Vieglatlētikas treneru un sportistu rangs

Sportistu un treneru rangā gan sievietes, gan vīrieši tikuši vērtēti kopā un arī atsevišķi; viņu vērtēšanas noteikumi un punktu sadalījums pieejami interneta adresē www.lat-athletics.lv. Sportistu kopējā reitingā pirmo vietu ieņem Eiropas čempionāta ceturtās vietas ieguvējs Māris Urtāns, kas ieguvis 515 punktus. Otro un trešo vietu attiecīgi ieņem arī šāgada Eiropas čempionāta dalībnieki Ieva Zunda (429 p.) un Igors Sokolovs (340). Tomēr pirmais pārsteigums tālu nav jāmeklē, jo ceturtajā vietā atrodas soļotāja Anita Kažemāka, kam Eiropas čempionāta normatīvs izrādījās krietni par augstu.

No mūsu sportistiem augstāko, sesto, vietu ieņem Madara Palameika (310 p.), kas Eiropas čempionātā ieguva augsto astoto vietu. Devīto un desmito vietu ar 285 punktiem dala Sinta Ozoliņa-Kovala un Lauma Grīva. Divpadsmitais ar 280 punktiem ir Ēriks Rags, 14. vietā ierindojusies Māra Grīva (272 p.), 16. vietā – Normunds Pūpols (255), 18. vietā – Arnis Rumbenieks (230), bet labāko divdesmitnieku noslēdz Konstantīns Savčuks (221). Interesanti, ka rangā nemaz neparādās Eiropas čempione tāllēkšanā Ineta Radēviča.

Treneru rangā pirmo vietu ieņem Aleksandrs Čumakovs un Ludmila Olijare (1288 p.), bet viņiem seko Edvīns Krūms (1218,50) un Valentīna Eiduka (1138). Kā ceturtais ir mūsu vieglatlētikas treneris Māris Grīva (1092), bet labāko desmitnieku noslēdz Dainis Lodiņš (558).

Madara Palameika sniedza Ventas Balsij savu skatījumu par šā gada vieglatlētikas rangu. «Iepazīstoties ar Latvijas sportistu un treneru reitingiem, varu teikt, ka biju pārsteigta par to, kā veidojies tieši šāds sadalījums, un ieinteresēta, ko tad atspoguļo katram iedalītie punkti. Iepazīstoties tuvāk ar rezultātiem, secināju, ka citreiz skaitļi ir un paliek tikai skaitļi. Katrs no treneriem ar lielāku vai mazāku treniņu grupu apzinās gan savas iespēju robežas attiecībā pret sportistu (-iem), gan arī savas spējas un zināšanas, kas vai nu vainagojas panākumiem, vai arī paliek nepiepildītas. Tāpat arī sportisti paši ir liecinieki saviem panākumiem gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Tādēļ šādi reitingi, manuprāt, nemaina uztveri par to, kurš par kuru ir labāks, bet gan statistiski apliecina padarīto.

Arnis Rumbenieks uzsvēra: lai gan viņš nav ne statistiķis, ne eksperts, lai izstrādātu kritērijus, pēc kuriem vērtēt trenerus un sportistus, bet, viņaprāt, šī reitingu tabula ir nepilnīga. «Sākot jau ar treneru reitingu aili, kur vienā ailē atrodas divi treneri. Ja vērtē viena trenera darbu, tad lai arī tā būtu. Arī mūsu izcilā šķēpmetēju trenere Valentīna Eiduka ierindota tikai trešajā vietā. Tad rodas jautājums: vai tabula ataino trenera kvalitāti vai to, cik daudz audzēkņu var piesaistīt savā treniņu grupā? Nedomāju, ka trenera darbu var vērtēt tikai viena gada ietvaros, manuprāt, reitingam jābūt tekošam jeb no gada uz gadu. Runājot par to, kā tiek novērtēti sportisti, tad arī šeit godīgi būtu, ja vērtētu arī iepriekš paveikto. Lai gan reitingā es esmu augstāk, piemēram, par Staņislavu Olijaru un Jāni Leiti, tomēr es viņus nekādā mērā nevērtēju augstāk par sevi.

Ir arī atlēti, kas reitingā ir augstāk par mani, bet es viņus pat neesmu redzējis uzvaram Latvijas čempionātā, kur nu vēl runāt par startiem augstāka līmeņa sacensībās. Šogad izcīnīju arī trešo vietu Latvijas čempionātā maratonā, bet, apskatot savu profilu, nekur to nepamanīju. Katrā ziņā man radās jautājums par to, kas izstrādājis šos kritērijus, pēc kuriem tiek sadalīti punkti. Man nav nekas iebilstams pret sportistiem, mēs katrs darām to, kas mums patīk, un darām to pēc savas labākās sirdsapziņas. Šis reitings nav ne mana trenera, ne mans pašmērķis. Tomēr, ja no tā būs atkarīga mana trenera darba samaksa, es nevaru pieļaut, ka tā tiek novērtēta pēc šādiem viennozīmīgi neprecīziem, manuprāt, arī subjektīviem reitingiem.

Vieglatlētikas treneris Māris Grīva par reitingiem sacīja, ka īpaši tos nevēlas komentēt un tie ir diezgan interesanti. «Es šim rangam pieeju ar zināmu humora pieskaņu. Pārāk neiedziļinoties, vien apskatot šo reitingu, uzreiz sapratu, ka tas nav objektīvs un precīzs. Tur tiek pielietoti paša izdomāti kritēriji, kas izraisa virkni jautājumu. Sportā jāsāk ar piramīdu no olimpiskajām spēlēm un tālāk, kā arī jāapskatās sezonas labākie rezultāti, to stabilitāte un tas, kāda mēroga sacensībās tie uzrādīti. Domāju, ka treneru reitingā Valentīnai Eidukai neapšaubāmi bija jābūt pirmajā vietā. Otrajā vietā ierindotu Gintu Palameiku, kas šogad palīdzēja Madarai ielauzties Eiropas elitē. Katrā ziņā gan sportistu, gan treneru reitings ir ļoti dīvains.»