BK "Ventspils" ērtāk iekārtojas pirmajā vietā

1.ceturtdaļa. Jau labu laiku bija piemirsts, ka BK Ventspils uz spēli ierastos ar maksimāli pieļaujamo spēlētāju skaitu – ar 12 spēlēt varošiem. Spēle pret VEF bija 40. šajā sezonā un tikai astotā, kad protokolā ir aizpildītas visas spēlētājiem atvēlētās vietas, bet pēdējais šāds gadījums bija ļoti, ļoti sen, vēl novembrī.

Spēli ventspilnieki iesāka ar Dīnu, Janičenoku, Kempbelu, Gražuli un Zaķi. Ja pieteikumā ir visi divpadsmit spēlētāji, tad būtu grēks neizmantot tik plašu rezervistu soliņu. Pirmajā ceturtdaļā Kārlis Muižnieks deva iespēju izspēlēties desmit savējiem un tieši tie, kuri nāca uz maiņu arī deva lielāko ieguldījumu vismaz punktu izteiksmē. It īpaši Ingus Jakovičs, pret kuru pārdesmit sekunžu laikā tika nopelnītas trīs piezīmes, un Edgars Žeļonis, kurš ne tikai sargāja savu grozu, bet arī krāja punktus. Vēlāk savs sakāmais bija arī Mārim Gulbim un beidzoties pirmajām 10 minūtēm, BK Ventspils uz maiņu iznākušie guva 17 (no komandas 24) punktus. Mājinieki šajā rādītājā pretī lika tikai 8 (no 19).

2.ceturtdaļa. Naivi bija cerēt, ka mača turpinājumā tikpat salīdzinoši viegli turpināsies krāties punkti. VEF šogad vairs nav tā joņojošā komanda, kura bija iepriekšējos gados un šajā sezonā rīdzinieki lielāku akcentu lika uz lēnāku basketbolu. Savukārt ventspilniekiem šāda spēle maniere nav sveša un pielāgošanās pretinieka spēles stilam nav nekas ārkārtējs. Citreiz veiksmīgāk, citreiz mazāk veiksmīgāk. Kā ceturtdaļas pirmajā pusē, kad tika pasēti visi pirmajā ceturtdaļā iekrātie plusi un vēl ļauts laukuma saimniekiem izvirzīties vadībā ar +3. Tiesa, ātri vien šie mīnusi tika dzēsti, tomēr ejot lielajā pārtraukumā neliels deficīts (34:35).

Tehniskais protokols atkal uzrādīja pirmās spēles lielāko klupšanas akmeni – zaudējumu cīņā par atlēkušajām bumbām (15:22). Arī rezultatīvajās piespēlēs zaudējām (7:11), mazāk kļūdījāmies (5:6) un arī rezervistu pienesums bija izlīdzinājies (19:16).

3.ceturtdaļa. Otrais puslaiks iesākās ar kādu negadījumu – muguru sasita pretinieku spēlētājs Mārtiņš Meiers, kurš tobrīd zem groziem bija izcīnījis jau septiņas atlēkušās bumbas… Jau pēc pāris minūtēm kļuva skaidrs, ka šis sasitums nav nopietns, bet, kamēr Meieram tika savesta kārtībā mugura, Villijs Dīns ar diviem tālmetieniem atguva ventspilniekiem vadību (40:37). Ilgu laiku tika turēta šāda vadība, taču varēja būt arī krietni lielāki plusi, ja vien… Ja vien katrs Jakoviča sekmīgais reids pēc diviem punktiem tiktu atalgots ar labu darbu aizsardzībā. Proti, ja pretiniekam netiktu ļauts izcīnīt atlēkušās bumbas uzbrukumā. Tieši uz šā rēķina VEF itin naski krāja savus punktus (11 bumbas uzbrukumā pret ventspilnieku četrām). Lai vai kā, taču pats galvenais ir rezultāts, un pēdējās 10 minūtes tiek sagaidītas ar Arta Ates četriem pēc kārtas gūtajiem punktiem (pēdējās sekundēs arī tika apzagts pieredzējušais Blūms) un +4 pārsvaru (56:52).

4.ceturtdaļa. Pirmo trīs minūšu laikā divas reizes rezultāts bija neizšķirts (58:58, 60:60), bet, kad zem Ventspils groziem vairākas reizes pēc kārtas kārtējās bumbas salasīja Meiers un, kad Mejeris realizēja tālmetienu (60:63), Kārlis Muižnieks glābiņu meklēja minūtes pārtraukumā. Pietika ar vienu minūti, lai atgūtu vadību. Tiesa, te savu palīdzību sniedza arī pretinieks, nopelnot tehnisko piezīmi, kuru punktā pārvērta Dīns. Tūlīt pat Šķēle iemet tālmetienu un 66:63. Pēc mājinieku minūtes pārtraukuma Janičenoks uzreiz iemet savu trejaci un +6 (69:63) ir lielākais šā vakara tā brīža pārsvars, bet spēlēt atlicis mazāk par piecām minūtēm. Līdz pēdējās minūtes ievadam notiek lavierēšana ap rezultātu. Ventspilniekiem īsti neizdodas atrauties, bet VEF - pietuvoties. Pēdējā minūte tiek sagaidīta ar +2 un ar Janičenoka sveicienu pretiniekam– precīzs tālmetiens kas dod jau +5(76:71). Pēdējās minūtes laikā bija neliela nervozēšana, pagrūstīšanās un diskvalificējošās piezīmes ventspilniekam Kempbelam un vefietim Gadijam, taču vēlamais rezultāts tika sasniegts – 80:77.

Muižnieks pēc mača atzina, ka mača beigās tieši ventspilnieki prata nospēlēt aukstasinīgāk, kas arī ļāva uzvarēt: «Katra spēle pret VEF ir interesanta, pēdējā minūtē sanāca arī izrāde skatītājiem. Tiesnešiem nav, ko pārmest. Uzskatu, ka (Folarina) Kempbela rīcība 1,1 sekundi pirms pamatlaika beigām bija gudra un pēc noteikumiem – laukums pieder visiem. Neapmierināja tikai viņa atbilde, jo nevajadzēja sist pretī. Par pārējo iebildumu nav, Kempbelam patīk piedalīties un cīnīties par uzvaru. Priecēja, ka rezervisti pastiprināja spēli. Priecēja Andreja Gražuļa atgriešanās. Priecēja, ka atradās aukstasinīgs sastāvs, kas, atšķirībā no Itālijas, pabeidza spēli ar uzvaru. Piekrītu, ka jāuzlabo cīņa par atlēkušajām bumbām, lai gan šajā rādītājā bijām labāki nekā pirmajā spēlē un otrais puslaiks bija labāks par pirmo. Daudzi uzbrukumi turpinājās līdz pēdējām sekundēm, jo nebija pareizi organizēti. Spēlētāji bija izsisti no ritma, brīžiem aizrāvās ar individuālām darbībām un neatrada pareizos risinājumus. Šī iemesla dēļ mūsu spēle uzbrukumā brīžiem izskatījās haotiska. Piecus vai sešus mēnešus mums bija divas spēles nedēļā, tagad situācija mainījusies. Grafiks diezgan sarežģīts – jāspēlē pret Valmieru, baroniem jeb komandām, kuras mūs jau pieveikušas. Esam labās pozīcijās, lai izcīnītu pirmo vietu regulārajā sezonā, taču viss atkarīgs no mūsu snieguma.»

Nākamā spēle ventspilniekiem paredzēta 11. martā, kad viesos jātiekas ar Barons kvartāls komandu. Spēle gan notiks Jelgavā, jo pēc Andreja Gražuļa savainojuma sezonas sākumā BK Ventspils atteicās aizvadīt mačus Daugavas Sporta namā, kura laukums īsti neatbilst mūsdienu prasībām.

LBL čempionāts
VEF - BK Ventspils 77:80 (19:24, 16:10, 17:22, 25:24)
VEF: Blūms 16, Gedijs 16, Mejeris 14, Meiers 12 (12ab), Gromovs 6, Labucks 5, Ričardss 4 (6ab), Antrops 2, Šķēle 2;
Ventspils: Janičenoks 13, Dīns 13, Jakovičs 11, Gulbis 9, Žeļonis 8, Zaķis 7, Šķēle 7, Ate 6, Kempbels 4, Gražulis 2