Latvijas Basketbola savienība (LBS) saņēmusi aptuveni 30 sporta skolu, tostarp arī Ventspils sporta skola "Spars" un klubu parakstītu vēstuli, kurā basketbola speciālisti pauž bažas par LBS vēlmi mainīt Jaunatnes līgas izspēles sistēmas kārtību.
Pauž bažas par LBS vēlmi mainīt izspēles sistēmas kārtību Jaunatnes līgā
7Vēstulē pausts, ka LBS plānojot mainīt Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) izspēles sistēmas kārtību, pārejot no formāta "labākais pret labāko" uz "komplektu" sistēmu.
Kā vēsta LBS mājaslapā pieejamā informācija, 2019. gada 1. augustā LBS iepriekšējā sasaukuma valde, apstiprināja LJBL čempionāta nolikumu 2019./2020. gada sezonai, kas iepriekš bija izskatīts un pēc nopietnām diskusijām akceptēts LBS Jaunatnes komisijā. Nolikums paredzēja pakāpeniski atgriezties pie 20 gadus (1993.-2012.) LJBL izmantotā sporta skolu komplektu principa, 2019./2020. gada sezonā superlīgai nosakot formulu astoņi komplekti + katrā grupā četras labākās komandas, bet 2020./2021. gada sezonai nosakot formulu 10+2.
Pamatojums - lielās ceļošanas izmaksas, liekot lielo skolu komandām uz spēlēm doties katrai atsevišķi, kā arī grūtības izveidot un ievērot katrai vecuma grupai atšķirīgu spēļu kalendāru.
Pēc 2020. gada sezonas rezultātiem, pārejot uz formulu 10+2, ārpus superlīgas, paliktu sešas komandas, kuras savās grupās rangu tabulā ieņēma 8.-12. vietu.
LBS gan vēstīja, ka Jaunatnes komisijas jaunais sastāvs, kurā turpina darboties arī pieci iepriekšējā sasaukumā strādājušie, iestājas par "labākais pret labāko" sistēmu, nevis "komplekta" formātu. Tāds viedoklis atbalstīts arī neoficiāli sarīkotajā jauniešu treneru aptaujā.
Uz šādu informāciju reaģējušas arī vairākas sporta skolas no teju visiem lielākajiem Latvijas reģioniem.
Vēstulē skaidrots, ka sistēma "labākais pret labāko" ir piemērotāka, jo tiktu saglabāts sportiskais princips, spēcīgākajiem spēlējot ar spēcīgākajiem, savukārt zemāka līmeņa komandas cīnītos savā starpā. Tāpat šī sistēma palīdzētu progresēt sporta skolu talantīgākajiem audzēkņiem un komandām, kurās reiz spēlējuši aptuveni 80% pieaugušo izlases dalībnieku.
"Komplektu" sistēma nederētu, jo reģionu pilsētām ir ļoti grūti nodrošināt pilnu komplektu ar konkurētspējīgām komandām, taču, ja kāda vecuma grupas komanda ir pietiekami spēcīga, lai spēlētu superlīgā, to var liegt citu komandu vājums. Tāpat "komplektu" sistēma paredz visai ačgārnu izspēles kārtību, proti, U-12 un U-13 vecuma grupās spēlētāji cīnītos par sportiskajiem rezultātiem, bet U-14 līdz U-19 grupās pēc ekonomiskā principa. Pēc bērna attīstības viedokļa vajadzētu būt otrādi: sākumā jāspēlē pa reģioniem ar mazāku spēļu skaitu, kur arī treniņu darbs nav akcentēts uz tūlītēju rezultātu sasniegšanu. Savukārt vēlāk tiek spēlēts pēc sistēmas, kad lielāks uzsvars tiek likts uz augstu rezultātu sasniegšanu un spēlēm labākais pret labāko.
"Labākais pret labāko" sistēma arī būtu krietni vienkāršāk saprotama visām iesaistītajām pusēm, bet pretējā gadījumā, dalībniekiem nāktos "rakties" cauri vairākām turnīru tabulām.
"Komplektu" sistēma arī veicinātu reģionu komandu audzēkņu pārslodzi, jo zināms, ka ne visās vecuma grupās iespējams sapulcēt talantīgus basketbolistus. Arī treniņu darbs tik koncentrēts uz ātrāku rezultātu sasniegšanu, nevis spēlētāju pakāpenisku attīstību.
Tāpat šī izspēles kārtība nebūtu godīga pret visām sporta skolām, jo dažās no tām nav iespējams izveidot basketbola komandas visās esošajās vecuma grupās, kā rezultātā talantīgo vienību sportiskie rezultāti būtu "kaķim zem astes". "Komplektu" sistēma atvieglošot kalendāra izveidi, taču vēstules autori ir pārliecināti, ka nedēļas nogales starp Eiropas Jaunatnes basketbola līgu (EYBL), Eiropas Jaunatnes meiteņu basketbola līgu (EYGBL), Baltijas puišu basketbola līgu (BBBL) var sadalīt "brālīgi".
Vēstules noslēgumā pausts, ka "Komplektu" sistēma lauztu sporta principu - labākajām komandām ir jāspēlē savā starpā. Tāpat šīs sistēmas īstenošana veicinātu basketbola popularitātes mazināšanos reģionos.
Lai arī jaunajām sporta skolā ir spēcīgas komandas, "komplektu" sistēma radītu grūtības iekļūt superlīgā. Ar laiku būtu vērojamas arī nevienlīdzīgas spēles ar lielu punktu starpību.
Neīstenojot "komplektu" sistēmu izdotos arī pasaudzēt jauniešu izlases spēlētājus, par kuriem speciālisti nereti saka "viņi ir nodzīti".
Vēstules autori lūdz LBS aktīvāk uzklausīt jauniešu vecuma treneru teikto un neignorēt nesen izveidotās Jaunatnes komisijas viedokli. Tāpat jaunas izspēles sistēmas izveidošanā ieteikts pieaicināt profesionāļus arī no reģionālajām sporta skolām, kuriem ir pavisam cits skatījums uz šo situāciju.
Komentāri (7)
Atzīšos - basketbols man ir vienaldzīgs.
Tomēr sporta principu - stiprākie pret stiprākiem, lauzt būtu stulbi.
Arī relatīvi vājākiem lielāks prieks spēlēt savā starpā lai noskaidrotu stiprākos.
Kāda motivācija turpināt, visu laiku 'pakāšot' a priori stiprākiem tāpēc vien,
ka konkrētajā miestiņā gan ir centīgi spēlētāji, bet nekādas labāko izvēles un sapulcināšanas komandā iespējas.
Ja tev basketbols vienaldzīgs kāpēc tu kaut ko te raksti?
Sparam ziemā jau gadījusies ķibele ar autobusiem - https://www.ventasbalss.lv/forums/cilveki-sabiedriba/3413
Kā būs nākotnē?
Par šo jautājumu diskusija tika ļoti plaši izvērsta un paskaidrota jau iepriekš. Ja runājam par izspēles kārtību, ko vēlas ieviest Latvijas Basketbola Savienība, tad paredzam, ka izbraukumu skaits varētu būt tieši tāds pats. Vēl vairāk, lai "kolektīvās" komandas nonāktu paredzētā vietā, ar vienu autobusu varētu nepietikt. Tā kā Ventspils atrodas Latvijas vienā malā, mūsu skolas bērniem jebkurā gadījumā būs jāmēro pietiekami liels attālums uz sacensībām neatkarīgi no tā kāda izspēles sistēma tiks apstiprināta. Turklāt Sporta skolai "Spars" autobusus nodrošina Ventspils pilsētas Izglītības pārvalde, kurai transports ir jānodrošina arī citām pilsētas skolām.
Tāpat Sparam - neatkarīgi no LBS lēmuma - būtu jāveic analīze par basketbola sistēmas nākotni pilsētā.
Vai pietiek dalībnieku, lai nokomplektētu puišu komandas? Meiteņu?
Kā būs nākotnē, kādas ir tendences (interese par sportu veidu? demogrāfija?).
Kāda ir treneru kvantitāte, kvalifikācija?
Kurp ejam - pretī rezultātiem (vai internāts sevi attaisno?) vai pēc principa ''sports plašām tautas masām''?
Šāda analīze ir jau veikta, turklāt ne tikai basketbolā. Esam izvērtējuši sasniegumus basketbolā, izlašu kandidātus un dalībniekus, kā arī komandu treneru darbu sākot no 1985.gada dzimušiem audzēkņiem. Tas ir pietiekami ilgs laika periods, lai saprastu, kas šajā laika posmā ir strādājis labi un kurā brīdī rezultāti ir kritušies, kā arī kādi varētu būt iemesli. Ar analīzes rezultātiem un priekšlikumiem kā uzlabot darbu basketbolā jauniešiem Ventspilī un visā Latvijā iepazīstināsim skolas dibinātājus. Atsevišķus priekšlikumus iesniegsim arī Latvijas Basketbola Savienībā, ja tās valde un vadība būs atvērta diskusijai.
Diemžēl demogrāfiju mēs ietekmēt nevaram un pat paredzēt nevaram, kas nav arī mūsu skolas uzdevums. Šobrīd zēnu komandas ir nokomplektētas pilnībā, bet nedaudz sliktāk veicas ar meiteņu komandām, bet šāda pati situācija ir visā Latvijā.
Par basketbola internāt darbības izvērtējumu Jums būtu jājautā biedrībai "Ventspils basketbola skola", kuras pārraudzībā atrodas talantīgie Latvijas basketbolisti.
Ar sporta skolas mērķiem un uzdevumiem variet iepazīties mūsu izglītības iestādes Nolikumā http://www.spars.ventspils.lv/audzekniem/dokumenti/ , kurā radīsiet arī atbildi uz jautājumu - kur ejam?
Ja Jums rodas vēlme uzdot papildus jautājumus, varbūt sniegt kādus profesionālus priekšlikums, aicinām sazināties ar sporta skolas vadību pa espastu [email protected], vai zvanīt pa tālruni 63622732, kā arī ir iespēja ierasties klātienē Sporta skolas "Spars" administrācijas telpās Sporta ielā 7/9.