Šķēpmetējs Štrobinders izpilda pasaules čempionāta normatīvu

25 gadus vecais sportists savu personīgo rekordu laboja par pieciem centimetriem un pirmais no latviešu šķēpmetējiem izpildīja pasaules čempionāta normatīvu vīriešu konkurencē (83,00 metri).

Līdzšinējais Štrobindera personīgais rekords bija 83,37 metri, ko viņš 2015. gada maijā uzrādīja "Rīgas kausu" sacensībās. Šo sezonu Štrobinders sāka stabili un regulāri meta tālāk par 80 metriem. Viņa labākais rezultāts šogad bija 82,63 metri, kas 10. jūnijā tika sasniegti Prezidenta balvas sacensībās Valmierā.

Pirms nedēļas Šveices pilsētā Lucernā Rolands Štrobinders šķēpu aizmeta 80,15 metrus tālu, bet nu viņš šo rezultātu uzlabojis par vairāk nekā trim metriem – 83,42 metri. Personīgo rekordu Štrobinders laboja trešajā metienā, bet arī visi pārējie ieskaitītie raidījumi bija ap 80 metriem – 79,98, 81,69, 80,42 un 78,55 metri. Otro vietu ieguva cits Ventspils pašvaldības augstas klases atbalsta programmas sportists Ansis Brūns, kurš šķēpu meta 75,79 metrus tālu.

"Sportland" kausa ceturtajā posmā Jelgavā godalgotas vietas ieguva arī citi Ventspils sportisti. Par sacensību uzvarētāju tāllēkšanas sacensībās kļuva Ventspils augstas klases atbalsta programmas sportists Jānis Leitis, kurš sasniedza 7,54 m atzīmi. Par uzvarētājiem kļuva arī sporta skolas “Spars” audzēkņi Frederika Rūmniece (100 m/b skriešana, 16,19 sek.) un Edgars Berķis (lodes grūšanā, 15,14 m). Otro vietu šķēpmešanas sacensībās ieguva Ventspils augstas klases sportistu sagatavošanas centra sportiste Gundega Grīva, kura raidīja šķēpu 52,16 m tālu. Tāpat otrā vietas ieguva divas citas sporta skolas “Spars” audzēknes Gunta Holštroma (1500 m skriešana, 4:55,15) un Rūta Kate Lasmane (tāllēkšana, 5,76 m). Jauniešiem šķēpmešanā 2.vietu ieguva Roberts Barauss (41,36 m) un 3.vietu Matīss Kaudze (36,6 7m).

Pasaules čempionāts vieglatlētikā Londonā šogad paredzēts no 4. līdz 13. augustam un šobrīd normatīvu no Ventspils augstas klases atbalsta programmas sportistiem izpildījuši Rolands Štrobinders (šķēpa mešana), Valērijs Žolnerovičs (maratons), Madara Palameika (šķēpa mešana) un Arnis Rumbenieks (50 km soļošana).