Olimpiskajā vienībā pieci mūsējie

LOV sastāvos tika uzņemti 11 sporta veidu 60 pārstāvji, kuri bija ieņēmuši augstas vietas pasaules rangu tabulās attiecīgajā sporta veidā vai izpildījuši LOV atlases kritērijus 2010. gada sacensību sezonā. Augstākajā A sastāvā iekļauti 17 sportisti, no kuriem viens ir arī mūsu pārstāvis Viktors Ščerbatihs. Neviens cits mūsu atlēts Vasaras vienības pamatsastāvā nav spējis ielauzties.

Elites sportistu sarakstā iekļauti tādi meistari kā Māris Štrombergs, Ineta Radeviča, Vadims Vasiļevskis, Māris Urtāns un citi, kuri, protams, plašākus komentārus neprasa. Tāpat A sastāvā iekļauti Anastasija Grigorjeva (cīņa), Jevgeņijs Borodavko (džudo), Krists Straume un Aleksejs Rumjancevs (smaiļošana).

B sastāvs ir visplašāk pārstāvēts ar Ventspils sportistiem – svarcelšanā Artūrs Plēsnieks, vieglatlētikā Madara Palameika un Sinta Ozoliņa-Kovala. Šajā sarakstā atrodas arī tādi sportisti, par kuriem plašāka informācija pieejama attiecīgo sporta veidu federācijās vai vienībās: Lauris Šīre (airēšana), Artjoms Ramlavs (bokss), Dmitrijs Trefilovs (vingrošana) un Evija Puķīte (džudo). Protams, īstam sporta erudītam šie vārdi un uzvārdi neizpratni neizraisīs un būs kaut neliels priekšstats par viņu veikumu un spējām. Starp jaunajiem talantiem (21 sportists) atrodas tikai viens sporta skolas Spars BMX nodaļas audzēknis – Kristers Taims.

Latvijas Olimpiskās vienības prezidents Aldons Vrubļevskis Ventas Balsij apstiprināja, ka dalībnieku sastāvs noteikts atbilstoši pieņemtajiem kritērijiem un normām: «Tika izvērtēti sportistu sasniegumi un iegūtās vietas. Tāpēc arī A un B sastāvos var būt ir tik daudz cīņas sporta pārstāvju, jo, piemēram, Grigorjeva izcīnīja Eiropas čempionāta zeltu.» Uz jautājumu, kāpēc sastāvā nav iekļauti citi mūsu sportisti, kā, piemēram, Eiropas vieglatlētikas čempionāta dalībnieki Lauma Grīva un Normunds Pūpols, prezidents atbildēja, ka katra sporta veida federācija, savienība vai organizācija iesniedz savu pieteikumu, kurā izvirza kandidātus un to veikumu, bet šajā sarakstā nav bijuši iekļauti ne Grīva, ne Pūpols. «Tas nenozīmē, ka durvis uz Olimpiskajām spēlēm viņiem ir slēgtas, izpildot normatīvus viņi automātiski iekļūst komandā. Piemēram, katrā vieglatlētikas disciplīnā katru valsti var pārstāvēt maksimāli trīs atlēti, ja ir izpildījuši A normatīvu, tā ka ir visas iespējas,» skaidroja Vrubļevskis.

Vieglatlētikas treneris Māris Grīva Ventas Balsij vairāk norādīja uz valsts nepilnībām sporta sistēmā: «Šoreiz runa ir par to, ka Latvijas sporta sistēma Eiropā ieņem pēdējo vietu. Nav valsts struktūras, kas pārraudzītu un izvērtētu LOV darbību. Protams, ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem viņi vadās, bet manā skatījumā tie ir nepilnīgi.

Problēma numur viens ir tā, ka mums nav četru gadu olimpiskā cikla kā citās valstīs, bet tiek ņemts vērā īsāks laika periods, kas ir būtiska atšķirība. Latvijas sistēma nestrādā uz attīstību, bet uz iepriekšējā gada panākumiem. Visi olimpiskie sporta veidi ir vienādi, bet uzskatu, ka būtu jānosaka tieši top sporta veidi, jo nevar īsti salīdzināt, piemēram, futbolu un peldēšanu. Futbols viennozīmīgi ir numur viens pasaulē, bet vieglatlētika – sporta karaliene. Es nenoniecinu LOV darbību, jo viņi darbojas iespēju robežās, bet mūsu valsts problēma ir tā, ka nav kas vada sportu vienā kopumā.»