras olimpieši, bet arī jaunie sportisti, kuri vēl startē junioru grupās, bet noteikti skatās arī Parīzes virzienā. Olimpiskajiem sporta veidiem pievienojies arī BMX frīstails, kurā mums arī ir savas cerības. Godīgi sakot, Ernesta un Tomasa neatlaidību un centību varu tikai apbrīnot, jo viņi visu ikdienu pakļauj tikai savam sporta veidam, meklējot iespējas trenēties un startēt. Tieši tā iespējams sasniegt augstākos rezultātus.»