Basketbola klubs Ventspils jau šodien aizvadīs kārtējo Latvijas–Igaunijas līgas maču, savā laukumā uzņemot Pērnavas komandu un cenšoties turpināt uzvaru sēriju, bet reizē arī iesākot spēļu triecienciklu – mēneša laikā spēļu būs vairāk nekā divos iepriekšējos kopā. Pirms šiem notikumiem uz nelielu sarunu aicinājām komandas galveno treneri Gintu Fogelu.
Katrā mačā savs līderis
Ventspilnieki kopš 1. oktobra aizvadījuši septiņas spēles apvienotajā līgā un divus mačus Latvijas kausa izcīņā, bet no rītdienas līdz janvāra beigām komandai būs vismaz desmit mači. Ja izdosies pārvarēt kausa izcīņas ceturtdaļfinālu, būs garantētas vēl divas cīņas šī turnīra pusfinālā. Ventspils galvenais treneris Gints Fogels piekrīt, ka līdzšinējais kalendārs ir bijis pārāk mierīgs, lai gan tajā pašā laikā tas arī ļāvis pamatīgāk sagatavoties katrai nākamajai spēlei un apārstēt savainojumus. Treneris nesteidzas apgalvot, ka tuvākā mēneša laikā kļūs redzams, uz ko tad komanda šajā sezonā tiešām ir spējīga, bet piekrīt, ka gaidāms nopietns pārbaudījums: «Patiesības mirklis jau parasti nāk pavasarī, bet skaidrs, ka kalendārs tagad būs saspringts. Spēlējot savu spēli un rādot savu labāko sniegumu, varam pacīnīties ar katru – arī ar VEF un Kalev/Cramo. Var tomēr arī just to, ka Čempionu līgā abām šīm komandām ir citādāks noskaņojums, bet tad jau redzēs, kā tas būs, spēlējot ar mums, un ko mēs paši varēsim izdarīt.»
Ventspils arī šajā sezonā ļoti labprāt uzbrūk no tālās distances (kausa izcīņas otrajā mačā ar Kandavu/Anzāģi realizēti 24 (!) tālmetieni), tomēr netrūkst arī spēles uz groza apakšu, bet treneris atzīst, ka līdz šim komandas spēli drīzāk raksturojis tas, ka katrā mačā bijis kāds spēlētājs, kurš paveicis kaut ko vairāk. «Ja mēs katrs spēlētu tikai vienā līmenī – tie, kas spēlē labi, spēlētu labi, tie kas nespēlē tik labi, arī nespēlētu labi –, būtu nedaudz bēdīgāk. Tomēr katrā mačā vienmēr uzrodas kāds, kas pagriež to spēli pilnīgi citādāk un līdz ar to arī padara to vieglāku citiem. Domāju, tas ir tas mūsu šī brīža spēks. Droši vien var teikt, ka sastāvs ir sabalansēts, lai gan ir pozīcijas, kurās gribētos lielāku konkurenci. Par to, vai mums ir kāda zvaigzne, lai spriež līdzjutēji un žurnālisti. Treneriem bieži vien ir tā, ka nākas saķert galvu par to, ko laukuma dara tie, ko citi uzskata par lielākajām zvaigznēm.»
Ķilpam Tomasa mieru
Komandā šobrīd ir divi leģionāri – Latvijas līdzjutējiem jau labi zināmais lietuvietis Deniss Krestiņins un amerikānis Lerijs Tomass. Ar labu metienu apveltītais Tomass ik maču savāc visai daudzveidīgu statistiku, tomēr dara to pavisam nemanāmā manierē, tā krietni atšķiroties no lielas daļas tautiešu, kas pirms tam spēlējuši Ventspilī. «Domāju, viņš joprojām vēl adaptējas jaunajā vidē. Ne tik daudz mūsu spēles stilam, bet drīzāk citu komandu sniegumam. Viņš ir ļoti gudrs spēlētājs, ar ļoti daudzām labām lietām, bet joprojām ir tādas, kas parādās treniņā, bet nav izmantotas spēlē. Septiņi tālmetieni no septiņiem kausa spēlē patiesībā parāda to, kā Tomass varētu spēlēt, ko viņš var paveikt,» skaidro treneris. No vietējiem spēlētājiem vismaz sezonas sākumā pozitīvi pārsteidzis Kristaps Ķilps, kurš kopā ar Artūru Ausēju šobrīd arī rezultatīvākais komandā. Treneris cer, ka tas tikai parāda, ka basketbolists ir nobriedis un pirmkārt jau psiholoģiski gatavs spēlēt jaunā līmenī: «Nekas daudz jau nav mainījies – viņš spēlē tāpat, kā to darīja arī pagājušajā gadā. Vienīgā atšķirība ir tajā, ka tagad bumbu biežāk izdodas dabūt grozā, kas laikam jau nozīmē, ka labāk adaptējies pieaugušo basketbolā. Varbūt vēl varētu paņemt nedaudz miera no Tomasa, jo tā karstā galva ne vienmēr palīdz.»
Fogels piekrīt teicienam, ka sastāva komplektācija turpinās visu laiku, un tā tas ir arī Ventspils gadījumā: «Sezonas gaitā situācijas var būt dažādas un jābūt gatavam uz tām reaģēt. Arī šobrīd ir pozīcijas, kuras mēs varam piesegt vieglāk, un arī tādas, kurās tas ir grūtāk. Protams, komplektācija nav noslēgusies, un tās turpinājums būs atkarīgs arī no komandas kopīgā snieguma. Nekas tik labi nedzen uz priekšu, kā iekšējā konkurence.» Jau otro sezonu BK Ventspils galvenajam trenerim palīgos ir tikai pieredzējušais Andris Gūtmanis un fiziskās sagatavotības speciālists Edgars Seredjuks, kamēr citās komandas treneru kolektīvi mēdz būt arī plašāki. Fogels atzīst, ka ir ļoti apmierināts ar to, ko un kā paveic viņa kolēģi, un arī uzsver labo sadarbību ar Ventspils Augstskolas komandu un tās galveno treneri Matīsu Graudiņu.
Spēlēm jābūt ar odziņām
Pagājušajā sezonā abu valstu klubi savstarpējos mačos tikās vien izslēgšanas spēlēs, bet pamatturnīrs tika aizvadīts bez robežu šķērsošanas, tāpēc jau tagad var teikt, ka šis gads ir interesantāks. Fogels uzsver arī Igaunijas klubu izaugsmi: «Cepuri nost viņu priekšā, kā viņi meklē visādus veidus, kā piesaistīt spēlētājus, lai komandas būtu spēcīgākas. Protams, visa pamatā ir finanses, bet igauņi mums šajā ziņā ir priekšā. Ja mēs esam vēl Ventspilī, tad viņi jau kaut kur pie Platenes. Patīk arī tas, ka igauņu spēlētāji, kas tagad komandās spēlē vadošās lomas, joprojām ir gados jauni un var šajā līgā spēlēt vēl vismaz gadus desmit, ja neaizbrauks uz kādu citu līgu. Viņi kļuvuši par solīdiem spēlētājiem jau ar kaut kādu pieredzes bagāžu. Var teikt, ka mums tā pieeja ir līdzīga, bet – kā tos spēlētājus pēc tam noturēt? Nav žēl, ja kāds kaut kur aizbrauc, spēlē un reāli dara lietas, nevis ir laukuma malā ar atmiņām par labi pavadīto iepriekšējo laiku.»
Treneris neslēpj, ka komanda ir ļoti noilgojusies pēc spēlēm līdzjutēju priekšā un emocijām, ko šādi mači sagādā. «Pagājušajā sezonā mums bija viens spilgts aktieris – Kriss Kofijs –, un, ja vien būtu varējuši spēlēt līdzjutēju priekšā, viņš būtu kļuvis par fanu megamīluli. Domāju, arī šajā sezonā mums ir spēlētāji, kas var izdarīt kaut ko līdzīgu, un arī tas šovs ir nepieciešams. Rezultāts un šovs – tās ir divas lietas, kas vajadzīgas līdzjutējiem. Vajadzīgas tās odziņas, kas paliek atmiņā un par kurām var parunāt. Katram spēlētājam tomēr kaut kādā ziņā jābūt arī aktierim un līdzjutējiem jāprot parādīt kaut ko vairāk. Šādas emocijas ir ļoti svarīgas un ļoti patīk faniem. Iespējams, ja būs vairāk spēļu, arī tās emocijas būs citādākas,» spriež treneris. «Man šķiet, ka brīžiem mēs spēlējam pat ļoti atzīstami, uzvaras krājas, tāpēc ceru, ka līdzjutēji to novērtēs un nāks uz mūsu spēlēm, jo tas taču ir galvenais, kam būtu jāinteresē līdzjutējiem. Iespējams, cilvēki pa šiem diviem gadiem vispār atraduši kaut ko apmeklēt. Tas ir kā mežā – ja ilgi neviens nestaigā, taciņa aizaug. Ļoti negribētos, lai aizaugtu taciņa uz Basketbola halli. Tāpēc, lūdzu, nāciet un atbalstiet mūs! Arī, ja gadīsies kāds kritiens, esiet saprotoši un drīzāk palīdziet piecelties. Vienmēr esmu atvērts sarunām, bet parunāt mēs varam arī tad, kad noticis kaut kas labs, nevis tikai, kad nepieciešama kritika. Ja ir, ko pateikt, jānāk un jārunā. Gaidām visus uz sestdienas spēli, kur mums pretī nāks nopietns pretinieks,» atklāj Fogels, piebilstot, ka Pērnavas komandas ambīcijas labi apliecina šīs sezonas mēģinājumi iekļūt Eirokausos.
Ventspils komanda šajā sezonā uzvarējusi deviņos mačos pēc kārtas un rīt panākumu sēriju var pagarināt līdz desmit mačiem, kas, protams, ir ļoti patīkama ziņa, tomēr reizē var arī radīt papildu psiholoģisku spiedienu. Treneris atzīst, ka par to, ka katra sērija kaut kad var beigties, ar spēlētājiem nerunā un kaut kā īpaši šādam pavērsienam negatavo: «Izejot no mājas pat ļoti slidenos laika apstākļos, tu taču nedomā par to, ka noteikti nokritīsi un sasitīsies. Nu, ja nokrīti, celies kājās. Mūsu situācija ir līdzīga – kad tā notiks, tad arī par to runāsim. Svarīgākais ir katrs nākamais mačs, kam arī gatavojamies, domājot, kā vislabāk paveikt tieši šo ceļa posmu, bet pēc tam domāsim par nākamo. Šobrīd tas ir vienīgais, par ko jārunā un jādomā.»
Komentāri (1)
Pilsētā vienīgā palikušā profesionālā komandu sporta spēļu kluba administrācijai gan būtu jāsarosās. Jāstrādā ar līdzjutējiem, pasmelieties pozitīvas idejas no BK Liepājas mārketinga.