Ar BMX pēc adrenalīna

Viktors vispirms pamanīja, kā lielie čaļi ar BMX velosipēdu lēkā pa pašu uztaisītiem zemes pauguriem jeb dirtiem, kas bija arī viņa pirmā treniņu vieta: «Sākumā negribējās zīmēties un tos džekus arī nemaz nepazinām, tāpēc mēs ar draugiem gājām lēkāt tikai tad, kad lielie bija jau prom. Kad sapazināmies, mums ieteica iet arī uz skeitparku, kur pamazām izveidojās lieliska draugu kompānija. Mums galvenais bija braukšana ar riteni un triku mācīšanās, tas mūs visus vienoja, bet, piemēram, materiālais stāvoklis vai tamlīdzīgas lietas nebija svarīgas.» Puiši ne tikai mācījušies cits no cita, bet arī ieinteresējuši savus draugus, līdz ar to kompānija kļuvusi arvien lielāka, tāpēc Viktors nevar iedomāties dienu, kad skeitparks piepeši kļūs tukšs.

Tomass ar BMX frīstailu aizrāvies tieši skeitparkā, un patiesībā viņa stāstu droši var saukt par klasisku – vispirms bija velosipēds dzimšanas dienā, pēc tam nāca skeitparks un arvien trakāki triki: «Sākumā paši kaut ko mēģinājām, pamazām mācījāmies cits no cita, jo braucēju parkā vienmēr bijis daudz, un sākām justies arvien drošāk. Es sāku 12 gados, bet pēc dažiem gadiem sapratu, ka tā ir lieta, ar ko vēlos nodarboties nopietni. Vispirms amatieru grupā rezultāti dažādos mačos kļuva arvien labāki, pārejot uz profesionāļiem, arī sanāca izcelt augstas vietas, kas ļāva pārliecināties, ka mana izvēle ir pareiza. Tagad man ir 17 gadu, ir izdevies apliecināt sevi arī starptautiskos mačos un esmu ļoti pārliecināts, ka šī man ir aizraušanās uz mūžu.» Jaunais braucējs ar gandarījumu atzīst, ka skeitparkā apgrozās daudz talantīgu jauniešu, turklāt ne tikai ar velosipēdiem, bet arī ar dēļiem un skrituļslidām.

Pirms diviem gadiem Kronbergs ieņēma otro vietu pasaules čempionātā Vācijā, taču pēc tam traumas dēļ piespiedu kārtā nācās ilgāku laiku atpūsties. Šovasar izdevies atgriezties uz panākumu takas, tiekot pirmajā trijniekā plašos mačos pie kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Viņa plānos ietilpst arī starts Ghetto Games festivālā un, ja veselība to ļaus, arī cīņa par kādu augstāku vietu. «Jā, ir trauma, bet tas nav nekas traks, jo traumas kaut kad sadzīst un varu atkal turpināt. Tā nav lieta, kuras dēļ piepeši metīšu visu pie malas. Man arī ir teikuši, ka esmu traks, ka jābeidz braukāt, bet tā tas nenotiek. Ja tev tas patīk un joprojām sagādā prieku, tad jāturpina darīt,» pārliecināts šobrīd 22 gadus vecais Viktors.  

Ar abiem BMX triku meistariem runājāmies Piedzīvojumu parkā, kur viņi nevis atpūtās, bet gan veidoja trasi dirtu cienītājiem. Abi atzina, ko šobrīd tieši šādi lēcieni iet vairāk pie sirds: «Šeit sanāk augstāki lēcieni, un, protams, pie tiem ir jāpierod, bet, kad tu izjūti to adrenalīnu, uz kaut ko zemāku atgriezties vairs negribas. Tāpēc pastrādāsim kārtīgi, lai Ghetto Games festivālā arī būtu kārtīgs izaicinājums un lēcieni!»