Ar sapni par Havaju salām

Agrāk veiksmīgais džudists, bet tagad tāds pats treneris Vadims Popovs savās pirmajās sacensībās Ironman piedalījās pērn un saprata, ka tā ir lieta, ar kuru viņš grib nodarboties vēl. Par nākamo mērķi tika izvēlētas sacensības ceturtajā lielākajā salā Kanāriju salu arhipelāgā – Lanzarotē. Pārbaudījums bija tiešām nopietns, turklāt ne tikai karstuma dēļ – uz salas konstanti pūta vējš, kas pārsniedza 10 m/s, bet kalnos bija gari, līdz 2600 m, kāpumi un tādi paši nobraucieni, kuros velosipēds brīžiem lidoja ar ātrumu 80 km/h, turklāt vulkāniskās izcelsmes nogāzēs nebija ne miņas no kāda ēnu dodoša auga. Skriešanas distancē kāpumi bija mazāki, toties visu maratona distanci nācās skriet augšā un lejā.

Taču pārsteigumi sākās jau peldēšanas startā. Peldēt vajadzēja nelielā lagūnā, kurā mazāk bija jūtams vējš, tomēr gluži bez viļņiem okeāns nebija. Taču lielākais pārbaudījums bija kāds cits. «Lai gan esmu saņēmis tā saucamo AWA bronzas statusu, kas masu startos ļauj doties distancē tūlīt pēc PRO grupas sportistiem, tur tas nedarbojās, jo Lanzarotē ūdenī visi 1800 cilvēki devās vienlaicīgi. Tad varat iedomāties, kāds bija šis peldējums – visu laiku bija kontakts ar citiem peldētājiem, gadījās, ka kāds trāpīja ar roku, kāds gandrīz iespēra ar kāju, bet regulāri bija jāizvairās no tiem, kas šķērso tavu peldēšanas trajektoriju. Taču šis pārbaudījums bija vēl viens iemesls tiešām lepoties, ka esmu pieveicis šīs smagās sacensības,» stāsta Vadims. Galu galā 3,8 km peldēšanas distances pievarēšanai tika iztērēta stunda un septiņas minūtes, bet tai sekoja 180 kilometru velosipēda mugurā pa Lanzarotes kalniem.

Dzelzsvīrs atzīstas, ka bija ļoti skaisti skati, bet nebija laika tos baudīt: «Vējš un lielais ātrums nobraucienos lika ļoti stingri turēt stūri un koncentrēties ceļam. Brīžiem bija tāda sajūta, ka priekšējais ritenis tūlīt izlēks no dakšas, bet vēlāk uzzināju, ka līdzīgas sajūtas bija daudziem. Es neesmu no bailīgajiem, bet tie nobraucieni tiešām bija kaut kas īpašs. Labi, ka pirms mačiem vispār uztaisīju treniņu un varēju saprast, kas mani sagaida, bet riteņbraukšanas posmā noteikti biju atstājis vairāk laika, nekā biju domājis.»

Iespēja uzlabot savu laiku un pozīciju ventspilniekam bija maratona distancē, lai cik tas arī neskan dīvaini pēc divām smagām disciplīnām. Un tas Popovam tiešām arī izdevās, savā vecuma grupā sasniedzot labāko rezultātu – trīs stundas un sešas minūtes –, bet distancē pavadītās desmit stundas 40 minūtes un 58 sekundes ļāva ieņemt 12. vietu savā vecuma grupā (kopvērtējumā 94.) Ventspilnieks atzīst, ka tieši labi pievarētais maratons ļauj justies apmierinātam ar pasaulē smagākajās Ironman sasniegto rezultātu, taču mērķi ir krietni vien augstāki. «Vēlos tikt pie iespējas startēt pasaules čempionātā Havaju salās, bet tam vecuma grupā vajadzēja iekļūt piecniekā, taču man pietrūka apmēram 15 minūšu. Skaidrs, ka uz vairāk nekā desmit stundu fona tas nešķiet daudz, un tagad, padomājot ar vēsu galvu, saprotu, ka varēju labāk nostartēt peldēšanā un varbūt arī ar riteni. Tajā brīdī gan šķita, ka paveicu visu, ko varēju. Taču skaidrs, ka, ja vēlos tikt uz pasaules čempionātu, minūtes būs jāmet nost,» spriež Popovs.

Lai gan Ironman triatlona cienītāji bieži vien sezonā veic tikai vienu startu pilnajā distancē, Vadims jau tagad zina, ka septembrī veiks nākamo. «Jau esmu pieteicies Ironman sacensībām ASV Mērilendas štata pilsētā Kembridžā, kurās arī varēs tikt pie pasaules čempionāta ceļazīmes. Ziemā un pavasarī cītīgi gatavojos startam Lanzarotē, tagad būs neliela pauze, un tad sākšu gatavoties ASV. Varbūt citā kontinentā man tiešām izdosies tikt pie vēlamā rezultāta, varbūt arī ne, bet būšu mēģinājis. Pārbaudes mači tam būs Ironman pusīte Gdiņā, Polijā.» Sportists neslēpj, ka Ironman nav lēts prieks, jo, piemēram, licence dalībai Lanzarotes mačos vien maksāja 600 eiro, tāpēc būtu patīkami, ja izdotos atrast kādus atbalstītājus, bet pagaidām lielākais paldies jāsaka ģimenei: «Liekas jau jocīgi, ka tu maksā tādu naudu, lai pēc tam desmit stundas mocītos, bet es esmu sapratis, ka šie mači, gatavošanās tiem, visa plānošana man tiešām ir vajadzīga. Lai cik noguris es pēc tam esmu, bet tas man tiešām liek justies pa īstam dzīvam!»

Plāni šai sezonai ir arī citiem Ventspils dzelzsvīriem. Piemēram, Jurijs Perunovs jūnija beigās Igaunijā, Otepē, veiks pusdistanci, bet oktobrī pilno Ironman – Barselonā. Savukārt Māris Priedēns nolēmis atgriezties Tallinā, kur startēja jau pērn un cīnīsies arī šogad augustā.